Klements V (1305.–1314.g.)
Īstā vārdā Bertrāns de Go, Bordosas arhibīskaps.
Dzīvesgājums. Dzimis ap 1250.gadu Blanšforu ģimenē, kas vienmēr ir simpatizējusi templiešiem. Galu galā Ordeņa 6.Lielmestrs - Bernards de Blanšforts bija no viņu dzimtas.
Studējis jurisprudenci Orleānā, pēc tam Boloņā. Beidzis mācības, kopā ar tēvoci devās uz Romu, kur demonstrēja savu mācēšanu diplomātiskajā laukā. Vismaz divas reizes viņš asistējis sarunās starp Anglijas un Francijas karaļiem.
Pirms jaunais pāvests vēl bija nonācis tronī, ar to tikās Francijas karalis Filips IV Skaistais Senžan d`Andželas abatijā Gaskoņā un izvirzīja tam 6 noteikumus:
1) galīgs izlīgums karalim ar baznīcu;
2) piekļuve Svētajam krēslam viņam pašam un viņa kandidātiem;
3) desmitās tiesas nodokļa aplikšana garīdzniecībai uz 5 gadiem, lai kompensētu kara izdevumus Flandrijā;
4) pāvesta Bonifācija VIII piemiņas iznīdēšana;
5) kardināla nosaukums Kolona (tas tips, kas piedalījās iepriekšējā pāvesta gūstīšanā) brāļiem;
6) par šo noteikumu karalis noklusēja, vien piebilsdams, ka tas ir dikti slepens un vajadzīgā brīdī tikšot pavēstīts. Kā mēs tagad zinām, tā bija plānotā Tempļa ordeņa iznīcināšana.
Bez tam pāvests nedrīkstēja pamest Francijas teritoriju un tam bija jādzīvo Aviņjonā.
Bertrāns de Go necieta Filipu IV un tam neuzticējās, bet tomēr piekrita.
Kāpa tronī 1305.gada 14.novembrī Lionā Francijas karaļa Filipa IV un visas Eiropas aristokrātijas klātbūtnē. Labāk būtu vēlējies Vīni, taču Filips IV uzskatīja sev to par neērtu. Tāds sākums jau iedragāja pāvesta autoritāti. Ceremonijai beidzoties pāvests ar svītu pabrauca garām sienai, kura sabruka no daudziem tajā sakāpušajiem ļaudīm. Tas notika tik pēkšņi, ka gāja bojā Bretaņas hercogs un tika ievainots karaļa brālis Šarls. No pāvesta galvas nokrita tiāra un tika iebuktēta. Visai slikts sākums.
Filips IV pat pēc iepriekšējā pāvesta Bonifācija VIII nāves nevarēja rimties savā naidā pret to. Nākamajam pāvestam Klementam V kā viens no izpildāmajiem punktiem tika izvirzīts pilnībā izdeldēt iepriekšējā pāvesta piemiņu un pat izrakt no kapa viņa pīšļus un nodot tos anafēmai (Mazais Zaļais īsti nezina, ko tas nozīmē bet varētu būt kāda "aizmirstība"). No pēdējā pāvests tomēr kaut kā izvairījās.
1306.gadā pieņēma Etiopijas karaļa delegāciju. Diemžēl sīkāk par to trūkst jebkādu ziņu.
Kopumā jaunais pāvests attaisnoja Francijas karaļa cerības un bija visādi paklausīgs tam. Taču arī pāvestam bija savas vēlmes - viņš vēlējās atjaunot Jeruzālemes karaļvalsti un tam patika templieši. Pretēji saviem priekšgājējiem pāvests patiesi ieinteresējās par Svēto zemi un tādēļ uz pārrunām uzaicināja templiešu lielmestru Žaku de Molē. Lielmestrs piedāvāja pāvestam karadarbības plānu ar templiešu flotes iesaistīšanu, kam Klements V piekrita.
Kā dāvanu pāvests 1306.gada 13.jūnijā piešķīra templiešiem tiesības atlaist grēkus karagājienos dalību ņēmušajiem bruņiniekiem. Tas Ordenim bija ļoti vajadzīgs, jo tā rindās bija daudz no baznīcas izslēgto ķeceru (katari u.c.).
Dalība Tempļa ordeņa iznīcināšanā. Iegājis vēsturē kā pāvests - Templiešu ordeņa iznīcinātājs.
Kādu laiku karalis pacieta pāvesta kontaktus ar templiešiem. Bet tad viņš nolēma darboties. 1307.gada aprīlī viņš tikās ar pāvestu Puatjē pilsētā. Karalis tad pirmo reizi Klementam V pavēstīja par savām aizdomām pret Ordeni. Klements V atbildēja karalim ar neizpratni. Atvadīšanās brīdī karalis atgriezās pie šī jautājuma otrreiz un pāvests atkal atzina apsūdzības par neticamām.
