_30_30.jpg "Publicēta līdz šim plašākā un ģeotelpiski precīzākā Romas impērijas ceļu datubāze")
Franču Polinēzija
- Detaļas
- Publicēts Svētdiena, 15 Februāris 2026 13:07
- Autors Redaktors
Polyne'sie Francaise.
Francijas aizjūras teritorija Klusā okeāna centrālajā daļā, uz dienvidiem no ekvatora.
Ģeogrāfija. Ietver 5 salu grupas: Biedrības salas, Marķīza salas, Tuamotu salas, Tubuaja un Gambjē salas; ietilpst arī Rapas un neapdzīvotā Klipertonas sala.
Iedzīvotāji. Dzīvo galvenokārt polinēzieši, 9% ķīniešu, 2% eiropiešu.
Pārvalda gubernators, vietējais pārvaldes orgāns - Teritoriālā asambleja.
Vēsture. Salas atklāja XVII gs. spāņu un XVIII gs. 2.pusē angļu ekspedīcijas.
XIX gs. salas kolonizēja franči.
1958.gadā Franču Polinēzija ieguva teritorijas statusu un tagad apvieno franču koloniālos īpašumus Okeānijā, izņemot Jaunkaledoniju un Jaunhebridu salas.
Saimniecība. Tūristu apkalpošana, lauksaimniecība un zveja.
Kokosrieksti, kopra, liellopi, cūkas.
Izved kopru, kafiju, vaniļu, perlamutru (iegūst ap 100 t gadā), fosforītus.
1976.gadā to apmeklēja 92 000 tūristu.
Papeetē ir osta un lidosta. Gaisa un kuģniecības līnijas Franču Polinēziju saista ar Franciju, ASV, Jaunzēlandi un Austrāliju.
Saites.
Polinēzija.
Klusais okeāns.
Foksa baseins
- Detaļas
- Publicēts Pirmdiena, 09 Jūnijs 2025 16:16
- Autors Redaktors
Foxe Basin.
Līcis Ziemeļu ledus okeānā starp Bafina zemi un Melvila pussalu kanādas piekrastē.
Nosaukts angļu jūrasbraucēja L.Foksa vārdā.
Garums - 650 km.
Platums - 370 km.
Dziļums - līdz 200 m.
Pusdiennakts plūdmaiņas līdz 9 m. Gada lielāko daļu līcis klāts ar ledu. Kuģojams augustā un septembrī.
Fortalezas upe
- Detaļas
- Publicēts Trešdiena, 30 Aprīlis 2025 22:43
- Autors Redaktors
Nortečikas civilizācija uzplauka trīs upju – Fortalezas, Pativilcas un Supes – ielejās. Katrā upju ielejā bija liela senpilsētu grupa. Tālāk uz dienvidiem gar Vauras upi ir vairākas ar Karalas-Supes kultūru saistītas senvietas.
Fokīda
- Detaļas
- Publicēts Otrdiena, 03 Jūnijs 2025 11:40
- Autors Redaktors
Phōkis.
Vēsturisks novads un mūsdienu Grieķijas nome Grieķijas vidusdaļā.
VI gs.pmē. Fokīdas iedzīvotāji apvienojās federācijā, kala monētas un uzturēja kopīgu armiju.
Fokīda kļuva par grieķu reliģisko centru, tur atradās Apolona svētnīca un arū Delfu orākuls.
Novads ietilpa Delfu-Pilas amfiktionijā un piedalījās galvenajos grieķu karagājienos.
II gs. 2.pusē pmē. Fokīdu iekaroja Roma.
Mūsdienās šis vēsturiskais novads ir Grieķijas nome.
Saites.
Senā Grieķija.
Grieķija.
Flinta grēda
- Detaļas
- Publicēts Otrdiena, 15 Aprīlis 2025 09:08
- Autors Redaktors
Kaļķakmens kalnu grēda Kentukijas pavalstī ASV.
Flinta grēdas alu sistēmā ievērojamākā ir Kristāla ala, ko 1917.gadā atklāja F.Kolinss. Grēdā atrodas pasaules garākā ala - Mamutu ala.
