Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Saules vārti

"Saules vārtu" mūsdienās piešķirtais nosaukums dots dēļ tās astronomiskās orientācijas. 

Monolīta akmens vārti Tiavanakas pilsētā pie Titikakas ezera Dienvidamerikā, Bolīvijas teritorijā, uz kura ciļņiem ufologi samanījuši kādu kosmisko leģendu.

Atrašanās vieta. Bolīvija, Tiavanakas senpilsēta pie Titikakas ezera. Oriģinālais vārtu novietojums senpilsētā nav zināms, bet pašlaik tie novietoti Kalasasaijas ZR daļā.
Mūsdienās arheologi noskaidrojuši, ka Saules vārti atradušies Kalasasaijas vertikālas akmens kolonnu sienas ZA stūrī (Mazajam Zaļajam tomēr tā arī nav tapis skaidrs vai vārtu sakotnējā atrašanās vieta patiesi ir zināma). Tomēr kā pirmā no mūsu esejas bildēm ir publicēts 1877.gada zīmējums, kurā Saules vārti atrodas stateniski. Tātad visloģiskāk būtu secināt, ka tie uzslieti (vai jau stāvējuši?) tai pat vietā kur krituši.

Apraksts. Milzīgi monolīti akmens vārti. 
Izmēri - 3x3,8 m, biezumā 0,5 m. Vārtu arka ir 4 pēdas un 6 collas augsta un 2 pēdas 9 collas plata. 
Svars - to lēš ap 11 t (vārti tika griezti no 15 t smaga bluķa). Minētas arī 12 un 17 t. Pilnīgi nesaprotami no kurienes dažviet literatūrā ķerts 100 t cipars.
Materiāls - pagatavoti no viena ārkārtīgi cieta akmeņa - pelēkā andezīta.
Dekorējumi. Priekšpusē un pakaļpusē bagātīgi zīmējumi, to nav uz balstiem. 
Balstos ir tikai ģeometriski precīzi izgriezumi un nišas, īpaši daudz to ir pusē, kuru pieņemts uzskatīt par aizmuguri, tie ierāmēti ar izciļņiem. Vārtu priekšpusē katrā balstā ir taisnstūra iegriezums, kas ierāmēts ar izcilni. Literatūrā nez kādēļ apgalvots, ka tajās varēts ievietot zelta plāksnes, lai tās atstarotu Saules gaismu. Vārtu aizmugurējā daļā veikti neticami precīzi frēzējumi un padziļinājumi. 
Pašlaik ap vārtiem apvilkts dzeloņstiepļu žogs. Pārsvarā tie fotografēti tikai no priekšpuses, lai gan otra puse esot daudz interesantāka (pie tam jau nemaz nav zināms, kas tad ir priekšpuse, bet kas ne). 

Vārtu viena puse klāta ar ciļņiem, kuru centrā redzamajā dievībā paleokontakta piekritēji saskata humanoīdu kosmiskajā skafandrā. Pārējos ciļņos tiek saredzēta senā dienvidamerikāņu rakstība. Kādam tajā esot izdevies izlasīt stāstu par debesu kuģa ierašanos ar dievi Orianu uz tā klāja. tai bijusi neparasta āriene - peldplēves starp pirkstiem. Oriana dzemdējusi 70 bērnus un tad devusies atpakaļ uz zvaigznēm

Gandrīz vai lieki piebilst, ka neviens zinātnieks nekādus tekstus no vārtiem nav iztulkojis, bet simboli uz tiem uzskatāmi par senu dienvidamerikāņu kalendāru.

