Opus Dei, katoļu organizācija
„Dieva darbs” - latīņu val.
Pilns organizācijas nosaukums: Svētā Krusta un Opus Dei prelatūra. Vārds „prelatūra” nāk no latīņu valodas darbības vārda praeferre – „ielikt priekšā.” No tā atvasinātais vārds „prelāts” (praelatus) liecina par baznīcas darboņu vēlmi pārstāvēt kādu Dieva tautas daļu „stāvot tās priekšā.”
Vēsture. 1928.gada 2.oktobrī organizāciju Madridē izveidoja priesteris Hosēmarija Eskriva de Balagers (Josemaria Escriva) kā katoļu baznīcas institūciju. 1962.gadā Eskriva vērsās pie Svētā krēsla ar lūgumu piešķirt organizācijai lielāku apustulisku brīvību. 1969.gadā pāvests Pāvils VI apstiprināja Eskrivas lūgumu sasaukt „Opus Dei” kongresu, lai pārveidotu organizācijas darbību saskaņā ar Otrā Vatikāna koncila noteikumiem. 1982.gadā pāvests Jānis Pāvils II nostiprināja organizācijas statusu, padarot to par personālo prelatūru. Kopš 1994.gada un līdz pat šodienai organizācijas vadītājs ir Mons. Havjers Ečevarija (Javier Echevarria), kas dzimis 1932.gadā Madridē.
Kopš 2004.gada organizācijai ir arī divi centri Rīgā.
Mērķi. Veicināt baznīcas evaņģēlisko misiju, palīdzot cilvēkiem apzināties ticības un parasta ikdienas darba svētumu. Mudināt visus kristiešus dzīvot saskaņā ar viņu ticību un svētot viņu darbu, ģimeni un sabiedriskos pienākumus. Māca, ka katru godīgu un derīgu darbu var pārvērst dievišķā nodarbē. Tā cilvēki var satikties ar Dievu savā ikdienas dzīvē.
Uzbūve. Galvenā mītne Romā, vairāk nekā 85 000 cilvēku no visas pasaules ir organizācijas dalībnieki pēc 2005.gad decembra statistikas datiem. No tiem ir apmēram 2000 priesteru. Tā ir katoļu baznīcas hierarhiska iestāde. Slepenību cienoša organizācija, nekas nav zināms par tās finansiālo darbību. Pašreizējais organizācijas vadītājs ir bīskaps Havjers Ečevarija.
Katru nedēļu organizācijas biedriem ir sarunas ar vadību, lai apspriestu garīgās dzīves panākumus, neveiksmes un mērķus, no kuriem galvenais ir jaunu dalībnieku piesaistīšana. Organizācijā ir „izcilnumurnieki,” „numurnieki” un „līdzbiedri,” taču tās neesot dalībnieku kategorijas, bet gan 3 veidi kādos kalpot Dievam.
Daļa neprecēto biedru, tā saucamie „numurnieki,” piekrituši organizācijai ziedot visus ienākumus, kas viņiem nav nepieciešami uzturam un miteklim. Vēlāk daudzi saka, ka visus ienākumus atdot viņi vienkārši esot bijuši spiesti. Agrāk ticis pārbaudīts arī viņu pasts. Viņi saņem jostu ar asiem izciļņiem, kura jāvalkā 2 stundas dienā, un pletni muguras vai tās lejas daļas šaustīšanai. Biedriem tiek ieteikts arī iet aukstā dušā un pavadīt vairākas stundas ik dienu klusējot. Tas esot saskaņā ar Kristus pašnoliegšanas piemēru. „Numurnieki” veido ap 20% locekļu skaita. Tie ir neprecētie, kuru mājas bieži kļūst par organizācijas centriem. Tie ir atsevišķi vīriešiem un sievietēm. Vēlāk tie daži var doties uz Romu un studēt teoloģiu Svētā Krusta koledžā. Daļa no viņiem pēc tam tiek ordinēti kā garīdznieki prelatūrai, kurā ir ap 1 800 mācītāju.
„Izcilnumurnieki” sastāda lielāko daļu organizācijas biedru – 70%. Parasti tie ir precēti vīrieši un sievietes, kuru galvenais uzdevums ir svētīt ikdienas darbu un ģimenes pienākumus.
„Līdzbiedri” ir neprecējušies ļaudis, statusā līdzīgi „numurniekiem,” kuru personīgie apstākļi viņiem dod mazākas iespējas piedalīties prelatūras darbā. Viņi nav organizācijas dalībnieki, bet gan tikai cilvēki, kas to atbalsta. Viņu vidū ir ne tikai katoļi, bet daudz arī citu konfesiju pārstāvji.
