Pešmerles ala
La Grotte du Pech-Merle.
Ala Francijas DR ar alu mākslas paraugiem.
Atrašanās vieta. Francījas DR, Lo departaments, pie Kabaretas.
Apraksts. Kaļķakmens masīvā izvietota 4 km gara alu sistēma, kas izveidojusies pirms miljoniem gadu upes tecēšanas rezultātā.
Apmēram pirms 25 000 gadu alu sāka apmeklēt cilvēki. Visdrīzāk, tie alā nav dzīvojuši, jo ieeja ir zema. Bez tam iekšā ir tumšs un mitrs.
Laikā no 25-15 000 gadu atpakaļ alā veikti gleznojumi, tie ir ļoti bagātīgi un lielais vairums no tiem atrodami „Pirmvēsturiskajā zēlē.” Citās zālēs gleznojumu nav (gandrīz nav?).
Apmēram pirms 10 000 gadiem Ledus perioda beigās nobrukums slēdza ieeju alā.
Tagadējā ieeja atrodas vairākus metrus atstatu no senas ieejas. Tā slēgta ar masīvām durvīm. Mūsdienās daudzi alas koridori un galerijas tikušas mākslīgi paplašinātas, lai padarītu alu ērtāku un drošāku apmeklētājiem.
Aiz ieejas durvīm ir 3 m plats koridors – senas upes gultne.
Izpēte. Ala tika atklāta 1922.gadā, to izdarīja Andre Davids.
Arheoloģiskā izpēte liecināja par nelielu alas apmeklētību. Mūsu senči turpu nākuši regulāri, bet nelielā skaitā ar vienu vien mērķi – apgleznot alas sienas. Tādēļ arheologi izvirzīja versiju, ka senie cilvēki še piekopuši kādu reliģisku rituālu –vienu no agrīnākajiem cilvēces vēsturē.
Aplūkojamie objekti.
Pirmvēsturiskā zāle. Tajā atrodas lielākā daļa Pešmerlas alas gleznojumu. Ieejā mūsdienās iekārtotas kāpnes. Senatnē tā bija visai stāva klints siena ap 10 m augstumā.
40 m platumā, tajā ir daudz sānu eju un tuneļu. Tā struktūru vēl vairāk sarežģī šķembu uzbērumi, kas rada īstu vairāklīmeņu labirintu. Dažviet zāles griesti ir tikko virs galvas, bet citur tik augsti, ka pustumsā nemaz nav samanāmi. Pie zāles griestiem ir stalaktīti, daži no tiem ir vairāku metru garumā. Tiem pretī aug stalagmīti, savienojoties rodas stalagmāti.
Ružas zāle. Lieliska zāle, taču šeit nav gleznots.
Lāču galerija (Galeri de Lur). Ieeja tajā atrodas 50 m dziļumā, mūsdienās tā ir paplašināta. Šeit nav zīmējumu, tikai stalaktīti un stalagmīti. Tomēr lāča galva profilā še ir uzzīmēts, tam blakus ornamenti no horizontālām un vertikālām līnijām. Koridora pretējā pusē ir zīmējums no 4 trijstūriem (tie mazliet ir viens otram virsū). Tiem blakus nesaprotams, buļļa ragam līdzīgs, simbols.
Disku zāle. Tā nosaukta par godu kalcīta koncentriskām plāksnēm šai zālē. Zāles tālākajā galā 3 m augstumā sienā redzamas alu lāča nagu pēdas – 4 dziļas rievas. Pie šīs sienas stūrī ierīkotas kāpnes ar diviem laidumiem un 20 pakāpieniem.
Kombela galerija. Te ir dažu "izdomātu" dzīvnieku attēli (laikam himēras?!).
Atradumi. Alā daudz dzīvnieku gleznojumi – mamuti, bizoņi, zirgi. Ir arī cilvēku zīmējumi – pavisam alā tādi uzieti 13 gabali, no tiem tikai 2 ir vīrieši, bet 11 – sievietes. Visas sievietes zīmētas „venēru” formā – lieliem dibeniem un krūtīm.
Interesanti, ka daļa zīmējumu ļoti pielāgoti alas sienu reljefam - izciļņiem, grubuļiem, plaisām un padziļinājumiem tā, ka tiem pievienoti vien daži krāsu triepieni. No tā secināms, ka zīmējumi še izvietoti nevis pēc kāda iepriekšēja plāna, bet gan ir nejauši, un tieši klints reljefs iniciējis senā mākslinieka radošo izpausmi.
Melnā frīze. Atrodas netālu no ieejas tā saucamajā „Pirmvēsturiskajā zālē.”
7 m gara horizontāla kompozīcija – gleznojums ir pirmais pēc ieejas alā. Tāds nosaukums tāpēc, ka galvenās gleznojuma figūras zīmētas ar melno mangānu. Zīmējumā attēlots ar spalvu klāts mamuts, zubrs, bizonis un zirgs ar nesamērīgi mazu galvu. Pēc stila spriežot, zīmējumu varētu būt veidojis viens pats autors. Vecums – 16 000 gadu (nepārprotiet - ne jau autora!).
Interesanti, ka šis zīmējums tapis uz 4000 gadu vecāka sarkanās okras slāņa. Vietumis sarkanā un vecā okra veido punktētas līnijas, kas šur tur atgādina aizvēsturisku dzīvnieku veidolus.
Melni bizonis un mamuts. Zīmējumi uz „Pirmsvēsturiskās zāles” griestiem. Zīmēti ar melno mangānu.
Viena mamuta zīmējumā izmantoti dabiski klints nelīdzenumi, kas apvilkti ar melnu krāsu.
