Aliens

Jonaguni komplekss

Sens un nogrimis zemūdens komplekss Japānā.
Atrašanās vieta. Japāna, 50 km uz DR no Okinavas pie Jonaguni salas, kas atrodas netālu no Rjukju arhipelāga dienvidu gala un apmēram 120 km no Taivānas.
Atklāšana un izpēte. Pirmo reizi šos zemūdens veidojumus ūdenslīdēji pamanīja 1986.gadā.
1995.gada pavasarī to atklāja japāņu dziļūdens nirēji 25 m dziļumā.
Jau 15 gadus to pēta japāņu jūras ģeologs Masaki Kimura. Kimura līdz šim atradis 10 zemūdens ēkas pie Jonaguni un vēl piecas pie Okinavas salas. Viņš pilsētas vecumu lēš ap 5000 gadu, analizējot stalaktītu vecumu pazemes alās, kas applūdušas reizē ar pilsētu.
Bostonas universitātes zinātnieks matemātiķis Roberts Šohs gan uzskata pretēji: struktūru pamatā ir smilšakmens, kas mēdz lūzt pa plāksnēm, tādēļ veidojušies taisni leņķi. Īpaši tas esot vietās ar lielu tektonisko aktivitāti.
Apraksts. Pavisam drupas klāj 300x150 m teritoriju. Starp tām esot pils, triumfa arkas, piecu tempļu un vismaz viena liela stadiona drupas, ko savieno ceļi un kanāli. Tos, iespējams, daļēji nodala milzu aizsargmūris. 
Kompleksa vecums. Lēš vismaz 10 000 gadu. Kimura lēš uz 5000 gadu.

Saites.
Nogrimušo celtņu saraksts.
--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Atrašanās vieta. Japānā, Okinavas prefektūrā, 50 km uz DR no Okinavas pie Jonaguni salas, kas atrodas netālu no Rjukju arhipelāga dienvidu gala un apmēram 120 km no Taivānas. Tieši pie Jonaguni dienvidu krasta. Tas ir pats tālākais japāņu dienvidu arhipelāgs. Jon aguni saliņa ir neliela - apmēram 6 jūdzes garumā un to apdzīvo mazāk par 2000 cilvēkiem.

Kompleksa astronomiskā orientācija. Astronomiski šis komplekss novietots tieši uz Vēža tropika (atrodas par 23,5 grādiem uz ziemeļiem no ekvatora). Vēl komplekss atrodas pašā tālākajā ziemeļu punktā, ko sasniedza Saule Pēdējā Ledus laikmeta beigās. Katra dada vasaras saulgriežos 21.jūnijā Saule te atradās tieši zenītā.

Atklāšana un izpēte. Par to, ka par monumentu ir bijis zināms jau sirmā senatnē varētu liecināt senas japāņu leģendas par Urašimu Taro (izglābis bruņurupuci un viesojies pilī jūras dzelmē) un Ho-ho-demi-no-Mikoto (aprakstīts Nihongi grāmatā, nolaidies nogrimušā pilī ar apgāzta groza palīdzību).
Senās Ķīnas imperatori esot uzskatījuši ka kādas senās nogrimušās zemes atliekas varētu būt saglabājušās un sūtīja ekspedīcijas uz Japānas dienvidu salām (arī Jonaguni).
Pētniece Selīna Šinbucu apgalvo, ka vietējie Jonaguni salas iedzīvotāji par zemūdens monumentu zinājuši jau 40 gadus (kāpēc tieši 40?) pirms tā oficiālas atklāšanas.
Pirmo reizi oficiāli šos zemūdens veidojumus pamanīja vietējie nirēji-ūdenslīdēji 1985.gadā. Vietējie ļaudis salā ienākumus guva no lauksaimniecības, zvejniecības un tūrisma. Tieši par tūrisma attīstību arī domāja Kihaširo Aratake, kad viņš pētīja kristāldzidros ūdeņus apmēram 300 pēdas no salas dienvidu krasta. Kā pirmo Aratake pamanīja 80 pēdu augsto piramīdu, kuras plakanā virsotne apmēram 3 pēdas slējās laukā no ūdens. Atradums atstāja uz nirēju spēcīgu iespaidu un tas šo vietu turpmāk sāka saukt par "drupu vietu" (Iseki Point).
Ziņa par Aratake atklājumu sapulcēja šeit nirējus no visas Japānas, neskatoties uz nirējiem nelabvēlīgajām spēcīgajām zemūdens straumēm un āmurhaizivju bariem. Ar āmurhaizivīm saistīta viena no kompleksa mīklām, jo pasaules okeānā ir tikai pavisam nedaudz vietas, kurās pulcējas āmurhaizivju bari. Tādējādi neviens tā īsti arī nespēj paskaidrot, kāda instinkta rosinātas tās pulcējas arī pie Jonaguni piramīdām.

