Netālu no Edfas arheologi atrok 4600 gadus vecu pakāpienu piramīdu

Salīdzinoši pieticīgo, vairākas desmitgades pirms Gīzas Lielās piramīdas celto, 4600 gadus veco pakāpienu piramīdu netālu no Edfas kopš 2010.gada pēta Čikāgas universitātes arheologi. Viens no izrakumu uzdevumiem bija noskaidrot, kādam mērķim mazā piramīda kalpoja. Tagad arheologi veic darbus, lai nodrošinātu piramīdas pasargāšanu no iespējamajiem postījumiem nākotnē.

Edfa ir ēģiptiešu pilsēta Nīlas rietumu krastā. Pēc vikipēdijas datiem pilsētā dzīvo apmēram 60 000 cilvēku. Edfas lepnums noteikti ir Ptolemaju dinastijas celtā Hora svētnīca. Jādomā, ka nesen atraktā trīs pakāpienu piramīda iegūs tikpat lielu slavu, ja ne vēl lielāku, jo Ēģiptes piramīdu mīklas apbur cilvēkus visā pasaulē.

Jaunums, kas tomēr nav jaunums

Šī gada februāra sākumā ziņu portālos publicētā ziņa par piramīdas atklāšanu tika pasniegta kā sensacionāls jaunatklājums. Patiesībā arheologiem tās esamība bija zināma jau no 1984.gada.

Pētījumā iesaistītie arheologi atteikušies no komentāriem par savu darbu. Kā e-pasta vēstulē ASV Nacionālo ģeogrāfijas biedrību informēja Čikāgas universitātes pārstāvis, pētnieki šādu lēmumu pieņēmuši, jo pārāk uzbāzīga un nemitīga žurnālistu interese rada diskomfortu un traucē darbu.

Tomēr universitāte un Amerikas Pētniecības centrs Ēģiptē publicējuši lielu skaitu ziņojumu, kas informē par piramīdas izpēti. Čikāgas universitātes zinātnieki ar izrakumu rezultātiem savus kolēģus iepazīstināja arī nesen Torontā notikušajā simpozijā, kuru bija organizējusi Ēģiptes Senatnes izpētes biedrība (Society for the Study of Egyptian Antiquites).

Tātad, kas bija zināms un, kas jauns tika atklāts par piramīdu pēdējo gadu laikā?

Atrašanās vieta

Edfas piramīda atrodas apmēram 800 kilometrus uz dienvidiem no Ēģiptes galvaspilsētas Kairas. Piramīdas drupas izvietojušās 5 kilometru attālumā dienvidos no Edfas, pie Nagaelgoneimas (Naga el Goneima) ciemata Nīlas rietumu krastā.

View Senās Ēģiptes pieminekļi in a larger map

Edfas piramīdas izmēri - kādreiz un tagad

Nelielā trīs pakāpienu piramīda, kā aprēķināts, pirms 4600 gadiem slējās 13 metru augstumā. Taču, gadsimtiem ritot, piramīdas bloki izmantoti citu būvju celtniecībā. Arī erozijas procesi darīja savu. Rezultāta piramīdas augstums samazinājās, un tagad tā ir tikai 5 metrus augsta.

Piramīdas atrakšana

Lai arī par Edfas piramīdas eksistenci arheologi zināja labu laiku, tā netika atrakta līdz pat 2010.gadam, kad Gregorija Maro (Marouard) komanda tur sāka izrakumus. Amerikāņu arheologiem, lai tiktu līdz piramīdai, nācās norakt biezo, gadsimtu ritumā uzkrājušos smilšu slāni, kā arī novākt mūsdienu atkritumus un izlaupīto bloku atliekas.

Tā nemaz neizskatījās līdzīga piramīdai, sacīja Maro. Tuvējā ciemata iedzīvotāji pieminekli pat uzskatīja par kāda vietējā musulmaņu svētā kapenēm. Tomēr, kad arheologi attīrīja būvi, viņi atklāja senu piramīdu.

Trīs pakāpienu piramīda bija būvēta no smilšakmens blokiem un māla javas. Serdes bloki pacēlās vertikāli ar divām, viens uz otra novietotām bloku kārtām ārpusē, tā veidojot piramīdas trīs pakāpienu formu.

