Aliens

Čīliešu māksla

Čīles teritorijā saglabājušies seno indiāņu mākslas pieminekļi, kas saistīti ar Peru senās kultūras ietekmi: cietokšņu un apmetņu drupas, apgleznotā keramika - dzīvnieku attēli, ģeometriski ornamenti un figuratīvā keramika, metāla rotas, petroglifi. Šīs mākslas tradīcijas izpaužas arī musdienu Čīles tautas daiļradē - koktēlniecībā, audumos, sudraba izstrādājumos, podniecībā.

Arhitektūra XVI-XVIII gs. veidojās spāņu arhitektūras ietekmē. Tika celtas aizsardzības būves, pilsētas ar regulāru ielu tīklu, dzīvojamās mājas ar iekšējo pagalmu, kolonnu portiku, balkoniem, atturīgi rotātiem portāliem un kaltām logu restēm, barokālas baznīcas ar čurrigerisma un indiāņu tautas arhitektūras iezīmēm.
XVIII gs. beigās - XIX gs. 1.pusē dominēja klasicisms - arhitekti H.Toeska i Riči, K.F.Brinē de Bens.
XIX gs. vidū eklektisms, XX gs. sākumā - jūgendstils, XX gs. vidū - funkcionālisms. 
Attīstījās pilsētbūvniecība, tautas būvmākslas tradīcijas, celtnēs daudz izmantotas dzelzsbetona konstrukcijas, alumīnijs, rotājuma - mozaīkas.

Tēlotāja mākslas pirmsākumi - XVI gs. reliģiskā glezniecība un tēlniecība. XVIII-XIX gs. attīstījās dekoratīvā glezniecība un tēlniecība. Ievērojamākais šā posma mākslinieks - gravieris un gleznotājs A.Santelisess - portreti un reliģiskie sižeti. XIX gs. čīliešu mākslu ietekmēja Eiropas kultūra. Gadsimta sākumā valdīja akadēmisms, klasicisms, darbojās sveštautieši. 
1849.gadā nodibināja nacionālo daiļo mākslu akadēmiju. Gleznotāji P.Lira, M.A.Karo vēsturiskajā žanrā, portretā, ainavā pievērsās nacionālai tematikai.
XIX un XX gs. mijā līdzās spēcīgai impresionisma un postimpresionisma ietekmei pastiprinājās reālisma tendences - A.Valensuela Ljanoss, E.Plasa.
20.-30.gados izveidojās mākslinieku grupas, kas pievērsās savas tautas sadzīves atainošanai; "Centenario" - A.Gordons, A.Alarka u.c. balstījās uz spāņu žanristu daiļradi, "Montparnase" tiecās pēc nacionālās stilistiskās savdabības. Modernisma virzienus - fovismu, sirreālismu, abstrakcionismu u.c. pārstāvēja L.Vargass Rosass, R.Mata, S.Romans Rohass, H.Peroti. Tautas sadzīves, sociālās un politiskās tēmas reālisma darbos risināja M.A.Bontā, K.Ermosilja Alvaress.
Pēc 50.gadiem glezniecība, īpaši monumentālā glezniecība, grafikas (galvenokārt linogriezuma) un tēlniecības attīstībā vērojamas Meksikas revolucionāras mākslas ietekme - H.Eskamess, H.Venturelji, P.Loboss, L.Domingess.
Pēc militārā apvērsuma daudzi mākslinieki tika vajāti un daudzi emigrēja.

Saites.
Čīle.