Aliens

Pāvels I (1796.-1801.g.)

Krievijas impērijas ķeizars no 1796. līdz 1801.gadam.

Radniecība. Tēvs - Pēteris III, vācietis.
Māte - Katrīna II, iepriekšējā ķeizariene, vāciete.
Sieva - vāciete Sofija Marija Doroteja Augusta Luīze fon Virtemberga (krieviski - Мария Федоровнa).

Dzīvesgājums. Vēsturnieki Pāvelu I raksturo kā paštaisnu un pusjukušu tirānu, kas bijis gatavs sodīt padotos parmazāko kļūdu.

Kāpšana tronī. Gaidīja uz troni veselus 34 gadus. Pat viņa māte nevēlējās, lai Pāvels I kāptu tronī. Pēvela I un viņa sievas Marijas kronēšana notika 1797.gada 16.aprīlī Maskavas kremļa Granīta palātā.

Iekšpolitika.
Pāvels I un armija. Armijā ieviesa prūšu kārtību, pret ko protestēja slavenais krievu karavadonis A.Suvorovs, par ko viņu izraidīja no armijas.
Pāvels I un zemnieki. Daudz darījis, lai atvieglotu zemnieku stāvokli Krievijā. Viens no viņa pirmajiem rīkojumiem bija Manifests par trīs dienu klaušām (krieviski - Манифест о трехдневной барщине). Domājams, pats ķeizars šim manifestam piešķīra lielu nozīmi, jo tas tika izsludināts Pāvela I un Marijas Fjodorovnas kronēšanas dienā 1797.gada 16.aprīlī.
Klaušas (krieviski - барщинa) tobrīd bija liela problēma Krievijas ekonomikā. Tā praktiski nekā nebija tiesiski regulēta - muižnieku patvaļu neierobežoja nekas, viņi varēja nokalpināt zemniekus kaut septiņas dienas nedēļā. Prektiski septiņas dienas jau tās nebija, tomēr zemnieku iespējas strādāt savā labā bija pārlieku mazas, kas veidoja nelabvēlīgu ekonomisko stāvokli valstī. manifestātika noliegts klaušas pildīt svētdienā, svētku dienās un ne vairāk par trim dienām nedēļā vispār.
Bez tam ķeizars atcēla maizes nodevu,kas zemniekiem bija ārkārtīgi apgrūtinoša. Vēl ķeizars atcēlazemnieku pienākumu uzturēt zirgu armijas vajadzībām, atvieglotu sāls tirdzniecību, nenomaksāto nodevu piedošanu.
Svarīgas izmaiņas bija likumdošanā, kas regulēja muižnieku un viņu dzimtzemnieku attiecības - tika aizliegts dalīt ģimenes zemnieku pārdošanas laikā, gubernatoriem bija jāseko līdzi muižnieku un zemnieku attiecībām. Par nežēlīgāmdarbībām pret zemniekiem bija jāziņo pašam ķeizaram.
Tomēr stingrība tika saglabāta - cita starpā ķeizars izdeva pavēli arī par to, ka zemniekiem zem soda draudiem jāievēro paklausība saviem muižniekiem.
Protams,nevar apgalvot, ka Pāvela I reformas radikāli uzlaboja zemnieku stāvokli Krievijā, tomēr to atviegloja gan. Tieši tādēļ vienkāršie ļaudis ziņu par viņa nāvi 1981.gada martā uzņēma ar lielu nožēlu.
Pāvels I un muižniecība. Lai gan Pāvela I prieksteči tēvs Pēteris III un māte Katrīna II bija dāvājusi muižniekiem plašas tiesības, viņš pats pret tām izturējās pavisam citādi. Pāvels I vispār centās izmainīt visu, kas bija izdarīts viņa mātes valdīšanas laikā. Pāvela I darbība muižniecības tiesību laukā bija pilnīgi pretēja viņa tēva Pētera III darbībai.
Jau no paša valdīšanas sākuma Pāvels I izvērsa masīvu uzbrukumu muižnieku brīvībām un privilēģijām. Katrīnas II "Muižnieku tiesību likumu" gan neatcēla, taču tika atcelta virkne likuma nostādņu. Piemēram, tika likvidētas guberņu muižnieku sanāksmes. Ķeizars aizliedza muižniekiem vērsties ar lūgumiem pie viņa personīgi. Tika atjaunoti miesas sodi muižniekiem. Virsniekiem, kas bija nodienējuši mazāk par gadu, tika aizliegts iesniegt atvaļināšanās lūgumu. Muižniekiem uzlika par pienākumu maksāt nodokli guberņu pašpārvaldes orgānu uzturēšanai - vēlāk nodokli vēl palielināja. Muižniekiem bija jāmaksā arī nodoklis (подать) "no dvēseles."
Ja Katrīna II uzskatīja muižniekus par savas varas balstu, darbojoties saskaņā ar tiem, tad Pāvels I pasvītroja, ka neredz nekādas starpības muižnieku salīdzinājumā ar citiem pavalstniekiem.
Muižnieku stāvoli izmainīja nākamais ķeizars Aleksandrs I uzreiz pēc apvērsuma 1801.gadā.