Masāki Kimuras pētījumi. Galvenais kompleksa pētnieks bija (un ir joprojām) jūras ģeologs Masāki Kimura, kurš pēta šo zemūdens pilsētu jau 15 gadus. Viņa uzmanību piesaistīja dīvains laukakmeņu krāvums jūras dibenā pie Jonaguni salas krastiem. Milzīgie akmeņi ar gludajām malām izskatījās ka cilvēku veidotas kāpnes.
Lai noteiktu kompleksa patieso izcelsmi 1992.gadā veica pirmējos pētījumus zem ūdens. Pēc tam Rjukju universitāte sāka realizēt nepārtrauktu kompleksa pētniecības programmu.
1995.gada pavasarī japāņu dziļūdens nirēji 25 m dziļumā atklāja jaunas struktūras. Iesākumā viņi uzgāja milzīgu pakāpjveida platformu, kas bija līdzīga peruāņu tempļu platformām.
Tā kā teritorija pieder pašvaldībai, tajā var nirt visi bez ierobežojuma. Kimura līdz šim atradis 10 zemūdens ēkas pie Jonaguni un vēl piecas pie Okinavas salas. Viņš pilsētas vecumu lēš ap 5000 gadu, analizējot stalaktītu vecumu pazemes alās, kas applūdušas reizē ar pilsētu.
2000.gadā Kimura ar Rjukju universitātes atbalstu veica kompleksa mērīšanu ar lāzera ierīcēm, daudzstaru eholotiem, lidmašīnām un sonāriem Be-10. Pētnieku grupa sastāvēja no Rjukju universitātes studentiem un instruktoriem.
"Jonaguni monumentu var uzskatīt par vienu no galvenajām liecībām Mu eksistencei," - tā profesors Kimura.

Roberta Šoha viedoklis. Bostonas Universitātes zinātnieks matemātiķis un pazīstams ģeologs Roberts Šohs ieradās pie kompleksa pirmo reizi 1997.gada septembrī un veica ieniršanas. Viņš uzskatīja pretēji: struktūru pamatā ir smilšakmens, kas mēdz lūzt pa plāksnēm, tādēļ veidojušies taisni leņķi. Īpaši tas esot vietās ar lielu tektonisko aktivitāti. Šohs: pirmajā acu uzmetienā "zemūdens klinti sazoboja vesela sērija milzīgu ģeometrisku terašu ar paltām, plakaniem laukumiem, atdalītiem pārkareniem akmens izvirzījumiem."
Pie rūpīgākas izpētes Šohs secināja, ka komplekss bija veidots galvenokārt vidēju un sīku graudu smilšakmeņa un aleirolīta(?) ar strikti izteiktu slāņainību. Smilšakmeni perpendikulāri šķērsoja plaisas, kas varētu piešķirt kompleksam mākslīgu izskatu. Tādi paši smilšakmeņi rēgojas arī pašas Jonaguni salas DA un ZA.
Otro reizi Šohs te ieradās nākamajā - 1998.gada vasarā un veica papildus ieniršanas.
"Jo vairāk es salīdzināju dabiskās, bet strikti regulārās vēja erozijas pēdas, kuras mūsdienās var vērot salas piekrastē, ar Jonaguni salas morfoloģiskajām morfoloģiskajām iezīmēm, jo vairāk es pārliecinājos, ka Jonaguni monuments izveidojies galvenokārt ģeoloģisku un ģeomorfoloģisku procesu rezultātā." Tātad - dabiski.
Tomēr tālāk: "Mums tāpat jāiskata iespēja, ka Jaonaguni monuments pēc būtības ir dabiska struktūra, kuru apstrādāja vai nedaudz modificēja cilvēki senos laikos." Tādējādi R.Šohs ir gatavs atzīt cilvēka līdzdalību šā monumenta tapšanā, lai gan nav par to pārliecināts.
Iegūtie materiāli tikuši iztirzāti konferencē "Zināšanu meklējumi" Anglijā. Ne visi tās dalībnieki atzinuši, ka kompleksa struktūrām ir mākslīga izcelsme, taču bija vienisprātis, ka pētījumi noteikti ir jāturpina.
Mazai Zaļais gan sliecas domāt, ka zemūdens objekts ir mākslīgs, jo redzējis uz foto šauras kāpnītes iecirstas starp divām vertikālām akmens sienām. Nez vai R.Šohs tādu ir redzējis?

