Tiavanaka uzdod jaunas mīklas un sola daudzsološus atklājumus nākotnē

UNESCO finansēta pētniecības projekta gaitā, spāņu arheologa Hosē Ignacio Galegosa (Josse Ignacio Gallegos) vadībā Tiavanakas kompleksā izdarīti jauni, negaidīti atklājumi, kas uzdod jaunus jautājumus par pilsētas vēsturi un rosinās tālākus pētījumus.

 

Tiavanaka- Mūžīga pilsēta: leģendas, vēsture un monumenti

Noslēpumainās Tiavanakas drupas atrodas 70 km attālumā no Bolīvijas galvaspilsētas Lapasas, gandrīz 4 km augstumā virs jūras līmeņa Altiplano plakankalnē, netālu no augstkalnu ezera Titikakas dienvidaustrumu krasta.

Spāņu hronistu pierakstītie indiāņu mīti vēsta, ka Tiavanaku uzcēla kāda izmirusi milžu rase. Inku reliģijā Tiavanaka bija vieta, kur dievs Virakoča radīja pasauli, sauli, mēnesi un cilvēkus.

Austrijā dzimušais amatierarheologs Artūrs Poznaņskis centās pierādīt, ka Tiavanaka ir 12 000 vai pat 17 000 gadus veca. Pēc H.Šindlera-Belami aprēķiniem Tiavanakas vecums bija pat 250 000 gadi. Protams, ka šie aprēķini ir fantastiski un ar baltiem diegiem šūti.

Arheologi, pamatojoties uz radioaktīva oglekļa datējumu, noteikuši, ka Tiavanakas sākumi meklējami ap 1587.g.pmē. Tad Tiavanaka bija tikai neliels zemkopju ciemats. Ap mūsu ēras 724.gadu Tiavanaka bija kļuvusi par lielas, plašos Bolīvijas, Peru un Čīles rajonos izpletušās impērijas galvaspilsētu. Iedzīvotāji Tiavanaku pameta XI gadsimta otrajā pusē.

Svarīgākas Tiavanakas celtnes ir Kalasaijas templis, Saules vārti un Akapanas piramīda. Ar Tiavanaku ir saistīts tikai nepilnu kilometru no tās esošais Pumapunkas komplekss, kas sastāv no terasveida zemes pakalna, kas noklāts ar monolītiem, ar sienām neierobežota rietumu laukuma, atvērtas centrālās esplanādes un norobežota austrumu laukuma (Sk.: Vai Pumapunku cēluši citplanētieši?, aliens.lv, 09.02.2016.).

Tiavanakas monumentālas celtnes bija būvētas no milzīgiem akmens blokiem, no kuriem smagākie svēra simts un vairāk tonnas. Šie akmens bloki tika transportēti no kilometriem tālām raktuvēm. Saprotams, ka šāda mēroga darbi bija pa spēkam augsti organizētai sabiedrībai, jo, piemēram, lielākā zināmā akmens bluķa transportēšanai bija nepieciešams trīstūkstoš cilvēku liels aizjūgs.

Vairāki tā saukto alternatīvo vēsturi pārstāvošie autori pieņem, ka Tiavanaku tālā senatnē būvēja vai nu kāda iepriekšēja, augsti attīstīta aizvēsturiska civilizācija, piemēram, senās Atlantīdas iedzīvotāji, vai pat atnācēji no Visuma. Tomēr, lai arī vēl arvien nav zināms, kas radīja Tiavanakas kultūru, vairums zinātnieku nonākuši pie slēdziena, ka pilsētu cēla indiāņi, nevis citplanētieši.

Ar modernām tehnoloģijām veikti atklājumi uzdod jaunas mīklas

Jau sen arheologi savā darbā neizmanto tikai lāpstu un citus vienkāršus darbarīkus un instrumentus. Tagad arheologi izdara pārsteidzošus arheoloģiskus izrakumus, izmantojot jaunas, modernas tehnoloģijas, piemēram, Lidar tehnoloģiju (Sk.: Ar lāzeru meklējot senu civilizāciju liecības un pētot citas pasaules, aliens.lv, 27.05.2015.).

Arī Tiavanakas drupu pētniecībā jauno tehnoloģiju izmantošana devusi vērā ņemamus rezultātus. 2015.gadā Tiavanakas pētījumu centra arheologi, apsekojot Akapanas piramīdas apkārtni ar ģeoradaru, uz austrumiem no tās atklāja iepriekš nezināmu, apraktu piramīdu (Sk.: Tiavanakas kompleksā atklāta aprakta piramīda, aliens.lv, 12.04.2015.).

Nesen arheologi Dr.Galegosa vadībā veicot Tiavanakas izpēti, izmantojot topogrāfisko attēlošanu, satelītu tehnoloģijas un bezpilota dronus, atklāja, ka Tiavanaka aizņem lielāku platību, nekā iepriekš domāja.

Lai arī projekta autori necerēja izdarīt jaunus zinātniskus atklājumus, astoņi droni, lidojot virs Tiavanakas drupām, ieguva attēlus, kas rāda, ka senvietas komplekss aizņem vismaz 650 ha, no kuriem 411 ha tika ietverti topogrāfiskajā pētījumā.

Iegūto rezultātu interpretācija zinātniekiem ļauj pieņemt, ka netālu no slavenā Kalasasaijas tempļa guļ pagaidām apslēpta akmens konstrukcija, iespējams, vēl viens templis.

CIAAAT pētniecības centra direktors Hulio Kondori aģentūrai EFE pastāstīja, ka projekta īstenošanas procesā pētnieki guva datus, kas varētu liecināt par Tiavanakas ūdens kanālu tīkla pastāvēšanu.

Tāpat arī pētnieki atklājuši 100 apļveida mājokļu paliekas.

Un Pumapunku

Viens no nozīmīgākajiem atklājumiem, kas veikts projekta gaitā, ir tas, ka mazāk pētītais un noslēpumainākais Tiavanakas rajons Pumapunka aizņem 14 ha.

Pētnieki konstatēja, ka Pumapunkas teritorijā aprakts milzīgs laukums un divas platformas, kas, iespējams, ir daļa no piramīdas.

Jaunas perspektīvas un plāni

Tas ir atklājums, kas liks citādāk skatīties uz Tiavanaku, sacīja Kondori. Daudzas teorijas tiks papildinātas, taču pats galvenais, ļaus mums no jauna interpretēt to, kas bija Tiavanaka, viņš piebilda.

Arheoloģiskos izrakumus, lai pārbaudītu aerotopogrāfisko pētījumu rezultātus, plānots sākt šī gada septembrī.

Avoti:
laht.com
Stingls, M. 1986. Zvaigžņu pielūdzēji. Rīgā: Zinātne.
Lielais, Arturs. 1970. Inku zelts. Rīga: Liesma.
Heijerdāls, Turs. Ra. Rīgā: Liesma.

© Aliens.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.