Aliens

Folklora, folkloristika, folkloristi

Folklore = folk ("tauta" - angļu val.) + lore ("zināšanas" - angļu val.).
Tautas masu kolektīvā mākslinieciskā daiļrade.

Plašākā nozīmē folklora aptver visus tautas mākslinieciskās jaunrades veidus: mutvārdu jeb poētiskā folklora, tautas mūziku (vokālo un instrumentālo), tautas horeogrāfiju (tautas dejas un rotaļas) un tautas drāmu. Šaurākā nozīmē nereti par folkloru dēvē tikai tautas mutvārdu jeb poētisko daiļradi: tautasdziesmas, vēstītāju folkloru - pasakas, teikas, nostāstus, leģendas, anekdotes un brahiloģismus - mīklas, sakāmvārdus, parunas.

Ar folkloru un etnogrāfiju robežojas tautas ticējumi, ieražas, buramvārdi, tautas metereoloģijas un medicīnas atziņas, kas, tāpat ka folklora, veidojušās gadsimtu gaitā un pauž tautas uzskatus, bet nav ieguvušas daiļdarba formu un funkciju.

Vēsture. Terminu "folklora" pirmo reizi lietojis angļu arheologs V.Tomss 1846.gadā.
Sākotnēji ar folkloru apzīmēja gan pētāmo objektu, gan zinātni, kas to pētīja - vēlāk pēdējo sāka saukt par folkloristiku. Folkloras jēdzienā ietvēra visu tautas garīgo, daļēji arī materiālo kultūru. Mūsdienās nav vienotības folkloras termina skaidrojumā. 

Jaunās filoloģijas ietvaros par patstāvīgām zinātnes nozarēm, vispārinot konkrēto tekstu analīzes rezultātus, izveidojās valodniecība, folkloristika (tā neietilpa klasiskajā filoloģijā), literatūras zinātne.

Brahiloģismi - mīklas, sakāmvārdi, parunas.

Pazīstami folkloristi.
      Aleksandrs Afanasjevs (1826.-1871.g.). Krievija.
      Fjodors Buslajevs (1818.-1897.g.). Krievija.
      Františeks Ladislavs Čelakovskis (1799.-1825.g.). Čehija.
      Klemenss Brentāno (1778.-1842.g.). Vācija.
      Sandis Laime. Latvija.
      Vladimirs Čičerovs (1907.-1957.g.). Krievija.

Saites.
Filoloģija un filologi.