Pigmeji
Negrilli.
Maza auguma Negroīdās rases ciltis Centrālāfrikā, kas dzīvo nelielās grupās Kongo baseina tropu mežos Ruandā, Zairā, Kongo, Burundijā, Kamerūnā, Angolā.
Skaits. Ap 40-200 tūkstoši cilvēku.
Vēsture. Pigmeji ir vissenākie Āfrikas tropu mežu iedzīvotāji.
Antropoloģija. Veido īpaū fizisko tipu, kas pēc dažām iezīmēm tuvs negroīdai rasei. Galvenās raksturīgās pazīmes: mazs augums (pieauguši vīrieši ir 144-150 cm gari), gaišbrūna āda, sprogaini, tumši mati, relatīvi plānas lūpas, prognātisms, spēcīgs rumpis, īsas rokas un kājas.
Valoda. Runā apkārtējo tautu valodās. Lielākā daļa (babingi, baki, bakoli, batvi u.c.) - bantu valodās, ciltis Ituri un Veles upes baseinā (efi, basvi u.c.) - Centrālās Sudānas valodās.
Etnogrāfija. Patriarhālas ģimenes attiecības.
Nodarbošanās. Pusklejotāji. Galvenās nodarbošanās - medības un dabas produktu vākšana. Tagad daļa pigmeju strādā arī meža darbos un plantācijās.
Pigmeju mitoloģija. Saglabājušies tradicionālie ticējumi un kulti.
Mu-gase – Centrālāfrikas pigmeju dievs, kas senatnē valdījis tālā austrumu paradīzes zemē. Tajā bija radīti pirmie cilvēki. Cilvēku nepaklausības dēļ zemē izcēlās stipra vētra. Mugase devās prom no savas dzimtenes, negaidot tās bojāeju. Pēc tam neredzams apmeties pigmeju vidū.
Saites.
Negroīdā rase.
