Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Austrija

Galvaspilsēta Vīne.

Nacionālie simboli. 
Ēdelveiss (arī Šveicei) - attēlots uz Austrijas 2 eirocentu nacionālās puses.

Augstākais ūdenskritums - Krimmler.

Vēsture.
Kari ar turkiem.
Turki Vīni ir aplenkuši divas reizes: 1529. un 1683.gados.
1687.gadā Svētās Romas imperators Leopolds I izspieda turku spēkus no Ungārijas, un Austrijai pievienoja lielāko daļu Ungārijas.
Napoleona karu laikos. 1804.gadā kopā ar krieviju iesaistījās koalīcijā pret Napoleona I Franciju, toi mēr karadarbība pret to bija neveiksm īga. 1805.gadā M.Kutuzova vadītā sabiedroto krievu armija atkāpās Krievijas robežas virzienā, izvairīdamās no ģenerālkaujas ar Napoleonu I. Nelielās uzvarošās sadursmes ar Mortjē un Mirata korpusiem iedvesmoja Franci II un viņš kopā ar Aleksandru I paģērēja, lai Kutuzovs pārtrauktu atkāpšanos un dotos uzbrukumā galvenajiem franču spēkiem. Kutuzovs pakļāvās spiedienam un piekrita, kā rezultātā krievu-austriešu armija cieta katastrofālu sakāvi no frančiem pie Austerlicas (mūsdienu Brno apkārtnē Čehijā). Pēc šīs sakāves Austrija izstājās no kara.
Pirmā pasaules kara rezultāti. Pēc kara Dienvidtirole pārgāja Itālijas pārvaldē.

Aplūkojamie objekti.
Vīne.

Neusiedler see. Saukts arī par "Vīnes jūru." Lielākais Eiropas sālsezers, UNESCO sarakstā. Tā apkārtne ir Paneiropas piknika  piemiņas vieta.

Morbiša. Tipiska Burgenlandes novada pisētiņa.

Mitras svētnīca.
Amfiteātris Romersteinbruch akmenslauztuvēs.
Esterhāzu pils.
Eizenštadtē. Te ir pasaulslavenā Haidna zāle.

