Mozus likumi, dekalogs, bauslība
- Detaļas
- 2187 skatījumi
Divas akmens plāksnes ar 10 likumiem, ko no Jāves Sinaja kalnā saņēmis pravietis Mozus.
Lūk uz tieši tādām īpatnām plāksnēm Jahve pašrocīgi bija uzrakstījis likumus. Tādas plāksnes Mozus Sinaja kalnā saņēma divas gabalas, un aprakstītas tās bija no abām pusēm. Nonācis no kalna, Mozus, ieraudzījis žīdus pielūdzam zelta vērsi, niknuma uzplūdā plāksnes sasita. Tādējādi viņam bija jāatgriežas kalnā pie Dieva pēc jaunām plāksnēm. Tā arī notika un otrajā reizē pravietis atgriezās ar jaunām plāksnēm un „starojošu seju.” Iespējams, ka tur vainojamas Likumu plāksnes, jo talmudistu teksti apgalvo, ka pklāksnes bijušas piesātinātas ar „dievišķo mirdzumu.” Kad Dievs tās nodevis Mozum, Dievs tās turējis aiz augšējās trešdaļas, bet Mozus satvēris aiz apakšējās. Vidējā trešdaļa palikusi atklāta un mirdzums pārgājis uz Mozu. Nav saprotams, kādēļ tāda atšķirība starp pirmajām un otrajām Likumu plāksnēm. Viss šis notikums aprakstīts Exodus grāmatas 34.nodaļas 7 pantos.
To apraksts ir vislabāk sniegts talmudu – midrašu literatūrā:
1. plāksnes bija pagatavotas no „safīram līdzīga akmens”
2. tās bija 6 pēdu garumā un tikpat platumā, un bija ārkārtīgi smagas.
3. tās bija cietas,bet lokanas.
4. tās bija caurspīdīgas.
Senajā pasaulē vergturu likumiem ar nodomu piedēvēja dievišķu izcelsmi, lai tiem būtu lielāks spēks. Mītiskais Mozus it kā personificēja senžīdu likumdošanu, kuras autorību piedēvēja Jāvem, kas esot nodevis šos likumus pravietim Mozum Sinaja kalnā.
1901.gadā tika uzieti Babilonijas ķēniņa Hamurapa likumu noraksti, kas bija tūkstoš gadu senāki par Mozus likumiem. Ar to ne tikai apstiprināts, ka Mozus likumdošana nav bijusi vecākā, bet arī uziets Mozus likumu avots, no kura daudz kas pārņemts. Zinātnieki salīdzinājuši Hamurapa likumu tekstus ar Mozus likumiem un konstatējuši babiloniešu kodeksa ietekmi uz bībelisko likumdošanu. Arī feniķiešu un hetu likumu izpēte parādīja to ietekmi uz Mozus likumiem.
Saskaņā ar žīdu mitoloģiju, Jāve nodevis pravietim Mozum akmens plāksnes ar 10 likumiem - bauslību. Šis notikums aprakstūts Torā jeb kristiešu versijā - Piektajā Mozus grāmatā.
Vecajā derībā minēti 3 vietās (ar nelielām atšķirībām saturā):
- Otrā Mozus grāmata 20:2-17;
- Otrā Mozus grāmata 34:14-26;
- Piektā Mozus grāmata 5:7-21.
Korānā bauslība dēvēta par Tauratu, teikts, ka tā dota Mozum.
10 baušļi no Otrās Mozus grāmatas (20.nod. 3.-17.p.):
1.bauslis. Tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā.
2.bauslis. Netaisi sev elku tēlu vai kādu atveidu nedz pēc tā, kas ir augšā debesīs, nedz pēc tā, kas ir virs zemes, nedz pēc tā, kas ir ūdenī zem zemes. Nezemojies to priekšā un nekalpo tiem, jo Es, Tas Kungs, tavs Dievs, esmu dusmīgs Dievs, kas tēvu grēkus pie bērniem piemeklē līdz trešam un ceturtam augumam tiem, kas Mani ienīst, un dara žēlastību līdz tūkstošajam augumam tiem, kas Mani mīl un tur Manus baušļus.
3.bauslis. Tev nebūs Tā Kunga, sava Dieva, Vārdu nelietīgi valkāt, jo Tas Kungs neatstās nesodītu, kas Viņa Vārdu nelietīgi valkā.
