Medicīna, mediķi
Medicina - latīņu val.
Zinātnisku atziņu sistēma un praktiska darbība, kuru uzdevums ir cilvēka veselības saglabāšana, slimību profilakse un ārstēšana.
Medicīnas uzdevums ir nevis ārstēt, bet gan dot cilvēkiem iespēju turpināt neveselīgu dzīvesveidu.
Vēsture. Senās Ēģiptes medicīna balstījās uz nozīmīgiem sasniegumiem medicīnas jomā. Senie ēģiptieši bija vieni no pirmajiem, kas sistemātiski pievērsās cilvēka veselībai, apvienojot praktiskās zināšanas ar garīgo izpratni par slimību cēloņiem un ārstēšanu. Viņu medicīniskie dokumenti, tādi kā Ebersa un Smita papirusi, sniedz ieskatu tajā, kā ārsti veiksmīgi ārstēja dažādas slimības. Pēdējā laikā parādījušies dati, ka senēģiptieši, iespējams, operatīvi ārstējuši ari vēzi.
Džainismā, kas ir viena no senākajām pasaules reliģijām, ir "Purvagata" – krājums, kurā sakopotas visas iespējamās zinātniskā un pamācošā satura grāmatas. Viena no tādām grāmatām ir Pranavada Purva – par ārstēšanas mākslu.
Tadžiku ārsta Avicennas darba "Medicīnas kanons" latīniskais tulkojums līdz XVII gs. bija galvenais zinātniskais mācību līdzeklis medicīnā Eiropā.
Sv.Dominiks nosodīja izmēģinājumu un novērojumu metodi zinātnē un uz šā pamata aizliedza Dominikāņu ordeņa locekļiem studēt dabas zinātnes un medicīnu. Veselus tūkstoš gadus baznīca uzskatīja par grēku nodarboties ar ķirurģiju.
XIV gs. tika atvērta medicīnas fakultāte vecākajā Eiropas augstskolā - Boloņas universitātē.
Gandrīz 2 gadu tūkstošus anatomijas attīstību kavēja kristīgā baznīca un jauni atklājumi radās tikai Jaunajos laikos. Baznīcas kalpi vispār vērsās pret mācību par slimību dabisku izcelšanos, brīdināja no vēršanās pie ārstiem un stāstīja, ka medicīnas zinātnes priekšraksti "runā pretī debess zināšanām, nomodam un lūgšanai." Reliģiskie sludinātāji aizliedza zinātniekiem veikt cilvēku līķu anatomisko sekciju, jo tas traucēšot mirušajiem celties augšā "pastardienā."
Tomēr itāļu zinātnieks A.Vezālijs ar lielām grūtībām saņēma atļauju anatomizēt noziedzniekus pēc nāves sodu izpildīšanas. Tādejādi viņš veica cilvēka līķu sekcijas un konstatēja, piemēram, ka melnsvārču apgalvojumi par to, ka vīrietim ir par vienu ribu mazāk nekā vīrietim, neatbilst patiesībai. Viņš neatrada arī īpašo kaulu, kas, atkal pēc melnsvārču stāstītā, esot mirušā vēlākās augšāmcelšanās kodols. Tā viņš 1543.gadā radīja anatomijas pamatus. Par visu to spāņu inkvizīcija piesprieda zinātniekam nāves sodu. Vienīgi pateicoties karaļa Kārļa V aizbildnībai, šo sodu aizstāja ar grēku nožēlošanas ceļojumu uz Palestīnu.
Nīderlandiešu ārsts H.Burhāve Leidenē radīja pirmo zinātnisko klīniku - mācību bāzi medicīnas studentiem. Viņa darbi medicīnā izmantoti par pamatu ārstu apmācībā vairākumā Eiropas universitāšu. Pirmais arī medicīniski lietojis termometru un palielināmos stiklus.
Medicīnas nozares.
Fizioterapija.
Kardioloģija.
Ķirurģija
bērnu ķirurģija
ginekoloģija
neiroķirurģija
oftalmoloģija
onkoloģija
ortopēdija
otorinolaringoloģija
plastiskā ķirurģija
proktoloģija
torakālā ķirurģija
traumatoloģija
uroloģija
Mioloģija.
Neiroloģija.
Saites.
Bioloģija un biologi.