Stila ziņā, tikai izmēros mazāka, Edfas piramīda bija līdzīga slavenajai Džosera piramīdai. Saskaņā ar akadēmisko eģiptologu viedokli, kam alternatīvie vēsturnieki nepiekrīt, pirmo akmens pakāpienu piramīdu Ēģiptē uzcēla III dinastijas otrais faraons Džosers (2670.-2640.g.pmē./2630.-2611.g.pmē.). Piramīdu kā kapenes uzcēla faraona ģeniālais padomnieks un arhitekts Imhoteps. Sešu pakāpienu piramīda paceļas 62 metru augstumā grandioza apbedījumu kompleksa centrā Sakārā, tikai pusstundas brauciena attālumā uz dienvidiem no Kairas.

Tehnika ir gandrīz tāda pati, kas izmantota, ceļot Maidumas piramīdu. Sākumā tā celta kā pakāpienu piramīda, bet pabeigta gandrīz kā īsta, pareizas ģeometriskas formas piramīda.

Piramīdas uzbūve pati par sevi atspoguļo patiesu meistarību bloku konstrukcijā, sevišķi nozīmīgāko bloku salikumā, norāda Maro. Viņš atzīmē, ka mazā trīs pakāpienu piramīda uzcelta uz pamatklints. Akmeņlauztuves, kur tika iegūts smilšakmens, no kā izkala blokus, atklātas 2011.gadā un no piramīdas atrodas tikai kādus 800 metrus uz ziemeļiem.

Kurš uzcēla Edfas piramīdu?

Arheologi nezina, kurš tieši faraons uzcēla Edfas piramīdu. Ticamākie kandidāti uz piramīdas celtnieka godu ir III dinastijas faraons Huni (2637.-2613.g.pmē. / 2599.-2575.g.pmē.) un viņa dēls faraons Snefers (2613.-2589.g.pmē. / 2575.-2551.g.pmē.), kurš aizsāka IV faraonu dinastiju. Tā kā nav īstas skaidrības ar faraonu valdīšanas gadiem, tad arī piramīdas vecuma datējums ir aptuvens. Tik daudz zināms, ka tā uzcelta dažas desmitgades pirms Gīzas Lielās piramīdas celtniecības sākuma.

Viena no septiņām "provinču" piramīdām

Netālu no Edfas atraktā pakāpienu piramīda bija viena no septiņām identiskajām piramīdām, kas celtas apmēram vienā laikā seno provinču (nomu) centros Ēģiptes dienvidos - Seila Faijumā, Zaviet el Meitinā, Abīdā, Nagādā, Hierakonopolē, un Elefantīnā, netālu no Asuānas.

Nav zināms, ar kādu nolūku šīs septiņas piramīdas tika celtas. Tām nav iekšējo kambaru un arheologi ir pārliecināti, ka tās noteikti nebija paredzētas arī kā kapenes. Visas šīs piramīdas, ieskaitot nesen pie Edfas atklāto, izmēros ir vienādas - 18,4 x 18,8 m.

Piramīdu līdzība viena otrai patiešām ir pārsteidzoša, un tas noteikti liecina par kopēju plānu, secina Gregorijs Maro.

Valdnieka - dzīvā dieva varas un spēka kults

Čikāgas universitātes arheologu komanda par mazo piramīdu izmantošanas mērķiem piedāvā divas interesantas versijas:

• Edfas piramīda un sešas tās līdzinieces bija valdnieka varas un spēka simboli. Faraons valdīja no Memfisas, netālu no mūsdienu Kairas. Šie mākslīgi veidotie akmens "kalni" kalpoja kā atgādinājums provinču iedzīvotājiem par to, kurš patiešām valda par viņu dzīvēm, un, ka Ēģipte politiski ir vienota valsts;
• "provinču" piramīdas bija kulta vietas, kur senēģiptieši pielūdza faraonu, jo uzskatīja viņu par dzīvo dievu.

Arheologi vēl atrakuši akmens struktūras pamatni, kura bija uzcelta pretī piramīdas austrumu malai - iespējams, kādas kulta celtnes paliekas. Vairāk nekā 60 procenti [trauku] lausku nāca no tā paša rajona - iespējams, pierādījums pārtikas ziedojumiem, kas tur senatnē atstāti, godinot ķēniņu - dzīvo dievu.

Piramīdas pamešana

Valdnieka kulta vajadzībām 7 piramīdas izmantotas īsu laiku. Arheologi konstatēja, ka Edfas piramīda pamesta 50 gadus pēc tās celtniecības. IV dinastijas otrā faraona Hufa (Heopsa) valdīšanas (2558.-2532.g.pmē. / 2551.-2528.g.pmē.) laikā ziedojumi uz turieni vairs netika nesti.

