Koptu ortodoksālā baznīca
Jakobīti.
Ēģiptes pamatiedzīvotāju koptu kristīgās baznīcas novirziens, patstāvīga baznīca.
Vēsture. Kristietībai Ēģiptē bija senas saknes, bet tāpat tā bija visai agresīva pret citādi domājošiem.
Kristietība Ēģiptē nonāca visai agri.
IV gs. beigās un V gs.sākumā pāri zemei vēlās pagānu, kā arī ariāņu un monofizītu vajāšanas. To laikā tikai vienā pašā Aleksandrijā tika nogalēti vairāki simti tūkstoši nekristiešu. 411.gadā kristieši nodedzināja Aleksandrijas bibliotēku. Aleksandrijas ezotēriķe Ipātija tika sista līdz nāvei, kad tā atgriezās no lekcijām 415.gadā. Ortodoksālā kristietības versija tādējādi mēģināja nodibināt kundzību Ēģiptē, taču ēģiptiešu tradicionālā versija turpināja pastāvēt. Ne velti tieši no Ēģiptes nākuši lielākie kristiešu ķeceri – Origens, Ārijs, Nestors.
451.gadā Ēģiptes baznīca pilnīgi sarāva saites ar Romu. Tā izveidojās patstāvīga Koptu baznīca, kas pieder pie tā saucamajām "Pirmshaldikonas baznīcām."
Koptu kristietības novirziens bija radniecīgs Sīrijas monofizītu nostādnēm.
Koptu valoda palikusi par Ēģiptes kristiešu dievkalpojumu valodu, kaut arī viņu lielākajai daļai tā ir nesaprotama.
Dievkalpojumu norise, dievnamu iekārta un citi iestādījumi lielā mērā ir tādi paši kā pareizticīgajiem.
Reliģiskie svētki.
Sv.Mihaēla svētki. To svin katru gadu 17.jūnijā, kad sākas Nīlas pali. Kopti tic, ka šai naktī no debesīm krīt pēdējā lāse.
Saites.
Kopti.
Kristīgās konfesijas.
Kristietība un kritieši.
