Aliens

Fergānas apgabals

Apgabals Uzbekijas austreņu daļā, Fergānas ielejas dienvidos.

Ģeogrāfija. Izvietojas Fregānas ielejas dienvidos 360-500 m augstumā. Dienvidu daļā ieleju norobežo Alaja grēdas priekškalnes augstumā līdz 1200 m.
Lielākās pilsētas - Fergāna (180 000 iedz.), Kokanda (156 000 iedz.), margilāna (116 000 iedz.).

Iedzīvotāji. Uzbeki - 78%, krievi - 7,6%, tadžiki - 5,1%, tatāri - 3,3%, kirgīzi - 2,2% u.c. (1976.gada dati).

Klimats. Kontinentāls klimats. Vidējā temperatūra janvārī -3,2oC, jūlijā 28oC.
Nokrišņi līdzenumā gadā no 100 mm rieteņos līdz 170 mm austreņos, priekškalnēs līdz 270 mm, galvenokārt pavasarī.

Hidroloģija. Upes: Isfairamsaja, Šahimardāna, Sohs, Isfara; ZR uz Tadžikijas robežas Sirdarja - izmanto apūdeņošanai. Fergānas apgabalu šķērso Lielais Fergānas un  Dienvidu Fergānas, Lielais Andižānas, Sohas-Šahimardānas kanāls. Karkidonas un Kurgantepas ūdenskrātuves.

Daba. Pelēkzemes un pļavu purvu augsnes. Sirdarjas terasēs aluviālās pļavu augsnes, uz adīriem gaišās un tipiskās melnzemes. Ziemeļu daļā pļavas, vietām solončaki ar sālszālēm (Karakalpakijas stepē). Upju ielejās tugajs, priekškalnēs kadiķājs.

Aplūkojamie objekti.
Fergānas ieleja.

Fergāna. Pilsēta Fergānas ielejas dienvidu daļā, 580 m vjl., apgabala centrs.
Iedzīvotāji - 36 000 (1939.g.), 72 000 (1959.g.), 180 000 (1981.g.).
Dibināta 1876.gadā, līdz 1910.gadam - Novijmargelāna, 1910.-1924.gados - Skoboļeva. Vēstures un novadpētniecības muzejs, dibināts 1896.g. Apkaimē naftas ieguve.

Andižāna. 2005.gadā slaktiņā pilsētas centrālajā Bobūra laukumā tika nogalēti vairāki simti cilvēku.
Pilsētā ir vairākas lielas rūpnīcas.

Saites.
Fergānas ieleja un novads.
Uzbekija.

Fēmarna

Fahmarn.
Vācijai piederoša sala Baltijas jūras DR, starp Ķīles un Lībekas līčiem.

Platība - 185 kvkm.
Iedzīvotāji - 12 600 (1972.g.).

Augkopība, aitkopība, zveja. Kūrorti. Dambis savieno ar Vagrīnas pussalu. dzelzceļu prāmja satiksme ar Lollanas salu Dānijā.

Saites.
Baltijas jūra.
Vācija.

Fēniksa salas

Phoenix Islands.
Kiribatai piederošs salu arhipelāgs Mikronēzijā.

Platība - Kantona un Enderberija -70 kvkm, pārējās salas - vēl 28 kvkm.

Ģeogrāfija. Sastāv no 8 atoliem: lielākās salas Kantona, Enderberija, vēl - Halla, Sidna, Gārdnera u.c.

Vēsture. Salas atklātas 1825.gadā.
Kopš XX gs. 30.gadiem Hallā, Sidnā un Gārdnerā dzīvo gilbertieši, kas 1966.gadā bija apmēram 1000 iedzīvotāju.
Kantona un Enderberija līdz 1981.gadam bija ASV un Lielbritānijas kopkolonija, pārējās arhipelāga salas kopā ar Gilberta salām bija Lielbritānijas kolonijas līdz 1979.gadam.
Mūsdienās Kantonā, Enderberijā un Hallā ir ASV Klusā okeāna flotes objekti.
Kantonā - lidosta.

Daba. Nabadzīga veģetācija, audzē kokospalmas.

Saites.
Kiribata.
Mikronēzija.

Feimaņu ezers

Ezers Latvijā, Latgales augstienē, Preiļu un Rēzeknes novados.

Augstums - 153,9 m vjl.

Krasti zemi, piekrastē daudz ūdensaugu, pļavas. Pietece galvenokārt no meliorācijas tīkla. No ezera iztek Feimankas upe. Zveja.