Karalis bija nikns par pāvesta atturību. Tikām pāvests sāka apsvērt kā aizsargāt Ordeni, nu jau noprotot, kas bijis 6.prasības punkts. Uzreiz pēc karaļa aizbraukšanas Klements V pie sevis izsauca ordeņa lielmestru Molē ar brāļiem pavēstot tiem par apsūdzību un tās detaļām.
Filipam IV pateicīgais dieva kalps izdeva bullu Pastoralis praeeminentiae veikt izmeklēšanu viņam padotā Ordenī, dodot karalim rīcības brīvību. Stingrā slepenībā sagatavotas akcijas laikā naktī uz 1307.gada 13.oktobri viņš lika ieņemt savas zemes templiešu komturijas un apcietināt visus ordeņa biedrus. Sagatavotajā apsūdzībā viņi tika apvainoti ķecerībā, Kristus izsmiešanā, homoseksualitātes grēkā un dēmona Bafometa pielūgšanā. Pēc neskaitāmām pratināšanām ar spīdzināšanu krājās fakti.
Pāvests jutās apmānīts un protestēja pret šīm pratināšanām un jau 1307.gada 27.oktobrī Filipam IV nosūtīja visai asā tonī rakstītu vēstuli, kurā to vainoja prettiesiskā rīcībā un necieņas izrādīšanā Svētajam krēslam. Uz Filipu IV tas neatstāja nekādu iespaidu. Pāvests nespēja izvēlēties starp divām iespējām - aizsargāt templiešus un iemantot bīstamu ienaidnieku Francijas karaļa personā, vai ļauties notikumu gaitai, kas nebija labvēlīga templiešiem. Tādējādi Klements V izšķīrās par nebijušu lietu - viņš pats personīgi nopratināja Žaku de Molē un tā bruņiniekus. Filips IV nesaskatīja tajā draudus un ļāva atvest Molē, Normandijas un Akvitānijas priorus uz Šinonu audiencē pie pāvesta. Taču notika pretējais - vēstulē pēc pratināšanas pāvests Filipam IV pavēstīja, ka neuzskata templiešus par vainīgiem.
Karalis par to bija saniknots ne pa jokam un ķērās pie pāvesta šantāžas. Nogare pa to laiku bija labi pastrādājis un šo to uzracis par pāvestu. Izrādījās, ka pāvestam Francijas rietumos ir miesīga meita - grāfiene Bario di Karpija. Vēl vairāk - bija arī dēls Filips Komnins, kas mācījās Vācijā pie slavenā mistiķa Maistera Ekhārta. Bez tam Filips IV spēja uzspiest arī Francijas bīskapiem, kuri sāka draudēt pāvestam. Pat atgādināja tam radniecību ar templiešiem.
1309.gadā pāvesta rezidence tika pārnesta uz Aviņjonu, bet līdz tam viņš daudz ceļoja pa Francijas pilsētām.
1311.gadā pāvests sasauca koncilu Vjennā, kas turpinājās līdz 1312.gadam.
1312.gada 3.aprīlī (22.martā -?) Klēments V oficiāli likvidēja ordeni ar bullu Vox in Excelso. Taču ar to ir interesanti. Pēdējā laikā dzirdama ziņa, ka kāds vēsturnieks Vatikāna arhīvā ir uzgājis īsto bullu, kurā Ordenis tiek attaisnots, bet līdz šim zināmo ir viltojis Filips IV.
Pēc tam, kad jau tūkstošiem templiešu bija miruši uz moku sola vai sadedzināti kā ķeceri, 1314.gada 14.martā Parīzē uz sārta dzīvi beidza arī templiešu pēdējais lielmestrs Žaks de Molē. Stāsta, ka degot lielmestrs nolādēja karali un pāvestu. Abi nomira tai pašā gadā.
Klements V un Latvija. Rīgas arhibīskapa sūdzības par Vācu ordeni, kas bija iesniegtas jau iepriekšējā pāvesta Bonifācija VIII laikā, Klements V uzdeva izmeklēt Brēmenes arhibīskapam un domkungam slavenajā Francijas Dievmātes katedrālē Lānā – Franciskam no Moliānas. Viņš bija pāvesta kapelāns un legāts svarīgu lietu izmeklēšanā. 1312.gadā no marta līdz jūlijam Francisks nopratināja 24 lieciniekus par 230 jautājumiem. Izmeklēšanas materiāli uzrakstīti uz 4 lielos tīstokļos saritinātām 34 pergamenta sloksnēm, kuru kopējais garums bija gandrīz 25 m.
Klements V nomira 1314.gadā neskaidros apstākļos.
Mēļo, ka tas varētu būt pēdējā templiešu ordeņa mestra Žaka de Molē uzliktā lāsta dēļ.
1577.gadā viņa mauzolejā ielauzās kalvinisti un pāvesta pīšļus izkaisīja pa vējam.
Saites.
Romas katoļu pāvesti.
