Marksisms, marksisti
Nosaukums pēc pamatlicēja Kārļa Marksa vārda.
Revolucionārs pasaules uzskats, kas radās XIX gs. 40.gados. Postulēja proletariāta, kā pašas revolucionārākās šķiras, sociālistiskās revolūcijas uzvaru visā pasaulē, proletariāta diktatūras nodibināšanu un komunistiskas sabiedrības uzcelšanu.
Vēsture. Marksisma dibinātāji bija Kārlis Markss (1818.-1883.g.) un Frīdrihs Engelss (1820.-1895.g.). Pēc viņu nāves marksismu pārņēma krievu lielinieki V.Ļeņina (1870.-1924.g.) vadībā, kas nodibināja pirmo marksismā bāzēto valsti - Krieviju, pēc tam PSRS.
Marksisma ekonomiskā teorija. Uz tā bāzes marksisti izveidoja konsekventu zinātniskās ekonomikas sistēmu. K.Marksa ekonomisko teoriju attīstīja F.Engelss, V.Ļeņins.
Marksisms Krievijā. XVIII gs. beigās un XIX gs. sākumā A.Radiščevs kritizēja dzimtbūtniecisko iekārtu un aicināja to likvidēt, muižnieku zemes nodot zemniekiem, attīstīt rūpniecību, izteica spriedumus par naudas apgrozības, cenas, kredīta, peļņas u.c. ekonomikajiem jautājumiem. XIX gs. 1.pusē bija 3 galvenie ekonomiskās domas virzieni: reakcionāri konservatīvais (aizstāvēja pastāvošo iekārtu), liberālais (aicināja izdarīt ekonomiskās reformas, saglabājot dzimtbūšanu) un revolucionārais virziens (dekabristi; saskatīja saimniecības radikālas pārkārtošanas nepieciešamību). XIX gs. vidū un 2.pusē ekonomikas zinātnes attīstībā liela nozīme bija krievu revolucionārajiem demokrātiem V.Beļinskim, A.Hercenam, N.Ogarjovam, N.Černiševskim, N.Dobroļubovam. "Zemnieku sociālisma" nosacījums, pēc viņu domām, bija muižnieku zemes īpašumu revolucionāra likvidācija un krievu zemes kopienas saglabāšana. N.Černiševska darbus augstu vērtēja K.Markss.
Pēc dzimtbūtniecības reformas 1861.gadā ekonomikas zinātne atspoguļoja pretrunas starp kapitālistisko attīstību un dzimtbūtniecības paliekām. XIX gs. pēdējā trešdaļā Krievijā plaši izlatījās narodņicisma ekonomiskās idejas. Par galveno sabiedrības spēku narodņiki uzlūkoja zemniekus, bet lauku kopienās un pilsētas arteļos saskatīja sociālisma iedīgļus. Atkarībā no 70.gadu revolucionārā narodņicisma, kas atspoguļoja zemniecības cīņu pret feodālās ekspluatācijas paliekām, 80.-90.gadu narodņiki pauda sīkburžuāziskus uzskatus.
XIX gs.80.gados Krievijā sāka izplatīties marksisms. Pirmais K.Marksa "Kapitāla" tulkojums krievu valodā bija 1872.gadā. Marksisma domas aizsācējs Krievijā bija G.Pļehanovs. Viņa darbos kritizēti narodņiku uzskati, pierādīts, ka 80.gadu beigās Krievijā kapitālisms jau kļuvis par realitāti.
Neomarksisms. Postmarksists argentīnietis Ernesto Laklo ar līdzautori Šantalu Mufu 1985.gadā iznākušajā darbā "Hegemonija un sociālistu stratēģija" (Ernesto Laclau, Chantal Mouffe, "Socialist Strategy: Where next?") raksta, ka marksisma tradicionālais diskurss centrējās ap šķiru cīņu un kapitālisma pretrunām, bet tagad šie priekšstati jāmaina - jākoncentrējas uz seksuālo un etnisko minoritāšu, sieviešu u.c. kā šķiru aizstāvību.
Pazīstamākie marksisti.
Dimitrs Blagojevs (1856.-1924.g.). Bulgārijas komunistiskās kustības aizsācējs.
Frīdrihs Ādlers (1879.-1960.g.). Austromarksisma pamatlicējs.
G.Pļehanovs. Krievija.
Luijs Pjērs Altisērs (1918.-1990.g.). Francija.
Vladimirs Ļeņins (?-1924.g.). Krievija.
