Latvijas Dabas muzejs
Latvijas dabai veltīts muzejs Rīgā.
Atrašanās vieta. Latvija, Rīga, Barona iela.
Muzejā ir ģeoloģijas, zooloģijas, entomoloģijas, botānikas, antropoloģijas, dabas aizsardzības nodaļas, kā arī zinātniskā bibliotēka, taksidermijas laboratorija, fotolaboratorija, masu darba un tehnisko līdzekļu sektors.
Vēsture. Muzeja pirmsākums bija 1773.gada N.Himzeļa muzeja dabaszinātniskā kolekcija, kas tika nodota Rīgas Dabas pētnieku biedrības muzejam (dibināts 1846.g.).
Sākumā muzejā atradās galvenokārt Latvijas dabas objekti.
XIX gs. 2.pusē tas savā īpašumā ieguva vairākas nozīmīgas privātas kolekcijas, kas raksturoja dažādu kontinentu, zemju un jūru faunu.
XIX gs. beigās un XX gs. sākumā muzeja veidošanā daudz darba ieguldījuši skolotājs G.Švēders un ārsts A.Canders.
Muzeja nosaukums vairākkārt mainījies un muzejs bijis apvienots ar vairākiem līdzīga tipa muzejiem. No 1890.gada tas bija Doma muzeja Dabaszinību nodaļa.
1940.gadā tas apvienojās ar 1923.gadā noorganizēto Latvijas Dabaszinātņu biedrības muzeju.
1951.gadā muzejs tika apvienots ar LPSR Izglītības ministrijas Skolu muzeju.
Kopš 1962.gada muzeja direktors bija V.Krūmiņš.
Ekspozīcija. Lielākā daļa ekspozīcijas veidota XX gs. 70.gadu 2.pusē, un tajā līdztekus Latvijas dabai bija pārstāvēta arī citu PSRS teritoriju dzīvā un nedzīvā daba. Zooloģijas un entemoloģijas eksozīcijas demonstrē bagātīgas dažādu pasaules zemju faunistikas kolekcijas. Plašākās ir Latvijas putnu (aptver visas Latvijā konstatētās savvaļas putnu sugas) un tropu zemju eksotisko tauriņu ekspozīcijas.
Zinātnisku un izziņas materiālu sniedz ģeoloģijas (Latvijas teritorijas Zemes garozas uzbūve), antropoloģijas (latviešu ģenēze) un mūsdienu dabas aizsardzības problēmām veltīta ekspozīcija. Muzeja fondos ir retas, pat unikālas dabaszinātņu kolekcijas un atsevišķi objekti - vairāk kā 100 000, piemēram, devona perioda bruņuzivju un bārkšspuru kolekcija - vairāk kā 100 eksemplāri, ir lielākā šāda veida kolekcija pasaulē. Unikāla ir T.Lorenca aberatīvo (neparastas krāsas) putnu kolekcija.
Zvejnieku kapulauka 62.kapā ir atrasts zobi, kurus vairāki speciālisti uzskata par suņa, nevis vilka zobiem. Viens no šiem zobiem ir Latvijas Dabas muzeja ekspozīcijā „Latviešu etnoģenēze."
Latvijas Dabas muzeja paleontoloģijas ekspozīcijā parādītas pirms 365 miljoniem gadu dzīvojušā pasaulē primitīvākā tetrapoda jeb četrkāja Ventastega curonica fosilās atliekas, kuras tika atrastas Latvijā, Cieceres upes krastos, un dažādas bruņuzivis, kas dzīvojušas seklajā, siltajā jūrā Latvijas teritorijā (galvenokārt devona periodā), kad tagadējās Latvijas teritorija atradās tuvu ekvatoram.
Saites.
Rīga.
