Latgaļu dialekts
Latviešu valodas dialekts Latgalē.
Vēsture. Krievu cara valdība 1864.gadā izdeva ukazu, kas aizliedza latgaļiem rakstībā lietot latīņu burtus. Aizliegums stājās spēkā sākot ar 1865.gadu un darbojās 40 gadu – tātad no 1864.- 1904.gadam. Latgaliski varēja runāt tikai ģimenē un baznīcā.
Barons Gustavs Manteifelis no Dricāniem pirmo reizi izdeva latgaliešu kalendāru.
Latgaļu valodas ziņā visu mainīja Atmoda. 1988.gada Dzejas dienu izbraukumā Rēzeknes novada Dricānu vidusskolā pēc profesora Vitolda Valeiņa uzstājīga lūguma prmo reizi latgaliski ierunājas valodniece Lidija Leikuma, līdz tam oficiāli tas nebija pieņemts
1989.gada pavasarī valodniece Lidija Leikuma vadīja kursu studentiem "Latgaliešu rakstu valoda."
Valsts valodas likumā atzina latgaļu dialektu un ndrošināja gan tā lietošanu, gan attīstību.
Kopš 2000 gada pastāvLatgaliesu valodas, literatūras un kultūrvēstures skolotāju asociācija armetodisko centru Nautrēnu vidusskolā, vada Veronika Dundure.
Kopš 2015.gada izciliem Latgales skolotājiem tiek pasniegta Nikodēma Rancāna balva.
27.aprīlī notikuši četri Latgales kongresi, pašlaik tiek gatavots piektais.
Kārsava bija pirmā, kas latgaliski ieviesa ielu norādes.
11.saeimā Juris Viļums un Gunārs Igaunis zvērestu nolasīja gan atgaļu dialektā, gan latviešu literārajā valodā.
12.saeimas deputāts Juris Viļums zvērestu nolasīja latgaliski.
Ābeces. Tām uz vāka nekad nav bijuši gaiļi. Nosacīti tās var iedalīt vairākās hronoloģiskās grupās: katķisma ābeces, kuras sarakstījuši baznīckungi, latgaļu autoru ābeces, Latgales skolām pielāgotās latviešu ābeces, padomju Krievijā izdotās latgaļu ābeces un latgaļu pārkrievošanas ābeces.
Pirmā zināmā latgaļu ābece jeb lementars Latgales latviešiem izdots 1768.gadā Viļņā, Jezuītu akadēmijas spiestuvē. Tās autors varētu būt par Dagdas apustuli dēvētais jezuītu tēvs Miķelis Rots. Neviens tās eksemplārs līdz mūsdienām nav saglabājies.
1925.gadā iznāca monsinjora Nikodema Rancāna latgaļu valodas ābece, bija domāta meitenēm. Tā bija ābece ar boksterēšanas metodi.
Pirmo ābeci ar skaņu metodi izdeva inženieris Francis Kemps.
Ābeču krājējs kopā ar valodnieci Lidiju Leikumu 1992.gadā uzrakstīja latgaļu valodas ābeci.
Kopumā Valerijas Seikes katalogā norādītas 70 ābeces. Juris Cibuļskis sameklējis 51.
Latgales kultūras darbiniekam Steponam Seilim radās ideja atzīmēt „drukas aizlieguma” 110.gadadienu 1974.gadā. Viņš rakstīja oficiālas vēstules okupācijas varas iestādēm ar prasību organizēt svinības, bet tas nepatika komunistiem. Tā viņa mājā naktī iebrtauca čekisti un visus krājumus aizveda ar kravas mašīnām.
Andrivs Jūrdžs – zemnieks no Nautrēnu pagasta Korklinīku sādžas skalu gaismā ar roku pārrakstījas latviski izdotās grāmatas – kopumā 25 sējumus.
Jānis Cibuļskis – Latgales folkloras un leksikas krājējs. Dzimis 1911.gadā Nautrēnu pagasta Degteros, beidzis Aglonas katoļu ģimnāziju, pēc tam Skolotāju institūtu un strādājis par skolotāju. Kopā ar Vladislavu Loci nodibinājuši Latgaļu izdevniecību. 1949.gadā arestēts un notiesāts uz 25 gadiem katorgā. 1955.gadā atbrīvots, apmeties Rīgā, uzcēlis māju un sadarbībā ar Bērtuli Buļu un Antonu Veļikanu iekārtojis akmens kalšanas darbnīcu. Viņa māja kļuva par pastāvīgu pulcēšanās vietu visiem Latvijas okupācijas laiku kultūras, mākslas darbiniekiem, rakstniekiem un literatūrzinātniekiem.
