Pareidolija
- Detaļas
- 4483 skatījumi
Fenomens, kad cilvēka smadzenes apkārtējās vides objektu aprisēs - klinšu formās, mākoņos, kokos, krāsu traipos u.tml., ierauga cilvēku sejas.
Plašāk pazīstamais tāds gadījums ir tā saucamā Marsa seja, kas tika nofotografēta uz Marsa Sidonijas rajonā. Bieži sastopamas tā saucamās reliģiskās pareidolijas, kad Jēzus seju saredz koku stumbru serdenēs, dažādu substanču traipos. Savukārt musulmaņu vidē ir populāri tādos pašos krāsu salikumos saskatīt uzrakstu "Allāhs" arābu valodā.
Krusti koku stumbros. Šis fenomens pazīstams jau sen.
Čaadejevkas ciema (Penzas apgabala Gorodiščenskas rajonā) iedzīvotājs Kalduss Junusovs koka gorbil (krievu val.) uzgājis krusta attēlu. Par to viņš sava ciema iedzīvotājiem pastāstījis tikai pēc vairākiem gadiem. Mazliet pēc tam K.Junusova atradumu izpētījuši zinātnieki, kas secināja - tas ir dabuisks fenomens, nav izgriezts vai izkalts. Krusta augstums ir 41 cm, bet šķērssvītras izvietotas tā, kā vecticībnieku krustā. Tas līdzinoties krievu patriarhu krustam, kas tiek attēlots svētbildēs un arhireju apģērbā pirms Krievu pareizticīgo baznīcas šķelšanās.
2002.gadā netālu no Brestovas ciema (Ukrainas Karpati, Mukačovas rajons) buka koka stumbrā arī tika uziets krusta attēls. Tas bija veidots no brūnas krāsas cietas vielas un visai strikti izdalījās no kopējās koksnes paskata.
2002. un 2011.gados Plaskonovicas ciemā (arī Ukrainas Karpatos) kokos tika uzieti krustu attēli.
2010.gadā krusta attēls buka kokā tika uziets Berezovas ciemā (kur tas ir, arī Ukrainā?).
Gorodeckas rajonā (Ņižņijnovgorodas apgabals, Krievija) tika uziets krusts egles bluķī, kas ilgus gadus tika izmantots malkas skaldīšanai. Tikai tad, kad pāršķēla pašu bluķi, tam iekšā atrada krusta atveidu.
2011.gadā Dienvidosetijā (Gruzija). Šoreiz krusta atradās uz baļķa sāniem - baļķis ilgus gadus bija atradies uz vietējās baznīciņas jumta. Kad 'ņēmās jumtu labot, tad baļķi sazāģēja un pēc neilga laika zāģējumā parādījās krusts ar sazarotiem galiem. Līdzīgs gadījums esot noticis 2009.gadā Moldāvijā.
2011.gadā koku ar krustu iekšpusē uzgāja Potapoviču ciemā (Ivanovas rajons, Brestas apgabals, Baltkrievija). Kad koku mēģināja saskaldīt pagalēs, tas izrādījās visai grūti. Kad beidzot to izdevās izdarīt, no saskaldītā koka izvēlās apmēram 30 cm garš sešu galu pareizticīgo krusts, kas bija veidots no tumša un cieta materiāla. Mazliet vēlāk krustu nogādāja uz Jaečkoviču ciema baznīcu.
iespējamais skaidrojums ir tāds, ka krusts uz koka stumpbra ārpuses ticis iegriezts jaunam esot, vēlāk sarētojas un izveidojas par krustveida figūru. Cits skaidrojums - iegrieztā krustā savairojas sēni'yes vai vēl labāk - pašas sēnītes krustu arī izveido. Tāpat, kokam novecojot, tā serdes daļā, kas arvien vājāk piedalās vielmaiņā, sakrājas sveķi, kas reizēm - tīras nejaušības dēļ pieņem krusta formu. krusti koksnē izviedojas gan gareniski, gan arī šķērsām, tomēr tiem raksturīga simetrija. Visbiežāk krustus koksnēs uziet Aizkarpatosm kā arī dažās citās bijušās PSRS teritorijās. VBieži krustus uziet kapsētās va arī vietās, kur agrāk bijuši uzstādīti krusti.
Raksti.
Belfāstas kapsētā uz nozāģēta koka stumbra saskata Jēzus Kristus seju.