Zīmējumi uz vārtiem. Vārtus klāj zīmējumi, kas ir pārsteidzoši gan pēc satura, gan arī pēc tehniskā izpildījuma.
Tehniskais izpildījums. Taisnās līnijas novilktas ļoti taisni, leņķi un stūri labi izstrādāti, nav atrodama ne mazākā novirze. Saules vārtu (arī Tiavanakas kopumā un jo īpaši tās daļas - Pumapunkas) akmens apstrādes tehnika nekādi neatbilst mūsu oficiālās vēstures priekšstatiem par seno civilizāciju tehnoloģisko primitīvismu. Ļoti iespējams, ka šeit pielietotās akmens apstrādes tehnoloģijas tikai nesen ir kļuvušas iespējamas mūsu pašu civilizācijai.
Zīmējumu izvietojums. Zīmējumi klāj vārtu priekšpuses (to pusi, kuru pieņemts uzskatīt par priekšpusi) augšējo daļu. Zīmējumi bagātīgi klāj arī vārtu aizmugures augšpusi, taču tur to ir mazāk.
Vārtu balstos no abām nav nekādu zīmējumu.
Priekšpuse. Paši interesantākie zīmējumi atrodas frontālās puses augšdaļā.
Augšdaļā attēlotas 48 spārnotas kvadrātiskas figūras, cita virs citas 3 rindās. Tās ielenc centrā novietotu vīriešu dzimtas būtni.
Centrā ir raudoša vīrieša figūra ar stibu četrpirkstainā (literatūrā bieži nepareizi rakstīts, ka trijpirkstainā - apskatiet paši!) rokā, tās abās pusēs ir viena virs otras novietotas 3 rindas pa 8 spārnotiem kvadrātiskiem pavadoņiem. Visai izplatīts ir viedoklis, ka tas ir pats dievs Virakoča ar scepteri vai ieroci vienā rokā un zibeni otrā. Cik noprotams, Heijerdāls šo tēlu uzskatījis par analogu Lieldienu salas Putnuvīram. Centrālajam tēlam uz krūtīm ir nozīme pusmēness veidā. Tāda pat nozīme bija visiem Lieldienu salas ķēniņiem, ieskaitot pašu pirmo - Hotu Matua, un šī zīme atkārtojas arī rongo-rongo rakstā. Tāpat centrālajam tēlam ir sarežģīta galvassega ar 19 "radziņiem," kas līdzīgi stariem. 6 no "radziņiem" beidzas ar pumas galvu. Uz rokām tam tetovēti lielu kaķu attēli, vēl viens ir uz tā jostas. Pie jostas karājas 6 stilizētas cilvēku galvas bez ausīm ar apaļām acīm. To nāsis augšpusē ir šķeltas un pāriet stāvos uzacu lokos. Tieši tādi pat vaibsti raksturīgi Rapanujas Saules dieva Makemakes maskām.
Kompozīciju nobeidz apakšējā līnija, kur līkloču rāmī atkārtojas centrālās, iespējams Virakočas, figūras 11 sejas (mēneši). 
Esot arī 3 vertikālas figūru rindas labajā un kreisajā pusē - kopā 18 kalpotāji, jo tie vārtos iegravēti vēlāk (Mazais Zaļais nezina kas to tā varētu būt noteicis, un kur tie atrodami).
Aizmugure. Vārtu aizmugures augšdaļā arī ir bareljefi, taču mums neizdevās nekur uziet to aprakstus. Varbūt vēlāk... Iespējams, ka tieši šeit attēloti slavenie zīloņi, kuri it kā esot uz vārtiem.

