Cilvēkdzīvnieki, teriantropi
- Detaļas
- Skatīts: 6052
Zinātniskā literatūrā bieši saukti par teriantropiem.
Mītiski radījumi, kas attēloti kā cilvēku un dzīvnieku hibrīdi. Saskaņā ar Neirofizioloģisko teoriju šie neparasto radījumu attēli tiek uzskatīti par attēlotiem redzējumiem IAS laikā.
Vēsture. Paši senākie alu laikmeta cilvēkdzīvnieku zīmējumi un figūriņas attiecas uz laiku pirms 30 un pat 35 tūkstošiem gadu. Nenoliedzami, ka šādu mūsu realitātē neesošu būtņu attēli liecina par tai laikā pastāvošu uzskatu sistēmu, varētu pat teikt – reliģiju.
Interesanti, ka teriantropu motīvs ir vienīgais patiesi kopīgais senajā Austrālijas, Francijas, Dienvidāfrikas un Spānijas alu un klinšu mākslā.
Teriantropi dievību attēli bija ļoti raksturīgi seno ēģiptiešu reliģijai - Hors ar vanaga galvu, Anubiss ar šakāļa galvu, Sehmeta ar lauvas galvu utt.
Pareizticīgo baznīcā ir (bija?) svētbildes, kurās Sv.Kristofors attēlots ar šakāļa galvu, kas, visdrīzāk ir Anubisa kulta mantojums, jo senie ēģiptieši šo dievību attēloja ar šakāļa galvu.
Cilvēkdzīvnieku parādība ir bijusi pārstāvēta visu laiku un visu vietu civilizācijās. Tātad laikam jau šo kultūrvēsturisko fenomenu būtu jāuzskata par „cilvēka apziņas universālo ideju daļu” (franču vēsturnieks Žans Klots).
Saites.
Alu māksla.
Izmainītas apziņas stāvokļi.
Neirofizioloģiskā teorija.