Žurnālists Frenks Džozefs uzrakstīja scenāriju filmai "Mu svētnīca," kas tika uzņemta un pirmo reizi parādīta 2000.gadā Austrālijas televīzijā. Pēc tam Japānā (Fuji Television Network) 2001.gadā tā tika nominēta pasaules dokumentālo filmu festivālā.
Austrālijas valsts universitātes Kanberā ģeologs doktors Kurts Lambeks kopš 1980.gada pētījis ūdens līmeņa izmaiņas. Arī viņš uzskata, ka monolīts ir mākslīgi apstrādāts - sliecas to uzskatīt par 12 000 gadu apakaļ apļūdušām akmenslauztuvēm.
Vairums Jonaguni kompleksa pētnieku uzskata, ka tas ir mākslīgas izcelsmes. Rjukju universitātes skrupulozie pētījumi un savāktie pierādījumi pamazām pārliecinājuši arī vairumu kritiķu par kompleksa mākslīgo izcelsmi.

Ģeoloģija. Jonaguni zemūdens komplekss atrodas pie Klusā okeāna un Āzijas tektonisko plākšņu robežas. Šeit tektoniskais spriegums varēja izsaukt zināmu zemes teritoriju nogrimšanu.

Kompeksa vecums. Kopumā pētnieki ir vienisprātis, ka monuments applūdis 12 000 gadu apakaļ. Laikos pirms applūšanas Rjukju salas bija ar Āzijas kontinentu saistīta sauszemes pāreja.
Profesors Kimura ar oglekļa metodi ir datējis vietējās koraļļu audzes un to vecums ir ap 4000.g.pmē., taču šī analīze uzrāda tikai koraļļu augšanas sākumu, bet ne monolīta apstrādes un nogrimšanas laikus. Balstoties uz koraļļu augšanas ātrumu, Kimura aprēķinājis, ka applūšana notikusi pirms tiem pašiem 12 000 gadu, un ūdens līmenis tad bijis par 100-120 pēdām zemāks nekā tagad. Līdz pleistocēna ēras beigām monumenta pamati atradušies uz sauszemes. Var tikai minēt, cik sens monolīts bijis pirms aplūšanas.
Lēš vismaz 10 000 gadu, jo zem ūdens tas pagājis pirms 10-12 000 gadu. Kimura lēš uz 5000 gadu.

Aplūkojamie objekti. Pavisam drupas klāj 300x150 m teritoriju. Starp tām esot pils, triumfa arkas, piecu tempļu un vismaz viena liela stadiona drupas, ko savieno ceļi, kanāli un tuneļi. Tos, iespējams, daļēji nodala milzu aizsargmūris.

Lielā platforma. Stāsta 1998.gada 10.maija Welt am Sonntag: „Pētnieki atklāja 150 m platu, 200 m garu un 90 m augstu klinšu veidojumu, kas atgādina pakāpienu piramīdu. Objektu pētīja Okinavas Riukiu universitātes ģeologs profesors Masaki Kimura, un bija pārliecināts, ka to veidojuši cilvēki. Kimura: „Par to liecina fakts, ka klints pakājē nav erozijas pēdu, kā tas ir nodrupušiem un erozijas saēstiem akmeņiem. Ap iespējamo pakāpjveida piramīdu ved it kā līdzens ceļš. Uzmanību piesaista metru augstie pakāpieni, kas ved uz virsotni!””

Citadele. Atrodas pie Jonaguni salas Iseki-Pointas apkaimē 80 pēdu dziļumā. Laikam ir piramidālas formas ar pakāpēm, kuras šķērso ceremoniālas kāpnītes. Atzīmē tās līdzību ar Lapahas piramīdu Tongas salā.

Apvedceļš. Tas atgādina mākslīgi izveidotu taku apkārt monumenta pamatnei. Tas savienots ar virsotni pa drenāžas kanālu. Ceļa virsma ir gluda, it kā bruģēta akmeņiem.

Minizikurāti. Atrastas arī vairākas nelielas pakāpjveida piramīdas netālu no platformas. Tās ir 10 m platas un 2 m augstas.

