Jēzus ērkšķu vainags
- Detaļas
- 5 skatījumi
"Tad zemes pārvaldnieka karavīri ņēma Jēzu, veda to pārvaldnieka pilī un sasauca ap Viņu visu pulku. Un tie novilka Viņam drēbes un apvilka Viņam purpura apmetni. Tie nopina ērkšķu vainagu un lika to Viņam galvā, un deva Viņam niedri labajā rokā, un locīja ceļus Viņa priekšā, Viņu apsmiedami, un sacīja: "Sveiks, Jūdu ķēniņ!"/Mateja ev., 27:27.-29./
Vēsture. Svētceļnieku liecībās no IV gs. Jeruzālemes ir ziņas par Jēzus ērkšķu vainagu.
Par to liecina arī Sv.Nolānas Paulīnijs un svētais moceklis Antonijs, arī citi kristiešu rakstnieki.
Ar laiku ar Jēzu saistītās relikvijas sāka pārvest uz Bizantiju, jo Jeruzālemei draudēja musulmaņu vara.
No 1200.gada saglabājies dievvārža un vēsturnieka Nikolaja Mesarita relikvijas apraksts: "Pirmo pielūgšanai piedāvā Ērkšķu vainagu. Vēl zaļojošs, ziedošs un paliekot netrūdošs, jo bijis piekritīgs nemirstībai un pieskārieniem Jēzus galvai. Pēc skata tas ir nerupjš, pieskaroties nav durstīgs, nepatīkams, bet gan tieši otrādi - izskatās krāsains, un ja tam varētu pieskārties - gluds un maigs. Ziedi tajā nav tie, kas aug žogmalēs, vīnogulājos un pieķeras apģērba malām, bet citkārt sāpīgi skrāpē kāju. Nebūt ne. Tie līdzinās Libānas ziediem, kas aug sīciņos ķekaros līdzīgi augošiem vīnogulājiem, kas izlaiž lapiņas."
XIII gs. Balduīns II, būdams Bizantijas imperators, bija spiests nodot ērkšķu vainagu Venēcijas bankai kā ķīlu, jo tolaik bija ieslīdzis lielos parādos. Arī turpmāk izpirkt šo kristiešu relikviju viņš nespēja. Savukārt Francijas karalis Ludviķis IX vainagu no venēciešiem izpirka, samaksājot 135 000 liru, kas tolaik bija milzīga summa. Ērkšķu vainaga glabāšanai tika uzcelta Senšapelas kapela - tā izmaksāja tikai 40 000 liru.
Lielās Franču revolūcijas laikā vainags teju tika zaudēts, jo Senšapela tika aizdedzināta. Lai paglābtu relikviju no satrakotā pūļa, vainagu sadalīja 3 daļās. Tomēr slēpt 3 dažādās vietās to tā arī nenācās un vainags tika pilnībā saglabāts.
Vēlāk vainaguu nodeva Naionālajai bibliotēkai. Tad to iekausēja īpašā kristāla gredzenā zelta ietvarā.
1806.gadā vainagu ievietoja Sv.Dievmātes katedrālē Parīzē - tās dārgumu krātuvē. Tur tas atrodas līdz pat šai dienai.
Vainags esot novīts no baltā ērkšķauga, kas lielā daudzumā aug jeruzālemes apkārtnēs. Tā diametrs ir 21 cm, tajā ir 71 ērkšķis.
XIX gs. beigās arheologi veica izrakumus Jūdejas prokuratora rezidencē. Šeit tika uziets garnizona cietums un bru'ģēts akmens laukumiņš - litostrotons, kur'Pilāts tiesāja Jēzu. Uz akmeņiem bija redzami zīmējumi - tās bija zīmes kauliņu spēlei, ar ko aizrāvās romiešu karavīri. Tās uzvarētājs 3 dienas bija joku ķeizars. Viņu saposa spikgtā ķeizaram līdzīgā apģērbā, sceptera vietā iedava nūju un galvā lika āksta kroni. Viņa "ķeizarēšanas" laikā tam izrādīja attiecīgu godbijību. Bet pēc 3 dienām nogalināja.
Bija zināms, ka Jēzu apsūdzēja par "jūdu ķēniņu." Tādēļ romiešu karavīri nolēma tā izklaidēties un, iespējams, uzlika tam galvā ērkšķu vainagu. Evaņģēliji mums nevēsta, vai ēkšķu vainags Jēzum bija galvā arī ceļā uz Golgātu un karājoties pie krusta.