4.bauslis. Piemini sabata dienu, ka tu to svētī. Sešas dienas tev būs strādāt un padarīt visus savus darbus. Bet septītā diena ir sabats Tam Kungam, tavam Dievam, tad nebūs tev nekādu darbu darīt, nedz tev, nedz tavam dēlam, nedz tavai meitai, nedz tavam kalpam, nedz tavai kalponei, nedz tavam lopam, nedz tam svešiniekam, kas ir tavos vārtos. Jo sešās dienās Tas Kungs ir radījis debesis un zemi, jūru un visu, kas tur atrodams, un septītajā dienā Tas Kungs atdusējās; tāpēc Tas Kungs svētīja sabata dienu, lai tā būtu svēta.
5.bauslis. Godini savu tēvu un savu māti, lai tu ilgi dzīvotu tanī zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dod.
6.bauslis. Tev nebūs nokaut.
7.bauslis. Tev nebūs laulību pārkāpt.
8.bauslis. Tev nebūs zagt.
9.bauslis. Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāku.
10.bauslis. Tev nebūs iekārot sava tuvāka namu.
Kristietība un baušļi. Vēlākajā vēstulē galatiešiem jūdu "bauslība" saukta jau par "kalpošanas jūgu," bet par apgraizīšanu teikts ļoti asi: "...ja jūs topat apgraizīti, tad Kristus jums neder nenieka." (V, 1.-4.) Turpat par vienīgo un galveno prasību ticīgajiem izvirzīta tēze: "...cilvēks netiek taisnots caur bauslības darbiem, bet caur ticību uz Jēzu Kristu." (II, 16.) Tāds apgalvojums krasi izbeidza sakarus ne tikai ar judaismu, bet arī ar visām citām reliģijām pirms kristietības, jo tas atteicās no "darbiem," ar ko jāsaprot rituālo priekšstatu ievērošana. Aicinājums "Tur nav ne žīds, ne grieķis, tur nav ne kalps, ne svabadnieks" (III, 28.), kā jau minēts, daudzcilšu un daudzvalodu Romas impērijā bija spēcīgākais ierocis kristietības sludināšanai tautas masās. Šis izteiciens deva kristietības sludinātājiem visiedarbīgāko ieroci cīņā pret citām senatnes reliģijām.
Pergamenta baušļu raksts. Tos 1883.gadā par nelielu samaksu no kāda beduīna nopirka Jeruzālemē dzīvojošs senlietu tirgotājs - žīds Mozus Vilhelms Šapirs. Saskaņā ar Šapira liecību, 1878.gada vasarā viņš pirmo reizi izdzirdējis par dažiem seno ādas rokrakstu fragmentiem, kurus beduīni bija atraduši alā netālu no Nāves jūras pie Arnonas upes (Nāves jūras rokraksti tika uzieti pusotru desmitgadi pēc tirgotāja nāves).
Viņš tos atveda uz Eiropu, kur parādīja zinātnieku komisijai Vācijā. Tā ādas izstrādājumus pasludināja par viltojumiem un atteicās pētīt. Pēc tam tirgotājs devās uz Lielbritāniju, kur centās relikviju pārdot Britu muzejam par 1 miljonu sterliņu mārciņu. Arī muzeja speciālisti to noraidīja kā viltojumu. Neveiksmju satriekts tirgotājs nākamajā gadā izdarīja pašnāvību Nīderlandē.
Pēc tirgotāja nāves viņa atraitne pārdeva tekstu grāmatu tirgotājam Bernardam Kvaričam un kopš tā laika par pergamentiem nekas vairs nav dzirdēts - palikušas tikai dažas ar roku pārrakstītas kopijas.
Palikušās kopijas izpētīja Potsdamas universitātes žīdu Bībeles pētnieku grupas vadītājs Idans Deršovics. Interesanti, ka pergamentos bijuši rakstīti tādi žīdu valodas vārdi, kādus XIX gs. vidū vēl nebija atšifrējuši. Deršovics apgalvoja, ka šie rakstu pergamenti esot senāki par pašu Piekto Mozus grāmatu.
Saites.
Mozus.
Bauslības galdiņi.
Piektā Mozus grāmata.
Sinaja kalns.
Jaunmeksikas baušļu akmens.