Vārtu atrašana un izpēte. Vārti tika atrasti XIX gs., sadauzīti divās daļās. Nav zināms, kas tos salicis kopā un uzslējis, kaut gan tas noticis ne pārāk sen - tai pašā XIX gs. (tas gan dīvaini, ka nav zināms!). Tāpat nav zināms arī to oriģinālais novietojums. 
Poznaņskis. Poļu izcelsmes bolīviešu arheologs Poznaņskis, kurš visu savu dzīvi tika veltījis Tiavanakas pētniecībai, uzskatīja, ka Saules vārti ir kalendārs, lielas observatorijas daļa. 
Tas, viņaprāt, ir kalendārs ar 11 mēnešiem un vēl papildus lielo Virakočas mēnesi (septembri), kas bija 35 dienas garš. Kalendāra sākums bija pavasara ekvinokcija (saulgriežu diena ???!!! kaut kas te nav riktīgi, ekvinokcija taču nav saulgrieži?) - to attēlo Virakoča reljefa centrā, kas dienvidu puslodē ir septembra mēnesī. Pārējos 11 mēnešus attēlo 11 galvas Saules vārtu kompozīcijas apakšējā malā - katra no tām ir savādāka! Katrs mēnesis ir 30 dienu garš. 11 mēneši un viens lielais (Virakočas mēnesis) ar 35 dienām sastāda Saules gadu, kas ir 365 dienas garš (11x30+1x35=365). Tiesa, Poznaņskis neņēma vērā 3 vertikālās figūru rindas labajā un kreisajā pusē - kopā 18 kalpotājus, jo tie vārtos iegravēti vēlāk (Mazais Zaļais kārtējo reizi nesaprot - kur tad tie 18 būtu redzami!?).
Tātad - Poznaņskaprāt kalendārā atainoti 11 mēneši pa 30 dienām un 12.garais mēnesis ar 35 dienām, kas kopumā sastāda vienu kalendāro Saules galu ar 365 dienām. 
Poznaņskis arī pierādīja, ka vārtos bijušas uzstādītas zelta plāksnes, kuras virinājās, domājams, bronzas eņģēs. 
Robērs Šarū. Franču autors Robērs Šarū uzskatīja, ka uz frīzēs vārtu priekšpusē iespējams izlasīt fantastisku stāstu, kurā vēstīts par dievi Orehonu, kas ieraduses no Venēras. Viņa esot sapārojusies ar tapīru un tā radusies cilvēce. 
Vēl Saules vārtu kalendāru pētījis Edmonts Kiss, R.Millers.
Hanss Šindlers-Belamī. Austriešu profesors Dr.Hanss Šindlers-Belamī, kas Tiavanakas pētījumiem un izrakumiem veltījis daudzus gadus, uzskata, ka šīs figūras, kas izskatās diezgan tehniskas, var uzskatīt par kalendāru, kas iesniedzas 22 000 gadu tālā pagātnē. Viņš īpaši intensīvi pētīja Saules vārtus un to simboliku. Kopumā viņa pētījumi apstiprina Poznaņska hipotēzi par kalendāru. Tajā pašā laikā Šindlera-Belami kalendāra atšifrējuma variants atšķiras no Poznaņska. Atbilstoši austriešu arheologa pētījumiem, Tiavanakas kalendārā bija tikai 290 dienas gadā. Gads sastāv no 12 maziem mēnešiem, no kuriem desmit mēneši ir 24 dienas gari, divi 25 dienas gari. Diennakts garums - 30 stundas. Daudzas zīmes tulkotas kā Saules aptumsuma zīmes un tās rādīja, ka aptumsumi notikuši neparasti bieži - katru mēnesi 19 reizes (vai tas vispār ir iespējams?!). 
Tūrs Heijerdāls. Norvēģu pētnieks T.Heijerdāls atzīmējis, ka Saules vārtu reljefā attēlotas tādas pašas zīmes kā Lieldienu salas rakstu dēlīšos Kohau Rongo Rongo: cilvēks, putns, garausains cilvēks, trīspirkstu roka, raudošā acs, cilvēks sirpjveida niedru laiviņā u.d.c. Bet Lieldienu salas galvenais simbols Putnuvīrs ir viena no galvenajām Tiavanakas ideogrammām. Interesanti, ka Saules vārtu Putnuvīrs tur stibu ar triju pirkstu roku - tieši tāpat kā Lieldienu salas Orongo svētvietā.