Vārti. Tādi atrodas monumenta pakājē. Tie ar kaut ko atgādinot līdzīgus vārtus Dienvidamerikas Andos (interesanti - kādus gan?). Veidoti no akmeņiem.

Skatuve. Kvadrāta formas laukums ar šādu nosaukumu paceļas virs jūras dibena 18 pēdas. Malas garums ir tieši 70 pēdas. Laukums ir monolīts. Uz šīs Skatuves 2000.gadā tika pamanīta milzīga cilvēka seja.

Apmetne jūras krastā. Tā ir 1600 gadu veca.

Atradumi. Kimuras komanda jau vairāk kā 10 gadu visu ko grib atrast, taču ir ne īpaši veicies. Tomēr šis tas ir.
Kusabi - darbarīku nosaukums Rjukju salās. Tie veidoti no magmātiskajiem iežiem, kas nav sastopami Jonaguni salā, un uzieti Jonaguni salā, arī zem ūdens (vai kompleksā!?). Ar tiem var apstrādāt smilšakmeni, un uz tā esot sastopamas apstrādes pēdas.

Urbumi. Kompleksa virsotnē ir daži mākslīgi veikti urbumi. "Tie atrodas viens no otra apmēram 20 cm attālumā un izlīdzināti tā, it kā tie iezīmēti ar lineālu." (Selīns Šinbucu) Skeptiķi norāda, ka atveres varētu būt veidojuši moluski. Tomēr jūras eža veidotie caurumi stipri atšķiras no šiem. Tradicionālais japāņu akmeņkalis Kotara Madža norāda, ka tādi urbumi tiek veikti lai atšķeltu akmens gabalu. Izurbtajās atverēs iestiprināja koka kārtis un tās stipri šūpojot un laužot atdalīja vajadzīgo izmēru akmens bloku. Šādu secinājumu pareizību apstiprināja arī citi japāņu akmeņkaļi, jo šī senā metode tiek izmantota vēl mūsdienās.

Hieroglifi. Tādi uzieti 17 gabali. Veido vismaz vienu uzrakstu. 4 no simboliem/hieroglifiem atkārtojas vairākkārt. Pilnīgi droši, ka tie klintī iegravēti mākslīgi. Viņu nozīme nav zināma, taču tādi pat esot sastopami arī uz Nanmadolas bazalta bluķiem(?).
Viens no šiem hieroglifiem, kas atkārtojas, ir tau, kas esot Mu/Lemūrijas galvenais simbols.

Taisnstūra nišas. Tādas, nelielu izmēru - 3 collu dziļumā un ar taisniem stūriem, uzietas vairākas dažādās kompleksa vietās. Nevarēja izveidoties dabiskā ceļā. Šādi padziļinājumi ir tikai kompleksa augšējā trešdaļā. Šādas pat līdzīgas nišas (5 collas platumā un dziļumā) uzietas nogrimušajās celtnēs pie Androsas salas (Bahamu salas).

Kāpnes. Tādas laikam ir no 4 debess pusēm. Ziemeļu pusē cilvēka darbības pēdas redzamas vislabāk. "Vienu tās daļu var nosaukt par īstām kāpnēm." (Kimura)

Ovāls megalīts. Liels akmens olas formā, kas ticis novietots uz atsevišķas platformiņas.
Padziļinājums smilšu pulksteņa formā.
Kanāls. Netālu no padziļinājuma smilšu pulksteņa formā atrodas garš un taisns kanāls, kas beidzas ar nelielām kāpnītēm (7 pakāpieni).

Tunelis. Atrodas zemāk par kanālu. Tas ir mākslīgs, jo gludi izklāts ar līdzīgu garumu akmens blokiem. Tuneļa galā atrodas tā saucamais "dubultais tornis." Tuneļa virziens kaut kādā veidā liecinot par tā izmantošanu rituālos.

Dubultais tornis. Tas atrodas tuneļa galā un veidots no stateniskām granīta plāksnēm 19 pēdu augstumā. Atgādinot divas grāmatas. Visai iespaidīgs svars, kurš gan īsti nav zināms. Abus torņus atdala tikai 3 collu sprauga. Tas šo veidojumu padara līdzīgu Japānas stāvakmeņiem (ZR Honsju salas mežos, Nabejamas megalīti), kuru spraugās var vērot uzlecošo sauli vasaras saulgriežos. Arī Dubultā torņa akmeņu orientācija bijusi astronomiska, ka tie abi nav vis pilnīgi vertikāli, bet noliekti vienādā slīpumā viens pret otru.