Štīrija. Vēsture. Neatkarīga valsts no 1056.gada līdz pāriešanai Habsburgu īpašumā XIII gs. Atrodas Austrijas DA, ar galvaspilsētu Grācu. Habsburgu laiks (XIII gs.–1938.g.). Pievienošana Vācijai 1938.g. - to veica Hitlers.
Grāca. Štīrijas provinces administratīvais centrs. 280 000 iedīvotāju. Pilsētā ir 6 austskolas ar 40 000 studentiem. Grācas pievārtē dzimis Arnolds Švarcenegers.
Vēsture. Dibināta 1281.gadā. Nosaukums cēlies no slāvu vārda gradec, kas nozīmē „mazā pils.” II Pasaules kara bombardēšanā nopostīta par 16%. 2003.gadā pilsēta bija Eiropas kultūras galvaspilsēta.
      Grācas opernams. Balta, ļoti līdzīga Vīnes operai. Celta striktā klasicisma stilā. Stipti tikusi skarta pēdējā kara bombardēšanā.
      Ķeizara Jozefa laukums.
      Grācas pils.
Zvanu tornis tikai palicis kalna galā. Pilī dzīvojusi Habsburgu dinastija. Kad Napoleons1797.gadā ieņēma pilsētu, tā karaspēks pili nojauca. Grācieši smaksāja lielu izpirkumu, lai atstāj vismaz torni.
      Mākslīgā sala Mūras upē. Saliņa atgādina no stika un betona veidotu bumbu.
      Mākslas māja. Modernās mākslas muzejs, pēc izskata atgādina vali. Naktī to apgaismo ar daudzām mazām spuldzītēm.  
Bruka pie Mūras. Ielejā starp Leobenes un Kapfena kalnu, vietā, kur Mirca ietek lielajā Mūras upē. Viduslaikos Bruka bija nozīmīgākā tirdzniecības pilsēta Augšštīrijā. Smagi pilsētu postījuši plūdi un zemestrīces.
     Pilskalns. Tajā tornītis ar pulksteni.
      Laukums. Marijas jeb Mēra kolonna. Tā uzcelta 1710.gadā par iedzīvotāju saziedotiem līdzekļiem. Kolonnu cēla, lai iedzīvotājus samierinātu ar Dievu un atvairītu augstāko spēku sūtītās nelaimes – ugunsgrēkus, mēra epidēmijas, plūdus. Marijas kolonnu apņem sešas svēto statujas. Laukumā ir arī aka ar dzelzs lapeni. Tas ir viens no pilsētas simboliem. Kalēja roku radīts mākslas darbs. Aka šeit atrodas jau kopš pilsētas tiesību iegūšanas laikiem, bet aku ietverošā dzelzs lapene pirmo reizi minēta 1613.gadā sakarā ar tās restaurāciju.
      Veitenas ieleja. 10 minūšu gājienā no Brukas centra atrodas Veitenas ieleja ar dabas aizsardzības centru un dzīvnieku aprūpes iestādi, kurā atrodas vairāk par 100 dzīvniekiem. 
Blūmavas kūrorts. Rogner Bad Blumau.
Atrašanās vieta. Austrija, 130 km pa ceļu Grācas virzienā. Vinkārši sasniedzams ar vilcienu vai auto.
Apraksts. Termālos ūdeņus uzgāja, kad XX gs. 70.gad beigās Austrijas naftas meklēšanas sabiedrība veica urbumus Štīrijas pavalsts Blūmavas apkārtnē. Viens no urbumiem atklāja 2.8 km dziļu karsto avotu, tacu šis ieguvums sākotnēji netika novērtēts, un to aši aizbēra.
Jau krietni vēlāk vietējā pašvaldība vērsās pie uzņēmēja – vairāku viesnīcu īpašnieka Roberta Rognera vecākā. Tas noērtēja poteciālu, un raka avotu vaļā. Augstvērtīgas ūdens sastavs pārsniedza gaidīto.
Kad viss projekts jau bijaizstrādāts līdz sīkumam, uzņēmējs 1992.gad 15.janvārī pasākumā Vīnes Šēnbrunas pilī nejauši sastapa jau tolaik pazīstamo Hundertvaseru.
Kūrortu projektējis austriešu mākslinieks, arhitekts un dabas aktīvists Hundertvasers – „Simts Ūdens” vācu rakstībā (īstā vārdā Frīdrihs Stoasers), kā īpašu dāvanu Austrijai.
Viegli nelīdzena grīda, gulta ar ekoloģiska pildījuma matraci, īpaš gaismas caurlaidīgi aizkari.
Termālie baseini atvērti no 7.00-23.00.
Te ir 11 dažādu izmēru iekšējie un ārējie termālie baseini. Tie ņem ūdeņus no trim avotiem: Melhiora, Batazāra un Vulkānijas.
Apzaļumoti jumti, vaavīksnes krāsas, viesnīcu ēkas. Nav nevienas taisnas līnijas, jo mākslineks domā, ka taisā līnijā nav Dieva klātbūtnes. Grīdas ar pacēlumiem, lai cilvēki atkal mācītos staigāt.
Atpūtas kompleksā kopumā ir 30 Hundertvaserastilā veidotu kolonnu un 2500 dažāda izmēra un krāsu logu. Pavisam maz ir numuriņu ar balkoniem, jo mākslinieka koncepcija ir, ka cilvēkamjāiet dabā paīstam, nevis jāvēro tā no balkona. Tā paša iemesla dēļ istabiņas ir maza un bez liela komforta. Nav gaisa kondicionieru, jo gaisa cirkulācja notiek dabīgā veidā dēļ apzaļumotajiem jumtiem.
Dēļ tā, ka paliek siltāks, teritrijā tiks iestādītas 150 Itālijas palmas, mākslinieka piemiņai.
Ēstuves. 4 restorāni, bistro, kafejnīca, 2 bāri un vinotēka. Visi produkti ekoloģiskie no vietējiem zemniekiem.
Cenas. Divietīgs numuriņš - 250 eiras, vienvietīgs – 150 eiras. Cena iekļauti baseinu apmeklējumi un maltītes. Papildus masa par masāžām un kosmētiskām procedūrām.
www.badblumau.com

Tirole.
Insbruka.
Tiroles administratīvais centrs. Skaisti gleznojumi uz ēku sienām.
      Nordketes kalns. Insbrukā, 2 km augsts. Tajā var uzbraukt ar funikulieri un redzēt visu pilsētu. Vel augusta sākumā virsotnē ir neizkusis sniegs.
      Zelta jumta ēka. Slavenākā ēka Insbrukā, celta 1500.gadā. 2657 tās jumta vara plāksnes par godu savai laulībai licis apzeltīt imperators Maksimiliāns I.
      Hofburgas pils.
      Marijas Terēzijas iela.
Elegants laukums tās sākumdaļā.
      Mariahilfas krastmala. Tajā Innas upes malā uz Alpu fona rindojas krāsainas Insbrukas vēsturiskās dzīvojamās ēkas.       

