Lomonosovs, Mihails (1711.-1765.g.)
Krieviski - Михаил Васильевич Ломоносов.
Krievu zinātnieks, dabaszinātņu un materiālistiskās filozofijas pamatlicējs Krievijā.
Radniecība. Elizabetei Kristīnei Cilihai no viņa 1739.gadā piedzima meita Katrīna Elizabete un pēc tam viņš to apprecēja.
Dzīvesgājums. 1736.gadā M.Lomonosovs krievu studentu grupas sastāvā tika nosūtīts uz mācībām Vācijā - apgūt ķīmiju, metalurģiju, kalnrūpniecību u.c. Aiz robežas viņš sabija gandrīz 5 gadus, visilgāk Mārburgā - turienes universitātē viņš tika ieskaitīts 1736.gada novembrī. Tur viņš dzīvoja mājā pie Katrīnas, tās meitai Elizabetei Kristīnei Cilihai no viņa 1739.gadā piedzima meita Katrīna Elizabete un pēc tam viņš to apprecēja.
Lomonosova pirmais zinātniskais darbs bija "Par cieta ķermeņa pārvēršanu šķidrā," ko tas 1738.gada 15.oktobrī nosūtīja no Mārburgas (Vācijā) uz Pēterpili.
1739.gadā M.Lomonosovs un daži viņa biedri pārvācās uz Fraiburgu, turpināt studijas turienes universitātē. Lomonosovam šeit neveicās ar aizgādni Johanu Frīdrihu Henkeli, pie tam krievu studentiem bija pastāvīgas naudas grūtības, jo tā no Krievijas pienāca neregulāri.
1740.gadā Lomonosovs galīgi sanīdās ar Henkeli un nolēma atgriezties mājās. Sākumā viņš domājās saņemt palīdzību šai jautājumā no barona Karla fon Keizerlinga, Kurzemes baltvācieša krievu dienestā. Ar to bija plānots satikties Leipcigā, tomēr, tur ieradies, Lomonosovs viņu nesatika. Tādēļ nolēma tikt līdz Holandei un atgriezties mājās pa jūru. Viņa ceļš veda cauri prūšu karaļa Frīdriha Vilhelma I zemēm. Tas mira 1740.gada 31.maijā un tronī kāpa viņa dēls Frīdrihs II, vēlākais Lielais un Krievijas pretinieks Septiņgadu karā. Tā ka M.Lomonosovs sāka dienestu pie viena, bet beidza pie cita karaļa. Traktierī netālu no Diseldorfas viņš satika prūšu virsnieku un karavīru grupu, kas izrādījās armijā vervētāji. Krievu studentu piedzirdīja līdz nemaņai, bet kad viņš pamodās, tad atskārta, ka atrodas kazarmās ar nelielu naudas summu. Vietējais kaprālis bakstīja pirkstu it kā Lomonosova parakstītajā rekrutēšanas līgumā.
Tā viņš kļuva par reitaru (kavalērista veids) prūšu karaļa armijā. Viņš ātri saprata, ka nav cita veida kā savu stāvokli uzlabot, kā vien bēgšana. Tādēļ bija jādienē un jāgaida piemērots gadījums, jo sodi par dezertēšanu bija skarbi - līdz pat nāvessodam. Vairākas nedēļas viņš spēlēja priekšzīmīgu karavīru Veseles cietoksnī, bet tad kādu nakti bēga, pārpeldot cietokšņa aizsarggrāvi. Laime, ka nebija tālu līdz robežai.
Pēc bēgšanas no prūšu armijas viņam nācās vēl vairākus mēnešus klejot pa Eiropu.
1741.gada jūnija sākumā M.Lomonosovs atgriezās Krievijā caur Holandi.
Lomonosovs un Krievu pareizticīgā baznīca. M.Lomonosovs uzstājās pret tumsonīgo reliģisko māņticību un izsmēja baznīcas kalpus: "...Veltīgi daudzi domā, ka visu, ko redzam, sākumā radījis Radītājs... Tādi spriedelējumi ir visai kaitīgi visu zinātņu papildināšanai, tātad zemeslodes dabas izzināšanai... Tādiem gudriniekiem arī viegli būt filozofiem, iemācoties no galvas trīs vārdus - "Dievs tā radījis," un visu cēloņu vietā tos sniedzot kā atbildi."
M.Lomonosovam bija izpratne par matērijas un enerģijas nezūdamību: "...Visas dabā notiekošās pārmaiņas ir tādas, ka tik, cik kaut kam tiek pielikts, tikpat tiek citam atņemts... Šis dabas likums ir tik vispārējs, ka attiecas arī uz kustības likumiem: ķermenis, kas ar grūdienu ierosina otra ķermeņa kustību, zaudē tikpat daudz savas kustības, cik atdod no sevis šo kustību otram ķermenim."
Krievu pareizticīgā baznīca ierosināja publiski "zem karātavām, ar bendes rokām" sadedzināt M.Lomonosova darbus, bet pašu zinātnieku nosūtīt uz Sinodi "pamācīšanai un labošanai."
Darbi.
"Par cieta ķermeņa pārvēršanu šķidrā." ("Образчик знания," "О превращении твердого тела в жидкое") Lomonosova pirmais zinātniskais darbs, ko tas 1738.gada 15.oktobrī nosūtīja no Mārburgas (Vācijā) uz Pēterpili.
Friča Brīvzemnieka apcerējums par M.Lomonosovu.
