Sirēnas
- Detaļas
- Skatīts: 2642
Grieķu valodā seiren (vsk.) un seirenes (dzsk.).
Sengrieķu mitoloģijā dēmoniskas radības, kas dzimušas no Aheloja un mūzu Melpomēnas, Terpsihoras vai meitas Steropas sakara.
Attēlo kā teriantropus (miksantropus) - pa pusei putnus, pa pusei sievietes. No tēva sirēnas mantojušas stihisku mežonību, bet no mātes - dievišķas balsis.
Dažādos avotos sirēnu skaits minēts no divām trijām līdz ļoti daudzām. Sirēnas mitinās klinšainās jūras salās, kurās mētājas kauli un izžuvušās ādas no upuriem, kurus bija izdevies iemānīt ar dievišķi skaisto dziedāšanu.
Sirēnas izklaidēja Dēmetru. Ar sirēnām tikās Odisejs un viņa biedri.
Tās mēdz pielīdzināt hārpijām un kerām, sirēnas tikušas uztvertas pat kā mūzas no Citpasaulēm. Tās attēloja uz kapakmeņiem kā viedas un ar saldām balsīm, katra no tām sēd uz vienas no dieves Anankes astoņām debesu sfērām un ar savu dziedāšanu radot kosmosa harmoniju.
Avoti. Pirmo reizi tās minētas Homēra „Odisejā.” Autors stāsta par divām tādām, vēlāk parādās arī tāda trešā, daži autori min vēl ceturto. Platons nolēma, ka to skaitam jābūt 8 – pēc nošu skaita oktāvā.
Hipotēze.
Domā, ka antīko autoru aprakstītās sirēnas ir amfībiju būtnes, kas mitušas (mīt) mūsu okeānos un ir ieradušās no citām planētām, iespējams - Sīriusa. Uz to netieši norādot līdzīgais grieķu Sīriusa nosaukums – Seiros.
Popkultūra.
Britu muzejā izstādītā britu tēlnieka Marka Kvina zelta skulptūra „Sirēna,” 2008.g.