Opus Dei ir ārkārtīgi konservatīva organizācija. Kopš tās izveidošanas pirms gandrīz 80 gadiem lielākā izmaiņa bijusi atļauja sievietēm valkāt bikses. Pretstatā Vatikāna Otrajam koncilam Opus Dei apgalvo, ka tikai tas zina absolūto patiesību un prot atšķirt labu no ļauna. Lajiem neesot tiesību spriest par reliģijas lietām, bet akli jāseko pavēlēm. Organizācijas izpratnē labs cilvēks ir nevis līdzjūtīgs ticīgais, bet nepiekāpīgs fanātiķis, kas akli cīnās, izvairoties no mierīga dialoga. Tam piemīt vainas apziņa par savu seksualitāti. Organizācijai ir tieksme uz slepenību, jo par iestāšanos tajā nedrīkst informēt pat ģimenes locekļus. Pirms vairākiem gadiem, pateicoties nejaušai informācijas noplūdei, atklājās, ka Opus Dei biedri strādā 479 universitātēs, 604 laikrakstos, 52 televīzijas un radio stacijās, 38 ziņu un reklāmas aģentūrās un 12 kinostudijās.
Kā iestāties Opus Dei? Kopš 1982.gada organizācijas statūti nosaka, ka jaunajiem biedriem jābūt vismaz 18 gadu veciem. Sākumā pretendentam jāuzraksta lūgums par uzņemšanu un atbilde jāgaida vismaz 6 mēnešus. Pēc gada viņš var cerēt uz iestāšanos prelatūrā, parakstot vienošanos, kas jāatjauno katru gadu 19.martā, Sv.Jozefa svētkos. Vismaz 5 gadus pēc vienošanās parakstīšanas viņš var pilnībā iesaistīties organizācijas darbā, dodot uzticības solījumu.
Galvenais instruments ir tā dēvētais „aicinājuma slazds,” stāstot cilvēkiem par svēto nesavtīgo dzīvi un viņu labajiem darbiem, liekot cilvēkiem justies vainīgiem par pašu paveiktā niecīgumu. Cilvēkiem iepotē apziņu, ka pievienojoties Opus Dei, viņi varētu kļūt par maziem svētajiem savā ikdienas dzīvē. Šai slazdā parasti iekrīt cilvēki ar labu sirdi, kuri allaž jau tāpat dara un grib darīt labu. Viņus piespiež vervēt sektai jaunus biedrus, nevis nodoties dzīves pabērniem.
Aizdomas. Cilvēku prātu ietekmēšana katoļu baznīcai vēlamā virzienā. Bijušie dalībnieki sūdzas, ka viņiem liegts lasīt dažādas grāmatas, pat tādas, kas ir univesitāšu garīgās literatūras sarakstā. Organizācija turpretī apgalvo, ka tikai iesaka literatūru, bet izvēle ir pašu biedru ziņā. Britānijā bija izcēlies skandāls, ka izglītības ministre Ruta Kellija saņēmusi garīgus norādījumus no Opus Dei. Viņa arī atteicās atklāt vai ir šīs organizācijas biedre.
Britānijā nesen sāka darboties pirmā Opus Dei draudze ar aptuveni 500 dalībniekiem. Šo organizāciju apsūdz kulta veidošanā, centienos ietekmēt cilvēka psihi un vēsturiskā saiknē ar ģenerāļa Franko diktatūru Spānijā. Kritiķi uzskata, ka šī organizācija ir reakcionāra.
Šīs kustības kults aicina uz sevis pazemošanu, tai skaitā gavēni un šaustīšanu.
Grupu apsūdz slepenībā un sociālā snobismā.
Organizāciju kritizē par savu piekritēju vervēšanas apšaubāmo veidu un atskaites trūkumu par savākto ziedojumu izlietošanu. Lai iestātos tajā, vajag tikai ielūgumu, bet izstāties esot ārkārtīgi grūti. Ir izteiktas apsūdzības par smadzeņu skalošanu un ietekmēšanu. Organizācijas vadība turpretim apgalvo, ka kritika esot nepamatota, jo tajā darbojas parasti cilvēki un izstāties neesot problēmu. Atbilde, kur izmanto saņemtās naudas atlikumu, nav sniegta. To nosūta uz centrālo biroju Romā, novērotāji uzskata, ka to kaut kur iegulda.
Visa Opus Dei saņemtā nauda sastāv no prelatūras locekļu brīvprātīgiem ziedojumiem un no visas pasaules kooperatoru darba. Tā tiek izmantota dažādiem sociāliem projektiem, izglītības attīstībai un dažādām garīgām iniciatīvām.
Daži novērotāji Opus Dei dēvē par fundamentālistisku sektu, kas darbojas katoļu vidē. Oficiāli gan tā ir katoļu baznīcas daļa.
Avoti.
www.opusdei.org
www.elis.org
www.romana.org
www.josemariaescriva.info
Saites.
Hosēmarija Eskriva de Balagera (1902.-1975.g.).
Kristīgās konfesijas.
Kristietība.
