Melnā maģija
- Detaļas
- Skatīts: 2068
Kaitnieciskā maģija, viens no vissenākajiem un visvairāk izplatītajiem zintniecības veidiem.
Cilvēces pirmsākumos sākotnēji tās pamatā bija cilšu un ģinšu nesaticība. Pret svešu ģinšu un jo sevišķi cilšu locekļiem izturējās piesardzīgi, bieži vien naidīgi - tos uzskatīja par spējīgiem sagādāt nelaimi, slimību, nāvi. Austrālieši, piemēram, katru nāves gadījumu, izņemot nāvi kaujā, piedēvēja burvestību iedarbībai.
Kaitnieciskās maģijas rituālu veikšanai dažām ciltīm bija īpašas ierīces. Austrālijas aborigēniem tāda bija tā sauktais kaulsitis - kaula nūjiņa, kas noasināta vienā un strupa otrā galā. Pie strupā gala piesēja auklu. Austrālieši ticēja, ka pret ienaidnieku vērstā smaile izsūc asinis, kas pa auklu aiztek no viņa miesas. Iezemieši nonāca šausmās, ieraugot kaulsiti, un sauca to par nāves kaulu.
Kaitnieciskās maģijas ceremonijas bieži vien veica ar upura attēlu. Tā arandu ciltī sievas aizbēgšanas gadījumā vīrs uzzīmēja uz zemes viņas attēlu un iedūra tajā šķēpu, sacīdams attiecīgus maģiskus burvības vārdus. Analoģiskas ceremonijas vec arī indiāņi un daudzas citas ciltis pasaulē.
Maģiskos rituālus uzskatīja par īpaši iedarbīgiem, ja to veica ar kaut kādiem priekšmetiem, kam bijusi saskare ar upuri - nagiem, matiem, drēbēm, ēdiena paliekām utt. DA Austrālijas ciltis, gribēdamas kaitēt saviem ienaidniekiem, centās iegūt viņiem piederošas lietas un ilgu laiku tās kvēpināja dūmos. Melanēzieši tai pat nolūkā meta ugunī izraudzītā upura matus vai ēdiena paliekas. Viņi domāja, ka šādas darbības rezultāts būs cilvēka slimība vai nāve. Šai ziņā interesantu informāciju sniedzis krievu etnogrāfs N.Mikluho-Maklajs; kad viņam zinātniskos nolūkos vajadzējis savākt papuasu matu kolekciju, tas izdevies tikai ar ļoti lielām pūlēm. Papuasi bijuši ar mieru dot savus matus tikai tad, ja zinātnieks vietā devis savējos. Tikpat piesardzīgi papuasi izturējušies pret ēdiena paliekām, tās nekad nemetuši ārā, bet rūpīgi slēpuši vai ņēmuši sev līdz.
Saites.
Buršanās un maģija.