Vārtu saistība ar Lieldienu salas kultūru. Lieldienu salas Saules kults rādās gluži vai nokopēts no Tiavanakas Saules vārtiem.
Vārtu priekšpusē un augšā centrā ir raudoša vīrieša figūra ar stibu trijpirkstainā rokā - paralēles ar Putnuvīra triju pirkstu rokas attēlu Lieldienu salas Orongo (un arī mērkaķa attēlu Naskas plato.
Norvēģu pētnieks T.Heijerdāls atzīmējis, ka Saules vārtu reljefā attēlotas tādas pašas zīmes kā Lieldienu salas rakstu dēlīšos Kohau Rongo Rongo: cilvēks, putns, garausains cilvēks, trīspirkstu roka, raudošā acs, cilvēks sirpjveida niedru laiviņā u.d.c. Bet Lieldienu salas galvenais simbols Putnuvīrs ir viena no galvenajām Tiavanakas ideogrammām. Interesanti, ka Saules vārtu Putnuvīrs tur stibu ar triju pirkstu roku - tieši tāpat kā Lieldienu salas Orongo svētvietā.
Vārtu centrālajam tēlam uz krūtīm ir nozīme pusmēness veidā. Tāda pat nozīme bija visiem Rapanujas ķēniņiem, ieskaitot pašu pirmo - Hotu Matua. Tāda zīme atkārtojas arī rongo-rongo rakstā.
Vārtu centrālajam tēlam pie jostas karājas 6 stilizētas cilvēku galvas bez ausīm ar apaļām acīm. To nāsis augšpusē ir šķeltas un pāriet stāvos uzacu lokos. Tieši tādi pat vaibsti raksturīgi Rapanujas Saules dieva Makemake maskām.
Lai gan tas tieši neattiecas uz Saules vārtiem, tomēr jāatzīmē, ka līdzības Tiavanakas (tajā atrodas Saules vārti) un Lieldienu salas kultūrās nenoliedzami vērojamas akmens apstrādes veidā. Pilnīgi vienādā tehnikā veidotas sienas Tiavanakā un Ahu svētnīcu platformas Rapanujā.

Vai dīvains kalendārs? Saules vārtu frīzes neizpratne radījusi versiju par to, ka attēlotais kalendārs nav mūsējais: vai nu senās Zemes, vai vēl trakāk - Atnācēju kalendārs.
Ir zināms, ka devona periodā Zemes gads bija 390 dienas (vikipēdiņš saka - 400 dienas). Tas noteikts pēc tā laika pārakmeņojošo korāļu gadu riņķiem. Šīs metodes atklājējs ir angļu biologs Deivids Vells. Savukārt austrāliešu zinātnieks B.Hants, izmantodams šo metodi, secināja, ka pirms 14 miljoniem gadu Zemes gads bija 900-800 diennaktis. Diennakts ilgums šajā laikā bija 9 stundas. Tas nozīmē, ka tālā pagātnē planēta griezās ap asi daudz ātrāk nekā patlabam. Zemes griešanās ātrums samazinājās dēļ Mēness bremzējošās ietekmes un miljonu gadu laikā Zemes gads saīsinājās līdz 365 dienām. 
Taču Šindlera-Belami atšifrētais Saules vārtu kalendārs liek domāt, ka Zemes pagātnē bija laiks, kad Zeme griezusies lēnāk nekā mūsu laikos. Kad bija šis laiks? Pirms 13 000-11 500 gadiem, kad pēc Belami domām, Mēness bija pietuvojies tik tuvu Zemei, ka tā pievilkšanās spēks izraisīja milzu plūdus? Pēc tam, kad Mēness attālinājies, Zemes gads pagarinājies līdz 365 dienām. Krievu inženieris un rakstnieks A.Kazancevs šādu skaidrojumu noraida. Viņš saka, ka Zeme nekad nav griezusies lēnāk kā patreiz, tieši otrādi - tā ik pēc simts gadiem nevis paātrina, bet gan palēnina savu gaitu par 0,001 sekundi. 
Pēc A.Kazanceva domām, Saules vārtu kalendārs nav Zemes, bet citas planētas kalendārs. Tātad Atnācēju dzimtās planētas kalendārs, ko viņi atstājuši kā piemiņu uz Zemes, pirms to pametuši.

Interesanti! Šur tur ir rakstīts, ka Saules vārtu bareljefos attēloti snuķaiņi-zīloņi. Tiavanakas apkaimē uzietas daudzu Cuvieronius snuķaiņu, laikam taču mastodontu, paliekas ar lieliem ilkņiem. Tie izmiruši ap 10 000.g.pmē. Tomēr Mazais Zaļais gan nesaprot, kurā gan vietā tie uz tiem Saules vārtiem būtu attēloti?! Ja tie tiešām būtu, tad tas būtu labs pierādījums Tiavanakas pilsētas lielajam vecumam.

Saites.
Tiavanaka.