Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Nīkejas I koncils (325.g.)

Kristīgās baznīcas koncils, ko 325.gadā Nīkejā sasauca imperators Konstantīns I.

Apraksts. Pirmais plašais senās pasaules kristiešu saiets, ko 325.gadā sasauca pats Romas imperators Konstantīns I Lielais Romas bīskapa Silvestra I laikā, un apmeklēja arī personīgi. Sapulcē piedalījās 318 bīskapi no visas impērijas. Pats Konstantīns I tolaik bija Mitras Saules kulta piekritējs, tolaik nekristīts, kristīgajā mācībā orientējās vāji un ar sapulces palīdzību realizēja savus politiskos mērķus.
Sapulces lēmumus ietekmēja ar savu autoritāti, no tā laika tie kļuvuši par baznīcas likumiem.

IV gadsimtā visasākie strīdi izvērsās starp Aleksandrijas (Ēģiptē) draudzes priesteri Āriju un bīskapu Atanāsiju. Šī strīda, kas izvērsās par pirmo plašāko šizmu Baznīcas vēsturē, pamatā bija domstarpības par Jēzus dievišķo būtību: Ārijs un viņa piekritēji nostājās pret šajā laikā izplatītāko dogmu par trīsvienību, norādot, ka Jēzu nevar uzskatīt par identisku Dievam, bet tikai par vispilnīgāko Radītāja veidojumu, caur kuru izpaužas Dieva griba. Šāds uzskats plašākiem kristiešu slāņiem bija saprotamāks, nekā savā būtībā absurdā, loģiski neizskaidrojamā trīsvienības ideja, kuru aizstāvēja Atanāsijs.

Lai novērstu Baznīcas galīgu sašķelšanos, imperators Konstantīns 325.gadā Nīkejā (tagadējās Turcijas teritorijā) sasauca visu kristiešu draudžu bīskapu sanāksmi jeb koncilu (), kurā, pats nebūdams kristietis, centās strīdīgās puses samierināt, tajā pašā laikā atbalstot Atanāsiju un viņa piekritējus. Samierināšanās tomēr nenotika, kaut arī bīskapu vairākums, valdnieka ietekmēts, atbalstīja Atanāsiju. Ārija mācību pasludināja par ķecerību, viņu pašu un vēl divus bīskapus nolādēja (rituāls, ar kuru cilvēks tiek izslēgts no sabiedrības, reliģiskas organizācijas un tamlīdzīgi) un izsūtīja trimdā.

Šai pat sapulcē Konstantīns I paziņoja garīdzniekiem: "Jūs - Baznīcas iekšējo lietu bīskapi, es - no Dieva nozīmēts bīskaps ārlietām."

Neskatoties uz to, ariānisms turpināja izplatīties, galvenokārt Romas impērijas austrumdaļā. Ar laiku imperators Konstantīns pats arī sāka pievērsties Ārija mācībai un to atbalstīt (īsi pirms nāves Konstantīns pieņēma kristietību un viņu kristīja ariāņu bīskaps). Baznīcas vēsturē Nīkejas koncils ievērojams arī ar to, ka tajā tika formulēts ticības apliecinājums, kuru katoļticīgie savos dievkalpojumos lieto vēl mūsdienās, norādot Dieva Tēva un Dieva Dēla identitāti.

325.gada Nīkejas koncilā Makarijs saņēma no imperatora Konstantīna I Lielā atļauju attiecīgajā vietā Jeruzālemē iznīcināt visas pagānu svētnīcas, lai varētu sameklēt Glābēja kapeni.

Koncila lēmumi.
1. Nosodīja ariāņu mācību kā ķecerīgu pēc Konstantīna I ieteikuma.
2. Pasludināja Jēzu un Dievu par vienotu, līdz tam nozīmīgā ariāņu macība tos uzskatīja tikai par līdzīgiem.
3. Izgatavot daudzas Bībeles kopijas.

Nozīme. Šai sapulcē imperatora Konstantīna I vadībā Jēzus no parasta cilvēka un sludinātāja tika pārtaisīts par Dieva dēlu.

Saites.
Kristīgās baznīcas koncili.