Mozus likumi, dekalogs
- Detaļas
- Skatīts: 1384
To apraksts ir vislabāk sniegts talmudu – midrašu literatūrā:
1. plāksnes bija pagatavotas no „safīram līdzīga akmens”
2. tās bija 6 pēdu garumā un tikpat platumā, un bija ārkārtīgi smagas.
3. tās bija cietas,bet lokanas.
4. tās bija caurspīdīgas.
Lūk uz tieši tādām īpatnām plāksnēm Jahve pašrocīgi bija uzrakstījis likumus. Tādas plāksnes Mozus Sinaja kalnā saņēma divas gabalas, un aprakstītas tās bija no abām pusēm. Nonācis no kalna, Mozus, ieraudzījis žīdus pielūdzam zelta vērsi, niknuma uzplūdā plāksnes sasita. Tādējādi viņam bija jāatgriežas kalnā pie Dieva pēc jaunām plāksnēm. Tā arī notika un otrajā reizē pravietis atgriezās ar jaunām plāksnēm un „starojošu seju.” Iespējams, ka tur vainojamas Likumu plāksnes, jo talmudistu teksti apgalvo, ka pklāksnes bijušas piesātinātas ar „dievišķo mirdzumu.” Kad Dievs tās nodevis Mozum, Dievs tās turējis aiz augšējās trešdaļas, bet Mozus satvēris aiz apakšējās. Vidējā trešdaļa palikusi atklāta un mirdzums pārgājis uz Mozu. Nav saprotams, kādēļ tāda atšķirība starp pirmajām un otrajām Likumu plāksnēm. Viss šis notikums aprakstīts Exodus grāmatas 34.nodaļas 7 pantos.
Senajā pasaulē vergturu likumiem ar nodomu piedēvēja dievišķu izcelsmi, lai tiem būtu lielāks spēks. Mītiskais Mozus it kā personificēja senžīdu likumdošanu, kuras autorību piedēvēja Jāvem, kas esot nodevis šos likumus pravietim Mozum Sinaja kalnā.
1901.gadā tika uzieti Babilonijas ķēniņa Hamurapa likumu noraksti, kas bija tūkstoš gadu senāki par Mozus likumiem. Ar to ne tikai apstiprināts, ka Mozus likumdošana nav bijusi veākā, bet arī uziets Mozus likumu avots, no kura daudz kas pārņemts. Zinātnieki salīdzinājuši Hamurapa likumu tekstus ar Mozus likumiem un konstatējuši babiloniešu kodeksa ietekmi uz bībelisko likumdošanu. Arī feniķiešu un hetu likumu izpēte parādīja to ietekmi uz Mozus likumiem.