Viņu akmens darbnīcā tapa vairāki pieminekļi Latgales kultūrdarbiniekiem: Francim Trasunam, Andrivam Jūrdžam (ar nosaukumu „Prometejs”), brāļiem Skrindām – Kazimiram, Antonam, Benediktam, pedagoģei Valerijai Seilei, visu laiku izglītotākajam katoļu priesterim Aloizijam Brokam, rakstniekam Antonam Rupainim, zemnieku tiesību aizstāvim Pīteram miglinīkam, Latgaļu izdevniecības vadītājam Vladislavam locim, Latgales vēstures pētniekam Miķelim Bukšam, bibliofilam Steponam Seilim.
Latgaļu rakstu valoda. Tai ir divi veidi: vēsturiskais, Pētera Stroda pirmskara periodā izstrādātais; jaunais - Lidijas Leikumas, tas tuvāks runātajam. Baznīcā lieto veco variantu, bet citur - jauno. Tādejādi būtu nepieciešama to salāgošana.
2007.gadā pieņemti latgaļu rakstu valodas noteikumi, tomēr ts fakultatīvi māca tikai dažās Latgales skolās. Latgļu izruna skolās nav mācīta kopš II Pasaules kara. Ulmaņa varas gados pastāvēja liegums skolas mācībās izmantot latgaļu dialektu, tāda pat pieeja bija krievpadomju okupācijas laika skolās. Šobrīd daudzus gadus, piemēram, Nautrēnu un Baltinavas skolās jau māca latgaliešu rakstu valodu. Pasaules diktāta dienā 2021.gadā jau piekto reizi tika piedāvāts izmēģināt spēkus arī latgaliska teksta rakstīšanā. Ciblas novads savā teritorijā izvietojis dzerauņu (sādžu) norādes latgaliski.
Latgaļu valoda šodien. Globālisma, dažādu Eiropas hartu un personīgās mietpilsonības apstulbināti latvieši pat šodien pretojas latgaļu valodas atdzimšanai un atzīšanai Latvijā. 2009.gadā pēc Rēzeknē notikušās Latgallistikas konferences 62 tās dalībnieki nosūtīja atklātu vēstuli izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei un tieslietu ministram Marekam Segliņam. Viņi prasa latgaļu valodas mācīšanu Latgales skolās, tiesības latgaliski noformēt dokumentus un uzrakstus publiskajā telpā. Kā arī lietot valodu sadzīvē – uzņēmējdarbībā un pie ārsta.
Starptautiskā pētījumā esot konstatēts, ka 77% no aptaujātajiem 9076 Latgales iedzīvotājiem vēlas latgaļu valodas aktivizēšanu skolās.
Pret šādu iniciatīvu noraidoši izturas pat LU pasniedzēji – piemēram Janīna Kursīte, aizbildinoties, ka tas vājinās jau tā vājās latviešu valodas pozīcijas Latvijas austrumos.
Valodas likums. Valsts valodas likums paredz latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību. Taču runātā valoda joprojām nav normēta, pastāv daudzas izloksnes un oficiālā varianta izvēle varētu izraisīt niknus strīdus latgaļu pašu starpā.
Starptautiskā standarta ISO639-3 uzturēšanu atbildīgā ASV bāzētā institūcija SIL International ir piešķīrusi latgaliešu dialektam savu individuālo kodu. Pieprasījumu šāda koda saņemšanai iesniedzis Jānis Eisaks, kas sevi raksturo kā "dulnu entuziastu-brīvmākslinieku." Viņš norādījis, ka latgaliešu dialektam piešķirtais kods "paver jaunas iespējas latgaliešu valodas lietošanai modernajās informācijas tehnoloģijās un padara iespējamu latgaliešu valodas atbalsta izstrādi biroja programmatūrai," ļaujot pārbaudīt pareizrakstību, izmantot sinonīmu vārdnīcu, piekļūt elektroniskajiem mācību līdzekļiem un izmantot citas iespējas. "Cerams, ka tas varētu atvieglot latgaliešu literārās valodas tālāko standartizācijas procesu," norādījis Eisaks. Koda piešķiršanas iniciatori norāda, ka ziņa par koda piešķiršanu ir aktivizējusi arī pasaulē populāras interneta enciklopēdijas "Wikipedia.org" lietotājus – ir atsākts darbs pie šī resursa izveides arī latgaliešu dialektā, līdz šim bija izstrādāta tikai parauga versija.
UNESCO 2009.gada atlantā minēts, ka latgaļu dialektā runā ap 150 000 cilvēku.
Saites.
Latgaļi.
