Retrovīrusi
Būtisku cilvēka genoma daļu (līdz pat 8% pēc šībrīža uzskatiem) veido vīrusu gēni bija zināms jau vairāk nekā 10 gadu. Tomēr līdz šim valdīja uzskats, ka mūsu genomā atrodami tikai retrovīrusi - RNS saturoši vīrusi, kas vairojas, ar īpaša enzīma palīdzību transkribējot savu RNS par DNS un iekļaujot šo DNS šūnas hromosomās. Tagad noskaidrojies, ka cilvēka genomā iekļuvuši arī Bornas vīrusi, kas pieder negatīvo RNS vīrusu Mononegavirales kārtai.
Izrādās, atsevišķas mūsu priekšteču genomā iekļuvušās retrovīrusu daļas ne vien palīdz cilvēkam cīnīties pret citiem vīrusiem, bet ir veicinājušas tādu zīdītāju attīstībā svarīgu soli kā placentālās dzīvdzemdēšanas izveidošanos. Iestājoties grūtniecībai, retrovīrusi aktivizējas un ierosina imūnnomācošu reakciju, kas aizsargā embriju no mātes imūnsistēmas.
Ja līdz šim, vadoties pēc tā sauktā "molekulārā pulksteņa", RNS vīrusu vecumu lēsa uz 50 000 gadiem, tad tagad ir skaidrs, ka tie uz Zemes atrodas jau vismaz 40 miljonus gadu, bet patiesībā droši vien ir vēl vecāki.