      Kristallwelten. „Kristāla pasaules.” Austriešu miljonāra Svarovsku ģimenes kolekcija. Tas atrodas 15 km no Insbrukas – Vatensas pilsētiņā. Atvērts 1995.gadā par godu kompānijas Swarovski simtgadei. Multimediāls muzejs, kurā izstādīti dažnedažādi kristālu veidojumi: kristāla kupols ar 590 spoguļšķautnēm, „Kristāla mežs,” 42 m gara un 11 m augsta kristāla siena, rotāta ar 12 t zaigojošu kristālu. Muaeja ieeja atrodas zem ūdenskrituma.

Ratenberga stiklinieku darbnīcas.
Halleinas sāls raktuves.
Te var nošļūkt pazemē pa 26 un 46 m garām koka šļūktuvēm.
Zalckamergūtas kalnu ezeriņi.

Tiroles Alpi. Austrijas Alpu daļa. Te ir Augsto torņu valsts dabas parkā.
      Poserhohe - 1505 m.
      Schuhflicker - 2214 m.
      Grossarl.
      Dorfgastein.
      Rosskopf - 1929 m.
      Turchlwand - 2577 m.
      Hirschkopf - 2252 m.
      Rauris - "Zelta pilsētiņa."
      Grosgloknera Alpu panorāmas ceļš.
      Baltais ezers. Grosgloknera kalna pakājē.
      Krimla ūdenskritums. Spēcīga ūdens straume krīt lejā 3 kaskādēs - kopumā 380 m.
      Sigmunda Tūna aiza.
      Dahšteinas kalni.
Unikāli kaļķakmens kalni ar milzu ledus alām. Mamutu alas ar dažādām stalaktītu un stalagmītu formām. Dahšteinas milzu ledus alas. Ledus sienas biezums līdz pat 25 m.
      Zalckamergūtas ezeru ceļš. Romantisks. Volfganga ezers, Aterezers un Mondezers.
      Augsto Torņu nacionālais parks. Tā teritorijā Raiseka kalnu grēda.
      Lihtenšteinas aiza. Savu nosaukumu guvusi, pateicoties Lihtenšteinas firstiem, kuri ziedoja līdzekļus aizas labiekārtošanai.

Zalcburga. Mocarta dzimtā pilsēta, filmas "Mūzikas skaņas" darbības pilsēta.
      Mirabellas pils un dārzs.
      Mocarta muzeji.
      Hoenzalcburgas cietoksnis.

      Museum der Moderne. Modernās mākslas muzejs. Adrese – Mōnchsberg 32. Ir arī otra muzeja filiāle ar nosaukumu Rupertinum. Muzeja ēka būvēta betonā un stiklā 1998.gadā. Ieejas maksa – 9.70 eiras. 
      ZOO. Lauvas, tīģeri, murkšķi. 
      Hangar-7. Lidmašīnu muzejs. Pieder enerģijas dzēriena Red Bull ražotāja īpašniekam. Ar taksi par apmēram 5 eirām, vai ar autobusu uz centru.
      Hellbrunnas pils strūklakas.
      Labības iela.

Bādišles karaliskie dārzi.
      Termālais baseins.

Altaussee sālsraktuves.
Trīs Zalckamergūtas ezeriņi.
Var braukt ar kuģīti līdz Traunas upes iztekai.
St.Gilgens.
Melkas klosteris.
Lielākais baroka klosteris Austrijā.

Halštate. Gleznaina sāls pilsēta ezera krastā.

Bādgašteina. Kalniem ieskauta kūrortpilsēta. Pacēlāji kalnos.
Dorfgašteina. Pacēlāji kalnos.

Weisee ezers. Pastaiga pa takām Weissee-Schsfbuehel-Tauernmossee-Gruensee.
Hochalmbach Rauris pacēlāja gala stacija atrodas 1700 m augstumā, tur labos laika apstākļos var vērot plēsīgo putnu izrādi.

Kitzlochklamm aiza. iespaidīgas klinšu sienas, tiltiņi un tuneļi.
Alpentherme un Felsektherme baseini un saunas.

Bokšteias radona vannas.

