Sengrieķu rakstība
Grieķu senā rakstība. Helēniskajā periodā grieķi jau nelietoja savu senāko rakstību - semītiskās Krētas-Mikēnu kultūras A un B lineārās rakstības, kas bija aizmirsta II tk.g.pmē. beigās. Noteiktā rakstības vēsturiskajā posmā senie grieķi lietoja bustrofedonu.
Alfabēts. Grieķu valodas raksts balstījās uz alfabētu, kas aizgūts no feniķiešiem un tad pielāgots grieķu sarunvalodas sistēmai un rakstībai. Sengrieķu avoti apgalvo, ka rakstību tiem atnesis feniķietis Kadms - „senais” (domā, ka šis vārds ir grieķiskā forma no semītu Kedem – „austrumi”), paņēmis burtu kārtību un skaitu no feniķiešu alfabēta. Tas varētu būt noticis Homēra laikmeta beigās – VIII gs.pmē. (bet varbūt dažus gadsimtus ātrāk). Grieķi līdzskaņiem pievienoja patskaņus un sastādīja savu alfabētu ar 24 burtiem.
Tieši tādu alfabētu lietoja grieķi Trojas kara laikā. V gs.pmē. dzejnieks Simonīds Keosskis palielināja burtu skaitu līdz 26.
Lemūrijas/Mu teorijas aizstāvis Čerčvards izteicis domu, ka grieķu alfabētu Peloponēsas pussalā atnesuši izceļotāji no Lemūrijas. Alfabēta burti esot izvietoti tik savdabīgā kārtā, ka tie aprakstot viņu pirmdzimtenes sabrukumu. Šāda interpretācija ir visai intriģējoša.
Rakstība. Pirmā rakstība Grieķijas zemē bija Krētas lineārā A un B rakstība, kas pilnībā nav atšifrēta vēl šodien. Tomēr tā bija raksturīga semītiskjai Mīnojas-Krētas kultūrai un tieši ar to nav saistīti.
Tika uzskatīts, ka sengrieķi savu alfabētu radījuši VIII gs.pmē. Bet tā kā grieķu burti vairāk atgādina Ibet-Sartas rietumsemītu alfabētu, zinātnieki nonākuši pie uzskata, ka tas tomēr izveidots dažus gadsimtus ātrāk.
Vissenākie grieķu raksti bija veikti uz māla plāksnītēm, kādas ir uzgājuši arheologi.
Kad Vidus un Dienvidu Grieķijā 2.g.tk.pmē. beigās iebruka nekulturālās doriešu ciltis, tad vairākus gadsimtus rakstība tika aizmirsta.
Sākumā grieķi, tāpat kā rietumsemīti, rakstīja no labās puses uz kreiso. Vēlāk viņi ieviesa pārmaiņu rindu rakstību – vienā rindā rakstīja no labās uz kreiso, nākamajā – no kreisās uz labo, tad atkal otrādi. Visbeidzot, grieķi ap 550.g.pmē. sāka rakstīt no kreisās uz labo pusi. Šo rakstīšanas virzienu no viņem pārņēma arī romieši. Grieķu manuskriptos starp vārdiem nebija atstarpju – scriptum continua.
Valodas izplatība. Maķedonijas Aleksandra iekarojumi veicināja grieķu valodas izplatību no Ziemeļāfrikas līdz pat Indijai. Reģionālos dialektus lielā mērā aizstāja hellēnistiskā jeb koinē („vienotā”) grieķu valoda. Koines dialekts pievienoja Atikas grieķu valodas dialektam daudzas vietējās valodas formas un izteicienus, tā padarot to daudz kosmopolītiskāku. Arī gramatikas vienkāršošana veicināja tās labāku pielāgošanos dažādu tautu kultūrai. Šī jaunā valoda, būdama vienkārša un ērta lietošanai ikdienas sarunās, kļuva par izplatītu saziņas līdzekli tirdzniecībā un diplomātiskajās attiecībās. Rezultātā grieķu valoda pārtapdama no klasiskās par koinē, zaudēja daļu savas elegances smalko nianšu. Tomēr tā saglabāja sev raksturīgo skaistumu, skaidrības un loģikas retoriskā spēka iezīmes.
Līdzība ar citām – tālām valodām.
Latviešu Havajiešu Grieķu
ērglis aeto aetos
atnākt/ierasties hiki hikano
domāt/mācīties manao manthano
dziedāt/melodija mele melodia
doma noo-noo nous
Tāpat esot līdzība arī ar Taiti iedzīvotāju valodu.
Līdzība ar acteku valodu. Vārds teocalli acteku valodā apzīmē svētnīcu, kura galā notika upurēšanas dieviem. Vārds ir visai līdzīgs grieķu theon un kalis apvienojumam, kas nozīmē „Dievu mājoklis” vai „Dievu uzturēšanās vieta.” Nauatlu valodā šim vārdam ir tāda pati nozīme.
Rakstu līdzekļi. Grieķi rakstīja uz papirusa, māla lauskām (ostrakām) un dēlīšiem, kas bija pārklāti ar plānu vaska kārtu.
Uz papirusa uzrakstītie teksti izskatījās kā gara lente, kas satīta tīstoklī. Teksti senajā Grieķijā tika rūpīgi glabāti un uzmanīgi pārrakstīti.
Vaska kārtiņā viņi rakstu zīmes ieskrāpēja ar metāla nūjiņu, kurai bija ass gals. Otrs nūjiņas gals bija strups un to izmantoja teksta dzēšanai. Tādu nūjiņu sauca par stilu. Grieķi ļoti stingri prasīja, lai uzrakstītais teksts būtu skaidrs un precīzs. Viņi mēdza sacīt: ‘biežāk pagrozi stilu,” ar ko bija jāsaprot uzrakstītā izlabošanu.
Grieķu rakstība kļuva par pamatu daudzām citām, piemēram krievu.
Saites:
Atēnu valsts.
Senā Grieķija.