Plankumainie zirgi. Pešmerles alas slavenākais gleznojums. Zirgi šeit zīmēti neparastā manierē - ar neproporcionāli mazām galvām.
Venēra. Kaila sieviete ar lieliem krūšu un dibena apaļumiem, mazu galviņu.
Te zīmētas humanoīdu galvas.
Bērnu kāju nospiedumi. Alkovā virs lāča nagu pēdām palikuši 12 gadīga bērnu kāju nospiedumi. Pirms 20 000 gadu bērns iekāpa dubļos un tie ir sacietējuši akmenī. Pešmerles ala nav vienīgā, kurā konstatēta bērnu klātbūtne. Tas licis izvirzīt domu, ka gleznotāji bijuši bērni.
„Ievainotais cilvēks” un saistītā kompozīcija. Šis zīmējums zīmēts ar sarkano okru alkova griestos. Senos laikos griesti atradās tikai 1 m augstumā, tādēļ senais mākslinieks varēja zīmēt tikai guļot uz muguras. Zīmējuma nosaukums nācis no daudzām taisnajām līnijām, kuras pētnieki uzskata par šķēpiem, kas caurdur cilvēka ķermeni. Viņam ir dīvaina galvas forma. Virs ievainotā cilvēka galvas attēlota kāda zīme, arī ar sarkano okru. Zīmes un arī šī cilvēka variācijas uzietas arī citās alās, kaut gan identiski tie nav. Pavisam tiešā tuvumā atrodas zubra figūra ar liras formas ragiem (sarkanā okra), tālāk uz griestiem – stilizēts ibekss (kalnu āzis). Telpu starp dzīvniekiem aizpilda visvisādas zīmes, no kurām viena ir „Y” veida. Iespējams, ka visi šie zīmējumi veido vienu kompozīciju, kādu simbolisku kopību, kuru atminēt nav mūsu spēkos.
Roku nospiedumi.
Nr.1. Sieviešu rokas nospiedums ar sarkano okras krāsu, pa labi no tā sarkanās okras 10 punktu grupa.
Nr.2. Roku nospiedumi atrodami slavenajā gleznojumā ar dābolainajiem zirgiem. Šoreiz roku nospiedumi ir vīriešu. Tie apvilkti ar melnu krāsu un veido tādu kā rāmi ap zirgiem. Vienam no nospiedumiem skaidri redzami seši pirksti (vai kā senajiem milžiem?)!
Sievietes-bizoņi. Astoņas sieviešu figūras. Ar sarkano okru. Visām ir „venēru” tipa kuplās krūtis un dibeni. Nosaukumu šim gleznojumam devis franču vēsturnieks A.Leruā-Hurans. Vienas sievietes gleznojums klājas uz zirga galvas gleznojuma. Šai pat kompozīcijā ir 2 punktu grupas (7 un 14) izvietotas nevērīgā aplī. Turpat atrodama arī mamuta figūra.
Brieža galva. Sarkanā okra.
Dābolaino zirgu zīmējums. Pa rāmi ir sarkano vīriešu roku nospiedumi. Zirgu garums – ap 2 m. Vienam no zirgiem galva ir dabisks klints izcilnis. Tomēr uzzīmētās galvas šiem zirgiem ir neproporcionāli mazas. Zirgi esot zīmēti ar krāsu, ko var iegūt sajaucot kokogles ar siekalām. Kokogles var ļoti labi datēt, tādēļ zinātnieki vienprātīgi atzīst, ka zirgu zīmējuma vecums ir apmēram 24 000 gadu. Zirgu ķermeņos ir melnas krāsas punkti.
Gleznojumā ir arī vēlāki piegleznojumi ar sarkano okru. Viens no tādiem ir 2 m garas līdakas zīmējums – 20 000 gadu sens. Līdaka uzzīmēta virsū viena zirga (labajā pusē esošā) mugurai un krēpēm.
Galu galā šī kompozīcija satur daudzas un dažādas zīmes, piemēram, tādas, kas atgādina saliektus pirkstus, līnijas, punktus, trijstūrus un apli.
Antilopju gleznojumi. Tie atrodas šaurajā Kombela ejā. Trīs dīvainu būtņu attēli, kas tikai iztālēm atgādina antilopes. Arī tām, līdzīgi jau iepriekš aprakstītajiem zirgiem, ir neproporcionāli mazas galvas. Tās var uzskatīt par vienām no pašām senākajām alā, jo to vecums ir 25 000 gadu.
„Antilopes” ir tikai kompozīcijas daļa, vēl tur ir daudz un dažādas zīmes-simboli, zirgi, alu lauva – lēciena brīdī.
Mamutu gleznojumi. Pešmerlas alā ir 27 mamutu attēli. Tas tādēļ, ka alā daudz stalaktītu/stalagmītu, kuru virsmu faktūra atgādina spalvainos mamutu augumus un kupolveida galvaskausus. Pie šiem dabiskajiem veidojumiem tad mamuti arī piezīmēti.
Himēru dzīvnieku atveidi. Tādi daži atrodas Kombela galerijā.
Zīmes. Galvenokārt punktu sakopojumi, kas zīmēti ar melnu ogles emulsiju, melnu mangānu vai sarkanu okru. Punktainās zīmes vērojamas Kombela galerijas nelielajos sānu atzarojumos.
Punkti arī uz panno ar zirgiem – punkti melni, km vēlāk pievienoti sarkani punkti. Pie tam abas punktu grupas iziet ārpus zirgu figūrām.
Saites.
Alu māksla, klinšu zīmējumi un petroglifi.
Alas un grotas.
Francija.