Ārpolitika. Gruzijas austreņa novadu (Tiflisas guberņas) okupācija. Nesekmīgi ceļa meklējumi uz Indiju jaunu teritoriju apgūšanas nolūkā cauri Vidusāzijai izjauca galma apvērsums.
Viņu uzskatīja par pusjukušu tirānu.
Attiecības ar Napoleona I Franciju. Savas neilgās valdīšanas sākumā Pāvels I bija viens no galvenajiem Francijas pretniekiem. Tieši viņa valdīšanas laikā A.Suvorovs veica savis Itālijas un Šveices karagājienus, lai gan labi zināms - Pāvelam I ne īpaši gāja pie sirds A.Suvorovs. Tomēr pēc laika starp abiem valstu vadītājiem izveidojās tik labas attiecības, ka Pēvels I pat nosūtīja kazakus Indijas karagājienā.
Attiecības ar Angliju sāka bojāties tieši Suvorova karagājienu laikā - precīzāk, no sākuma tās sabojājās ar abu valstu sabiedroto Austriju, kuru Suvorovs apsūdzēja nepietiekamā sadarbībā ar krievu karaspēku, ja ne pat nodevībā. Pēc tam norisinājās kopēja krievu-britu militāra ekspedīcija Holandē, kuru tika plānots atbrīvot no franču karaspēka. Šī iecere beidzās ar pilnīgu izgāšanos, pie tam mieru angļi ar frančiem sarunāja krieviem aiz muguras.
Pēdējais piliens Pāvela I pacietības kausā bija tas, ka briti sagrāba Maltas salu. Neilgi pirms tam Krievijas ķeizars bija kļuvis par Maltas ordeņa maģistru, tādēļ Pāvels I uzskatīja, ka Malta kļuvusi par viņa pārvaldītu teritoriju. Kā tādā viņš jau bija plānojis ierīkot krievu flotes bāzi. Britu darbība ārkārtīgi saniknoja krievu ķeizaru.
Bija arī citi iemesli sanīsties ar valdību Londonā - krievus, tāpat kā citas valstis, tracināja britu vadošā loma tirdzniecībā un veids, kādā tie aizstāvēja savas ekonomiskās intereses: protekcionisms, militāra ietekmēšana u.c.
Pēc tam, kad briti bija sagrābuši Maltu, Pāvels I pavēlēja aizturēt angļu kuģus Krievijas ostās - tādu bija vairāk kā 300, un arī aizliedza Anglijas preču pārdošanu Krievijas impērijā.
Sekoja arī diplomātisko attiecību pārtraukšana. Bez tam Krievija, Dānija, Prūsija un Zviedrija 1800.gada decembrī noslēdza savienības līgumu. Tika aizliegts graudu eksports uz Lielbritāniju, daudzas kontinentālās Eiropas ostas tika slēgtas angļu kuģiem.
Tobrīd Napoleons I piedāvāja Pāvelam I noslēgt savienību, kas būtu vērsta pret britiem. krievijas imperators tikļoti iedvesmojās kopējai darbībai ar frančiem, ka deva rīkojumu nosūtīt kazakus Indijas britu īpašumu iekarošanai. karagājiens bija pilnīgi nesagatavots, taču pašu Pāvelu I tas īpaši nesatrauca.
Krievu savienība ar Franciju ārkārtīgi satrauca britus, tie bija gatavi uz visu. Visa tā rezultāts bija britu organzētā sazvērestība, kuras rezultātā Pāvels I tika nogalināts. 

