Milzu kalmāri
- Detaļas
- Skatīts: 3635
Pasaulē lielākie bezmugurkaulnieki, tie dēvēti par vienu no lielākajām okeāna dzīļu mīklām un par šiem dzīvniekiem ir maz kas zināms. Par šiem milzeņiem jau izsenis klīst šausmu nostāsti - tie it kā spējot noraut dzelmē kuģus līdz ar visu apkalpi. Nostāsti par tiem bijuši sastopami jau sengrieķu mītos, bet jo īpaši izteikti - skandināvu folklorā.
Viens no pazīstamākajiem jūras briesmoņiem ir Krakens. Norvēģu un īslandiešu leģendas vēsta par briesmīgu jūras iemītnieku, tas ir bruņots ar spēcīgiem taustekļiem, kas ir gana spēcīgi, lai nogremdētu veselu kuģi. Tā kā kalmārs mitinās dziļi ūdenī, tad cilvēki dzīvu kalmāru nebija redzējuši. Tik vien bija kā izskaloti beigtie…Plīnijs Vecākais tos ir pieminējis savos stāstos par dabisko vēsturi. Tur viņš ir klāstījis, ka šie kalmāri varot būt pat 9,1 m gari.
Esot bijušas arī citas – piemēram, grieķu Scillas, kas bijis daudzgalvains briesmonis, kas ievilcis jūrniekus jūrā un aprijis. Nevar gan nepieminēt arī „jūras čūsku,” kas nožņaudza Laokonu un viņa dēlus Iliādā.
Lai gan par kalmāru rakstīja gan Aristotelis, gan jau pieminētais Plīnijs Vecākais, tas tomēr tika uzskatīts tikai par leģendu.
1861.gadā Alektonas kuģa apkalpe ziņoja par milzu kalmāru. Šie pat bija dabūjuši šī dzīvnieka astes gabaliņus. Zinātnieki gan viņus izsmēja, sakot, ka šāds dzīvnieks ir „pretrunā ar dabas likumiem.”
Tikai 2004.gadā kalmārs tika beidzot nofotografēts tā dabiskajā vidē. Pēc diviem gadiem parādījās arī pirmais video par šo dzīvnieku.
Latīniskais nosaukums - Architeuthis.
Apraksts. Līdz šim pasaulē vairākkārt tikušas uzietas to atliekas, taču 2012.gada nogalē pirmo reizi to nofilmēja japāņu pētnieki dabiskā vidē.
Lielākie zināmie milzu kalmāri garumā sasniedz 16-18 m. Tie mīt apmēram 1000 m dziļumā, bet naktīs paceļas līdz 400-500 m līmenim. Barojas no ūdens dziļumos mītošajām zivīm, kā arī citiem kalmāriem. Savukārt viņus pašus medī kašaloti (ap 18 m garumā).
Kalmāra galvas daļu veido mantija, kas ietver visus tā pamatorgānus. ir lielākā acs no visiem pasaules dzīvniekiem - sasniedz pat 25 cm diametrā. Mute veidota kā ass knābis. Kopumā ir 8 taustekļi. divus no tiem klāj simtiem robainu piesūcekņu.
Pārvietojas, caur piltuvi iesūcot ūdeni un tad to izšļācot.
Pirmo reizi nofilmēts. 2012.gada decembrī (?) japāņu zinātnieki 630 m dziļumā Klusajā okeānā nofilmējuši vienu tādu, sekojot tam līdz pat 900 m dziļumam. Jūras dzīļu pētnieki līdz tam 3 cilvēku komandā veic ap 100 zemūdens iegremdēšanām, kopumā zemūdenē pavadot ap 400 stundu.
Bijis 3 m garš, taču speciālisti uzskata, ka tā patiesais garums sasniegtu 8 m, ja vien tam netrūktu divi priekšējie taustekļi.
"Tas bija mirdzošs un tik skaists," - stāsta pētnieks Tsunemi Kubodera. "Es biju tik saviļņots, kad to pirmo reizi ieraudzīju, taču jau pirms tam biju drošs, ka to redzēsim, jo mēs skrupulozi pārmeklējām zonas, kurās tas varētu būt, vadoties pēc mūsu iepriekšējiem pētījumiem."
Zinātnieki visā pasaulē mēģinājuši nofilmēt milzu kalmāru, taču līdz pat šim brīdim tas nebija izdevies.
Humbolta kalmāri. Bez tam eksistē arī kalmāri, kas būtiski var samazināt skābekļa patēriņu. Tā piemēram, Humbolta jeb gigantiskie kalmāri (2 m izmēros) ienirst tik lielā dziļumā, ka skābekļa tur ir ļoti maz. Tādēļ šie kalmāri spēj samazināt skābekļa patēriņu pat par 80%. Tomēr šādi organismi nevar tikt uzskatīti par anaerobiem.
Humbolta kalmāri savos 2 m izmēros tomēr ir pārlieku mazi, lai tos uzskatītu par milžiem.
Avots. "Diena," 8.1.2013., 17.lpp.
Saites.
Ūdens briesmoņi.
Kalmāri.