Lejasaustrija.
Vīnerneištate. Wiener Neustadt. Lejasaustrijas otrā lielākā pilsēta, 50 km uz dienvidiem no Vīnes.
Vēsture. Pilsēta sāka attīstīties Bābenbergu hercoga Leopolda V valdīšanas laikā, kad viņš 1194.gadā lika to būvēt militāriem mērķiem kā plašu nocietinājumu pret ungāriem. Tagadējo nosaukumu tā ieguvusi tikai XVII gs.
Ziedu laikus pilsēta piedzīvoja ēizara Vilelma III laikā. Šeit bija viņa rezidence.
Vienlaikus tā izveidojās arī par nozīmīgu rūpniecisko centru, pateicoties ķeizara Jozefa II ierosinājumam Vīnerneištatē esošo bīskapiju pārcelt uz trešo lielāko Austrijas pilsētu Sanktpelteni. Sekas bija tādas, ka daudzas klosteru ēkas palika tukšas un tur nolēma ierīkot fabrikas.
Te nodibinājās tekstila, cukura un papīra rūpniecība. Kā viena no pēdējām tika atlāta lokomotīvju rūpnīca. Vēl šodien viens no pilsētas zīmoliem ir lokomotīve Fanny, kas šai fabrikā izgatavota 1870.gadā, šodiem kā piemineklis stāv Potendorfas ielā.
Pilsētā iepludināja daudz strādnieku un tā XIX gs. 60.gadu sākumā pilsēta kļuva par otru lielāko Austrijā.
Piedzīvojusi zemestrīci un tornado I Pasaules kara laikā. 1841.gadā atklāja dzelzsceļa līniju ar Vīni.
Pēc 1938.gada, kad Austriju pievienoja Vācijai, pilsētā strauji attīstījās militārā rūpniecība. Te tika konstruētas un ražotas t.s. dzinējlidmašīnas, ko izmantoja kara laikā, veiot gaisa uzbrukumus. Savukārt lokomotīvju rūpnīcā no 1943.gada tika montētas raķetes.
Dēļ tās militārās rūpniecības briti pilsētu pilnībā sagrāva. Pēc kara pilsētā bija atlikušas veselas vien 18 ēkas. Uz pilsētu tika nomestas 50 000 bumbu.
      Civitas Nova. Zinātnieku ciemats.
      Rātsnams. Uzcelts pilnīgi no jauna pēc vecām fotogrāfijām.
      Sv.Leopolda baznīca. Jezuītu rezidence. Kopš 1992.gada te atrodas pilsētas arhīvs.
      Marijas statuja. Atrodas galvenā laukuma vidū. To izveidoja pēc bīskapa Leopoda (jeb grāfa Koloniča) pasūtījuma. Tai vajadzēja kalpot kā atgādinājumam par 1678.gadā notikušajām ķeizara Leopolda I māsu precībām.
      Lidlauks. 1909.gadā pilsētas ziemeļu daļā ierīkoja Austrijā pirmo lidlauku. Tas kalpoja kā izmēģiājuma poligons pirmajiem limašīnu pilotiem un konstruktriem Igo Etriham, Karlam Ilneram un Ādolfam Varhalovskim. Igo Etrihs pie lidlauka lika uzcelt divus angārus, kur kopā ar savu partneri Franci Ksavelu Velsu uzaboja paša konstruēto lidmašīnu Etrich I un pēc gada izveidoja jaunu – Etrich II, jeb tā saucamo „Etriha balodi.” 

Karintija.
Klāgenfurte. 
Austrijas dienvidu provinces Karintijas galvaspilsēta. Pats Alpu grēdas austrumu gals.
      Verterezers. Ar dīvainu formu – 20 km garš un šaurākajās vietās tikai 2 km plats. Zaļizilais ūdens ir saplūdis no Alpiem, ir tik tīrs, ka to var dzert. Vasaras mēnešos iecienīta kūrvieta.
      Vecpilsēta:
            Rātsnams – atrodas 1650.gadā celtā pilī.
            Rozenbergu pils – celta ap 1600.gadu.
      Modernās mākslas muzejs.
      Mākslas galerija.
      Minimundus parks.
Tajā apskatāmas apmēram 150 pasaulslavenu celtņu miniatūras.
      Tīmeklis.
            Info.klagenfurt.at
            Carinthia-info.at

