Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Sapiens, Homo

"Saprātīgais cilvēks."

Antropoloģija. Homo sapiens ir novirze no lēnā evolūcijas procesa. Ir diezgan daudz netiešu priekšteču, taču neviena tieša senča.

Homo sapiens rašanās (pirms 196 000 gadu). Pastāv uzskats, ka Homo sapiens izcēlušies pirms 100 000 gadu Āfrikā. Vissenākie mūsdienu cilvēkiem līdzīgi skeleti uzieti Etiopijā, un šo atradumu vecums noteikts kā 196 000 gadu.

Sākotne (196-100 000 g. atpakaļ). Šos cilvēkus droši var pieskaitīt mums līdzīgajiem. Iesākumā viņu atliekas uzgāja tikai Āfrikā.
Ilgu laiku viņu uzvedība ne ar ko neatšķīrās no citu hominīdu uzvedības, kam smadzeņu apjoms bija mazāks. Diezin vai kas viņu uzvedībā bija mums tuvs.

Pirmās izmaiņas Homo sapiens uzvedībā (100-50 000 g. atpakaļ). Pirmās tādas revolucionārās izmaiņas notika laikā starp 100 un 50 tūkstošiem gadu atpakaļ. No tā laika mums ir atsevišķas, pagaidām gan visai nejaušas un nesistemātiskas liecības, ka kaut kas vairs nav kā agrāk. Kā senākais pierādījums - Krisa Henšilvuda atrastā 77 000 gadu vecā sarkanās okras plāksnīte Blombas alā (DĀR). Uz tās bija iegravēts krustains režģis, kas ir vecākā liecība par abstraktās domas izveidošanos Homo sapiens. Bez tam tur pat tika uzieta arī senākā zināmā rotaslieta no jūras gliemežvākiem.
Apmēram tai pat laikā pirmie modernie cilvēki pameta Āfriku.

Modernā cilvēce uz iznīcības robežas (~ pirms 70 000 gadu). Apmēram pirms 70 000 gadu cilvēks balansējis uz iznīcības robežas, jo pasaulē bijuši vairs tikai ap 2000 cilvēku. Tādu atklājumu veikuši ģenētiķi, analizējot tā saucamos mikropavadoņus – īsus, atkārtojošos DNS segmentus, kas dažādām cilvēku grupām ir atšķirīgi. Šiem pavadoņiem piemīt augstas mutācijas spējas, nododot gēnus no vienas paaudzes uz nākamo. 

10 eirotēvi. Zinātnieku komanda itālietes Ornelas Semino vadībā pētīja dažādās Eiropas vietās dzīvojošu 1007 vīriešu Y hromosomas. Šī hromosoma ir tikai vīriešiem un tā gandrīz nemainīgi paaudžu paaudzēs no tēviem tiek nodota dēliem.

Homo sapiens migrācija. No Āfrikas Lielā lūzuma rajona cilvēki 90-34 000 g. atpakaļ pamazām virzījušies uz ziemeļiem. Pirms 90 000 gadu tie caur Ziemeļāfriku ienāca Tuvajos Austrumos. Pirms 50 000 gadu tie caur Arābijas pussalu nonāca Indijā un Centrālāzijā. Pirms 45 000 gadu tie caur Mazāziju nonāk Eiropā. Šeit tie sadalās divos virzienos: pirmais 40 000 gadu apakaļ virzās iekšā tieši Centrāleiropā, bet otrais - ap 37 000 gadu apakaļ devās caur Ukrainas teritoriju uz Krievijas vidieni. 34 000 gadu atpakaļ tie jau bija nonākuši francijā un cauri Pirenejiem devās uz Spāniju.
Kaut kā senie modernie cilvēki laikam iemācījušies arī burāt, jo sasnieguši arī Austrāliju (peldot starp salām vai pa sauszemes tiltiem?). 

Ieiešana Eiropā. Pirms 45 000 gadu tie caur Mazāziju nonāca Eiropā. Laikā starp 50 un 40 000 gadu atpakaļ Eiropas teritorijā sāka rasties portatīvās mākslas paraugi, pie tam vienlaicīgi ar moderno cilvēku atstātajām pēdām. Līdz šim tādi nelielā skaitā bija uzieti tikai Āfrikā.
Arheoloģiskās liecības rāda, ka Homo sapiens skaits strauji audzis. Ļoti izplatītas kļuvušas rotaslietas, kuras atrada visā Eiropas teritorijā sākot ar Bulgāriju austreņos un Kastiļjas alu Spānijā rieteņos. Senākie šādi atradumi (laikam!) atrasti 42 000 gadu vecos nogulumu slāņos. Ar laiku simbolisms kļuva par masveidīgu parādību, kas liecināja par radikālu un neatgriezenisku pagriezienu sencilvēces vēsturē.
Homo sapiens ienāca Eiropā no Āzijas ne jau tukšā vietā – priekšā jau bija neandertālieši. Par moderno cilvēku un neandertāliešu sadzīvošanu, kas bija ap 3000 gadu ilga, ir visai daudz neskaidrības. Iespējams, ka starp viņiem risinājās karš, un ja tā, tad tas bijis pirmais zināmais karš cilvēces vēsturē. Lai gan neandertālieši bija par 30-40 % spēcīgāki, modernie cilvēki bija ātrāki un garāki. Tiem bija labākas medību metodes un ieroči.
Citi zinātnieki nepiekrīt kara versijai un uzskata, ka abas cilvēku sugas dzīvojušas visai saticīgi. Izteikuši arī domu par savstarpēju pārošanos, te gan skaidrības vēl nav.
Bet, lai nu kā, neandertālieši tomēr tika izkonkurēti. Jaunie ienācēji pamazām iespiedās Centrāleiropā un neandertālieši atjkāpās uz Eiropas DR – Spāniju un Portugāli.

Kultūra. Līdz pat ienākšanai Eiropā modernais cilvēks bija visai primitīvs, un cīnījās vairāk par izdzīvošanu. Pastāv doma, ka kontaktu rezultātā no neandertāliešiem bagātinājusies arī moderno cilvēku kultūra. Eiropas apmetnēs uzieti dažādi mākslas darbi, sākot no sienu zīmējumiem līdz kaula un koka figūrām.

1967.gada atradums.
Vieta. Etiopija
Atradums. 1967.gadā izžuvuša ezera krastā pētnieki atrada divus Homo sapiens galvaskausus.
Vecums. 195 tūkstoši gadu.

Mazais Zaļais tā lāga saprast nevar, bet vadoties no savām mazajām un zaļajām smadzenēm ir fiksējis vairākas - skaitā piecas Homo sapiens sugas, kuras tad nu še arī ir uzskaitījis.

      1. Kromaņjonieši.
      2. Neandertāļi.
      3. Floresieši.
      4. Deņisovieši.
      5. Boskopi.
      6. Sarkanā brieža alas cilvēki.

Liekas, tieši par boskopiem skaidrības ir vismazāk, jo ir tikai viens pats(?) atradums. Jā, bet deņisoviešiem ar atradumiem nav bagātāk. 

Visi pasaules cilvēki kopumā gadā apēd 400 milj. tonnas gaļas un zivju. 

Raksti.
Vai neandertāliešu izmiršanas iemesls bija cilvēku-suņu sadarbību?