Pačakamaka
Senās Peru reliģiskā galvaspilsēta. Sākumā Činču indiāņu kultūras centrs, kas par tādu kalpoja vairākas simtgades pirms inku atnākšanas. Vēlāk līdz ar činču indiāņu teritoriju iekarošanu to pārņēmuši inki un darbinājuši līdz pat konkistadoru atnākšanai.
Atrašanās vieta. Peru, uz dienvidiem no galvaspilsētas Limas.
Milzīgas pakāpes un kāpnes ved uz lieliem laukumiem. Pētnieki atzīmē tā lielo līdzību ar nogrimušo Jonaguni monumentu.
Aplūkojamie objekti.
Lielā svētnīca. Šeit bijiusi pati lielākā Dienvidamerikas svētnīca, tagad tikai drupas. Tā bijusi novietota kalna nogāzē Klusā okeāna krastā. Uzbūvēta uz četrām platformām, kas balsta terasi. Terase novietota 500 pēdu augstumā virs zemes. Šīs četras platformas saturēja sienas no milzīgiem akmens bluķiem. Terases platība ir vairāki akri.
Vēlāk pārbūvējuši inki. Svētnīca bijusi veltīta dievam Pačakamakam.
Saskaņā ar vietējām leģendām templi būvējuši milži.
Leģendārais templis piesaistīja konkistadoru uzmanību. Pizaro nosūtīja uz turieni savu brāli Ernando. Tas atrada nedaudz zelta un sudraba, galveno bagātību priesteri noslēpa. Ne ar draudiem ne spīdzināšanu tie neatklāja slēptuvi. Vēl šobaltdien klīst runas, ka bagātības apslēptas kaut kur starp Limu un Lurīnu. Ernando sasita dieva zelta statuju, izvilka no sienām sudraba naglas, kas saturēja zelta un sudraba tempļa sienu plākšņu apšuvumu. Tikai naglas vien svēra 32 unces.
Atradumi.
Vāze, uz kuras ar svītriņu un punktu palīdzību atainoti četri periodi, kas atkārtojas pa 12 (kā maijiem un olmekiem).
Elku tēls. https://www.youtube.com/watch?v=3gYc0tcb2bE
Saites.
Činči.
Pačakamaks.