Burgenlande.
Eizenštate. Austrijas federālās zemes Burgenlandes galvaspilsēta, atrodas Leitas kalnienes dienvidu pakājē. Pati pilsēta ir zemā vietā, kas to pasargā no vējiem.
Vēsture. Vēsturiski šim apgabalam bijušas ciešas saites ar ungāriem, nevis austriešiem. Jau kopš 1373.gada Eizenštate bijusi ungāru aristokrātu Kanižu rezidence. Šī dzimta pilsētai apkārt uzcēla mūri, kas šodien labi iezīmē vecpilsētas robežas. Tieši mūra dēļ tā ieguva savu nosaukumu – „Neaizskaramā pilsēta,” „Dzelzs pilsēta.” Pēc nepilna gadsimta šī vieta ar visu ūdenspili nonāca Habsburgu valdījumā. Un tikai no 1648.gada tās vārds saistāms ar firstu Esterhāzu dzimtu. Tie pilsētu centās pārbūvēt no pašiem pamatiem.
Tajā pašā gadā, kad te ieradās Esterhāzi, ķeizars Ferdinands III piešķīra pilsētai piešķīra karaliskās brīvpilsētas statusu, par ko nācās samaksāt 16 000 guldeņus un 3000 spaiņu vīna, kas bija 9000 guldeņu vērts.
Pēc I Pasaules kara, sabrūkot Austroungārijai un pamatojoties uz miera līguma, 1921.gadā Burgenlandes federālā zeme kļuva par Austrijas teritoriju. Savukārt Eizenštate kļuva par zemes galvaspilsētu, lai gan bija paredzēts, ka par to kļūs mūsdienu Ungārijas pilsēta Šprona.
Te dzīvojis komponists Francis Jozefs Haidns (1732.-1809.g.) un slavenākais Vīnes Medicīniskās skolas anatoms doktors Jozefs Hirtls. Anatoms studiju laikā peļņas nolūkos medicīnas muzejiem visā Eiropā sūtījis dažādus preparātus, bet vēlāk jau kā profesors salīdzināmās anatomijas muzeju atvēris pats.
      Rātsnams.
      E.J.Haidna māja.
Te komponists nodzīvoja 12 gadu. Te ir Haidna muzejs, kapela un pat viņa zālīšu dārzs. Vīnes klasiķis šai pilsētā ieradās pēc firsta Esterhāzi aicinājuma kļūt par viņa muižas mūzikas kapelas vadītāju, proti, vadīt orķestri un dziedātājus, kā arī pēc firsta vēlēšanās komponēt operas, simfonijas, stīgu kvartetus, klavieru sonātes.
Taču kapelmeistara amatam bija arī savas ēnas puses – nereti nācās piedzīvot, ka pēc firsta pavēles jauns opuss bija jāsacer jau līdz nākamajai dienai, turklāt komponists bez atļaujas nedrīkstēja ne iespiest savu komponēto mūziku ne dāvināt to kādai citai personai, ne arī atstāt muižas teritoriju. Pat smagas slimības gadījumā kapelas mūziķi bija atšķirti no tuviniekiem. Tā kā muiža atradās purvainā vietā ārpus pilsētas, tad nebija retums saslimšana ar malāriju.
Pie untumainā aristokrāta komponists nokalpoja 30 gadu līdz Esterhāzi nāvei. Firsta dēlam mūzika bija vienaldzīga, kapelas mūziķus atlaida, taču Haidnam maksāja labu pensiju, lai tas nestrādātu pie kāda cita aristokrāta.
Haidns pabeidza 12 mesas.
      Doma baznīca.
      Esterhāzu pils.
Tā ir ungāru firsta Esterhāza pils, kas ir pilsētas simbols. Tā ir milzīga, ar plašu iekšpagalmu, plašu oranžēriju.
      Franča Lista piemineklis.

Pīlahtāles ieleja. Šeit sievietes vēl joprojām nēsā dirnldu - īpaši svārki ar kreklu.
Minimundus. Pie Klāgenfurtes. Pasaules populārākās celtnes un dārzi miniatūrā.
St.Veita. Austrijas puķu pilsēta.

Poisdorfa. Austrijas vīndaru ciems.

Kremsa. Austrijas vēstures kodols.
Vahavas ieleja. Vīna un aprikožu dārzi Donavas krastos.

Dirnšteina. Vīna darītāju pilsētiņa ar Ričarda Lauvassirds pilsdrupām.

Sanktvolfganga. No šīs pilsētiņas var uzbraukt 2 km augstajā Šafberga kalnā ar trošu dzelzceļa tvaika bānīti. Kopējais ceļš ir vairāk kā 5 km. Te daudz tūristu. Virsotnē 1862.gadā celta koka viesnīca un govis. Pērkot biļetes uzreiz jāpērk arī atpakaļceļam.pārbaude automātiska.

Tīmekļa adreses. 
www.tirol.at – viss par Tiroli
www.oetztal.at – Ectāles ieleja , tajā atrodas arī Zeldene
www.oebb.at – Austrijas vilcieni
www.vienna.at – viss par Vīni
www.salzburg.info – viss par Zalcburgu 

Saites.
Austrieši.