Milzu seja. To 2000.gadā uz Skatuves malas kārtējās ieniršanas laikā atklāja Tomass Holdens. Filmēšanas laikā "seja" parādījās viņa kamerā. Tomēr izrādās, ka pavisam neilgi pirms Holdena atklājuma, "seju" bija nofotografējusi jau profesionāla zemūdens fotogrāfe Sesila Hagrenda.
Cilvēka galvai laikam bija ķivere ar spārniem. Portrets gan stipri cietis tūkstošgadīgās erozijas laikā, tomēr japāņu pētniekiem izdevās izmērīt un uzzīmēt šo portretu. Profesors Kimura nosauca attēlu par moai - pēc analoģijas ar Lieldienu salas statujām.

Akmens galvas. Divas tādas esot uzietas uz Skatuves. Liekas, ka 7 m augstas (vismaz viena no tām). Pašas galvas varbūt arī varētu būt dabiskas izcelsmes, bet padziļinājumi tajās (acis u.c.) ir iecirsti mākslīgi.

Bruņurupuču statujas. Divas tādas atrodoties kompleksa virsotnē. Vienam bruņurupucim galva izstiepta, bet otram ievilkta zem bruņām. Austrumos bruņurupucis tiek uzlūkots kā labklājības simbols.

Citi zemūdens atradumi apkaimē. Pēc Jonaguni kompleksa atrašanas ūdenslīdēji savus meklējumus veica arī tuvākā un tālākā apkaimē - rezultāti neizpalika. Tuvāk par tiem lasīt esejā Zemūdens būves visā pasaulē.

Arhitektoniskās līdzības ar celtnēm citur pasaulē. Iespējams, Jonaguni kompleksā iestrādātas zināmas sakrālās arhitektūras pazīmes.
Japānā. Divi tādi atrodas tai pašā Japānā - Naku Husuki pils (Noro prefektūra) un Šuri citadele (Okinava).
Dienvdamerikā Jonaguni kompleksu salīdzina ar Pačakamakas drupām (uz dienvidiem no Limas) un močes tautas Saules piramīdu (Truhiljo apkaimē).
Saules piramīdai esot līdzīga solārā orientācija ar Jonaguni kompleksu un identiski izmēri - garums Jonaguni kompleksam ir 758 pēdas, bet Saules piramīdai - 756 pēdas A-R virzienā, bet platums abiem - 481 pēda Z-D virzienā.
Lielajai piramīdai arī ielikti šādi skaitliskie parametri - pamata diagonāle ir 758 pēdas un tās augstums - 481 pēda.
Atlantīdas aprakstā, ko sniedzis Platons savā dialogā "Krītijs,"iekšējās svētnīcas parametros arī ir figurē 758 pēdas.
Fīlu svētnīca, kas atrodas virs pirmajām Nīlas krācēm, atrodas uz granīta klints 481 pēdu platumā. Šis templis celts uz daudz senāku celtņu pamatiem. Ar Jonaguni kompleksu šo svētnīcu saista arī tas, ka abi atrodas uz Vēža platuma.
Androsas salā Bahamu arhipelāgā atrastajam akmens sienām zem ūdens ir tādi līdzīgi padziļinājumi kā Jonaguni monolīta sienās. Bahamu salu celtņu iedobes ir 5 collas dziļas un platas, bet Jonaguni iedobes - 3 collas.

Hipotēzes.
Pilsēta no Mu kontinenta. Nostāstus par sen nogrimušo Mu zemi stāsta gandrīz vai visas Klusā okeāna reģiona tautas, ieskaitot arī pašus japāņus.
Platformās saskata līdzību ar havajiešu ceremoniālajām platformām heiau, kuras līdz mūsdienām laikam nemaz nav saglabājušās, taču redzamas zīmējumos.
Līdzība ar Montealbānu. Pētnieki atzīmē Jonaguni platformu līdzību ar Montealbānas senpilsētas celtnēm Meksikas Oahakas pavalstī.
Akmenslauztuves. Tā uzskata japāņu tradicionālie akmeņkaļi.
Objekta nepabeigtība. Pētnieki ir nākuši pie domas, ka apakšējās 2/3 kompleksa izskatās pabeigtas un aprīkotas ar daudziem arhitektūras elementiem. Augšējā 1/3 varētu būt nepabeigta un tās celtniecību spēji pārtraukusi ūdens līmeņa celšanās.

http://rutube.ru/playlists/play/109640.html (A.Makarēviča filma par Jonaguni zemūdens piramīdām)