Faraons Hufs Ēģiptes dienvidu provincēs jutās politiski stabili, tāpēc viņš neredzēja jēgu tālāk atbalstīt kulta darbības mazajās "provinču" piramīdās, vai šim nolūkam celt jaunas. Tā vietā viņš visus resursus novirzīja uz valsts ziemeļiem, kur tika uzsākti Gīzas Lielas piramīdas celtniecības darbi.

Par to, ka Hufs galvenokārt pievērsies Lielas piramīdas celtniecībai, liecina arī ar viņa valdīšanas laiku datētā Džarfas ielejas osta Sarkanās jūras krastā un tur atrastie papirusi (sk.: A.Kraševskis, "Sarkanās jūras krastā atklāta pasaulē senākā osta un papirusi, kas apliecina, ka Hufs ir Lielās piramīdas celtnieks", aliens.lv, 25.12.2013.) .

Grafiti un bērnu apbedījumi

Atsedzot piramīdu, arheologi tās lejasdaļā atklāja hieroglifus no vēlāka perioda. Uz piramīdas arējās virsmas bija iegravēti hieroglifi, kas attēloja grāmatu rullīšus, sēdošu cilvēku, četrkājainu dzīvnieku, niedru lapas un putnu.

Hieroglifu uzraksti bija veltīti zīdaiņiem un bērniem, kuri apglabāti pie piramīdas pamatnes, stāstīja Maro. Apbedījumi tika atrasti tieši zem uzrakstiem.

Apbedījumus, Maro spriež, varētu arī uzskatīt par norādi uz to, ka piramīda saglabāja savu valdnieka varas simbolisko raksturu visas faraonu Ēģiptes vēstures garumā, neskatoties uz to, ka tur vairs netika veiktas kulta darbības.

Pieminekļa aizsardzība

Gan no laika zoba, gan no cilvēku darbībām 4600 gadu laikā cietusī piramīda, joprojām ir apdraudēta. To apdraud gan tuvējā ciemata, gan mūsdienu kapsētas paplašināšanās. Amerikāņu arheologi apkārt nelielās piramīdas drupām uzcēluši ķieģeļu sienu. Siena ir tikai vienu metru augsta un, protams, nespētu nevienu vandāli aizkavēt, taču tā atgādina, ka senā piramīda ir tā vērta, lai par tās aizsardzību rūpētos Ēģiptes valdība.

Piramīdu nozīme senēģiptiešu pasaules uzskatā

Čikāgas arheologu pētījums ir nozīmīgs kaut vai tāpēc, ka tas parāda, ka priekšstats par piramīdām kā faraonu kapenēm ir stipri virspusējs un vienkāršots. Pat, ja arī lielās piramīdas tika celtas kā valdnieku mūža mājas, tām tomēr bija arī dziļāka sakrāla un simboliska nozīme.

Atbilstoši senēģiptiešu priekšstatiem par dievišķo valdnieku, faraons, kāpjot tronī, kļūst par dievu Horu, bet mirstot - par Ozīrisu.

No šīs pašas koncepcijas izrietēja arī priekšstats par valsti kā sakrālu un nemainīgu dievu iedibinātu institūciju, kas pastāv no paša "laika" sākuma, kad no pirmatnējā okeāna ūdeņiem pacēlās Pasaules kalns.

Piedāvāju dažus iespējamos piramīdu sakrālās un simboliskās nozīmes piemērus: piramīdas kā Pasaules kalna simbols, kā kāpnes pa kurām faraons pēc nāves uzkāpa debesīs, lai pievienotos Saules dieva Ra svītai. Tāds varēja būt piramīdu celtniecības patiesais mērķis - apliecināt to, ka faraons ir saule un valdnieks gan zemes dzīvē, gan pēcnāves dzīvē.

Attēls: Čikāgas universitātes Edfas tella izpētes projekta publicitātes foto.

Avoti:
ibtimes.co.uk
livescience.com
news.nationalgeographic.com
en.wikipedia.org/wiki/Edfu
Veinbergs, Joels. 1988. Piramīdu un zikurātu ēnā. Rīga. Zinātne
1993. Mitoloģijas enciklopēdija I. Rīga. Latvijas enciklopēdija
Vuds, Maikls. 2009. Pirmo civilizāciju meklējumi. Rīga. Avots 

Pirmo reizi publicēts 12.02.2014.