Pāvels I un Maltas ordenis. Napoleona I Ēģiptes karagājiena laikā 1798.gada jūlijā franču flote veikli aizlavījās garām britu flotei ar admirāli Horāciju Nelsonu priekšgalā un bez kaujas ieņēma Maltas salu. Maltas ordenis no salas tika padzīts. Tā paša gada vasarā bruņinieki vērsās pēc palīdzības pie krievu ķeizara Pāvela I. Tas tādēļ, ka Pāvels I Eiropā tika uzskatīts par tādu kā romantiķi tronī.
Tā nu Pāvils I bruņiniekiem neatteica - ordenis paglābās Pēterpilī, pats ķeizars saņēma ordeņa lielmaģistra titulu un Krievijas impērijas ģērbonī tika iekļautas Maltas krusts. Pāvilu I virzīje ne tikai romantija, pavisam nopietni tika izskatīts jautājums Maltu iekļaut Krievijas impērijā. Ar viņa pavēli Akadēmijas kalendārā salu pat sāka dēvēt kā Krievijas "guberņu." Pāvila I plānos bija arī Maltā izveidot Krievijas flotes bāzi.
Tikmēr frančus no salas padzina angļi, kuri bija citādos ieskatos par turpmāko salas piederību.
Pēdējais piliens Pāvela I pacietības kausā bija tas, ka briti no frančiem sagrāba Maltas salu. Pāvels I jau uzskatīja, ka Malta kļuvusi par viņa pārvaldītu teritoriju. Kā tādā viņš jau bija plānojis ierīkot krievu flotes bāzi. Britu darbība ārkārtīgi saniknoja krievu ķeizaru. Pēc tam, kad briti bija sagrābuši Maltu, Pāvels I pavēlēja aizturēt angļu kuģus Krievijas ostās - tādu bija vairāk kā 300, un arī aizliedza Anglijas preču pārdošanu Krievijas impērijā. Sekoja arī diplomātisko attiecību pārtraukšana. Bez tam Krievija, Dānija, Prūsija un Zviedrija 1800.gada decembrī noslēdza savienības līgumu. Tika aizliegts graudu eksports uz Lielbritāniju, daudzas kontinentālās Eiropas ostas tika slēgtas angļu kuģiem.
Maltas jautājuma dēļ stipri samežģījās Anglijas un Krievijas attiecības pēdējos Pāvela I valdīšanas mēnešos. Iespējams, ka tieši Maltas jautājums paņēma ķeizara Pāvela I dzīvību apvērsumā.

Valdīšanas gals. Gāzts no troņa galma apvērsuma rezultātā 1801.gadā 11.-12.aprīlī. Sazvērnieku grupa naktī ielavījās Mihailovas pilī un nosita caru ar zelta tabakdozi.
Uzskata, ka aiz šīs sazvērestības stāvēja briti, jo Pāvels I bija stājies militārā savienībā ar Napoleonu I. Visai labi ir zināms, ka naudu sazvērestības sagatavošanai caur savu mīļāko Žerebcovu iedevis Lielbritānijas vēstnieks Vitvorts.

Portreti.
V.Borovikovska portrets. Zīmēts 1796. vai 1800.gadā?

Aplūkojamie objekti.
      Pavlovska. Pāvela I vasaras rezidence netālu no Pēterpils.
      Gatčina. Bijusī grāfa Grigorija Orlova rezidence, ko pēc tam izmantoja arī Pāvels I. 

Saites.
Krievijas ķeizari (?-1917.g.).