Radio, radiotehnika
Vācieši par vienu no radio izgudrotājiem uzskata Hercu.
Aleksandrs Popovs nosūtīja pirmo radiogrammu, kas sastāvēja no diviem vārdiem – Herca vārda un uzvārda.
Radio izgudrošana deva cilvēcei galvenos elektronisko signālu apstrādes principus un lika pamatus skaitļošanas tehnikai. No radio sekoja citi izgudrojumi - kalkulatori, datori, kardiostimulatori, mikroviļņu krāsnis, roboti, starpplanētu stacijas, mobilie tālruņi, lokatori, radioteleskopi utt.
Radio izgudrošana. Par radio izgudrotājiem uzskata daudzus, bet galvenie divi pretendenti ir Popovs un Markoni.
Olivers Džozefs Lodžs - Anglijā, 1884.gadā nodemonstrēja radioviļņu pārraidīšanu un uztveršanu 40 m attālumā. Vēlāk uzlaboja "Branlī caurulīti," nosaucot to par "kohereru." Gan Popovs, gan Markoni savos pētījumos izmantoja Olivera Lodža eksperimentu rezultātus.
Henrihs Hercs - vācietis, 1888.gadā pirmais izgudroja veidu kā pārraidīt un uztvert elektromagnētiskos viļņus. Viņa iekārtā bija visi uztveršanas-pārraidīšanas ierīces elementi. Hercs stingri darbojās fizikāla eksperimenta ietvaros, kura galvenais mērķis bija pierādīt Maksvela elektromagnētisko teoriju.
Eduards Branlī - 1890.gadā radīja "Branlī caurulīti" Francijā. Viņu ilgu laiku uzskatīja par "bezvadu telegrāfijas tēvu."
Nikolā Tesla - 1893.gadā patentējis radioraidītāju ASV, bet pēc 2 gadiem arī radiouztvērēju.
Aleksandrs Popovs - demonstrējis radio 1895.gadā Krievijā, nosūtīja pirmo radiogrammu "Heinrihs Hercs."
Džiljermo Markoni - ieguvis patentu 1896.gadā Itālijā.
Par galvenajiem pretendentiem uz radio izgudrotāja godu uzskatāmi divi - Markoni un Popovs, jo visi pārējie nepazinājās šo eksperimentu informācijas aspektu.
Tālākā radiotehnikas attīstība. Markoni 1901.gada 12.decembrī ar radiosignālu savienoja britu Kornvelu ar Kanādas krastu - tātad tas bija pirmais transatlantiskais signāls.
Vācu fiziķis K.F.Brauns izgudrojis vairākus antenu veidus, arī rāmja antenu 1913.gadā.
1915.gadā pirmās elektronu lampas Krievijā radīja M.Bončs-Brujevičs, 1916.gadā organizējis to ražošanu. 1918.-1928.gados Ņižņijnovgorodas radiolaboratorijā viņš izgatavoja lieljaudas ģeneratorlampas, kuru anods dzesējams ar ūdeni. vadījis radiofonijas raidītāju un uztvērēju būvēšanu; sācis pētīt īsviļņu tālsakarus, ierosinājis tos ieviest praksē.
Laikam jau pirmie radio nozīmi propagandā saskatīja krievu lielinieki, jo 1922.gadā pēc V.Ļeņina norādījumiem M.Bonča-Brujeviča vadībā tika uzbūvēts tolaik pasaulē jaudīgākais (12 kW) radiofonijas raidītājs Centrālajai Kominternes stacijai Maskavā.
5 parastajām radioaparāta komponentēm: enerģijas pārveidotāja, uztvērēja, pārveidotāja, frekvenču regulatora un skaļruņa.
Nanoradio.
Raksti.
No dimanta kristāla izgatavots pasaulē mazākais radioapatāts.
Saites.
Sakaru tehnika.
