Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Hierakonopole

„Vanaga pilsēta” (grieķu val.).

Atrašanās vieta. Mūsdienās tas ir neliels ciematiņš Kom el Ahmara („sarkanais kurgāns”) 50 jūdžu uz ziemeļiem no Luksoras.

Vēsture. Dienvidēģiptes senā galvaspilsēta, arī Pirmsdinastiskā laika valsts Nehenas centrs. Ēģiptiešu vēsturē valdīja uzskats, ka šī bijusi kulta vieta senajiem ķēniņiem, kas apvienojuši Ēģipti.
Faraonu laiku Ēģiptē pilsētai nebija nekādas nozīmes.

Atrašana un izpēte. Arheoloģiskie izrakumi tur notika no 1897.-1898.gadam. 1897.gadā uz šejieni atbrauca divi britu arheologi – Džeimss Kvībels un F.V.Grīns, lai izpētītu kā radusies Ēģipte. Laukā aiz ciema arheologi zem Hora svētnīcas drupām atklāja ceremoniju plāksnītes (Narmera u.c.), kas piederējušas senajiem ķēniņiem ar totēmu vārdiem Kobra, Zirneklis, Skorpions, Vanags.
Tie deva ieskatu notikumos ap abu Ēģipšu apvienošanas laiku.
Nākamajā gadā Grīns atgriezās un veica vēl kādu interesantu atklājumu. Viņš atraka apaļu baltu smilšu pauguru 150 pēdu diametrā un 8 pēdu augstumā. Taciņa no tā veda uz centrālo ēku. Viņaprāt tā bija sena celtne, vēl pirms I dinastijas valdniekiem. Tas varētu būt simbolisks Radīšanas kalns – pirmā sala, kas paceļas no pirmatnējā haosa okeāna, uz tā tad arī nolaidies svētais vanags. Grīns nosprieda, ka atradis Ēģiptes dibinātāju valdnieku Horu rituālo centru. Te tad viņš laikam arī atrada tās rituālās plāksnītes un zižļus.
Amerikāņu ekspedīcija 1967.gadā uz Grīna atklātā baltā paugura pamanīja vēl ko vairāk. Paugura centrā atradās neliela būdiņa – svētnīca, celta no niedrēm un māla. To ieskāva niedru žogs. Līdzīgas celtnes Augšēģiptē var sastapt vēl šodien.

Arhitektūra. Pilsētu ieskāva ķieģeļu mūri.

Objekti.
Hora templis.

Atradumi.
Plāksnes krāsvielu maisīšanai – bagātīgi izrotātas ar medību ainām. Uz dažām dinozauri. Tās bija rituālu piederumu glabātavā. Viena no tām ir Narmera plāksne (glabā Kairas Eģiptoloģijas muzejā), otru glabā Oksfordā Ašmolejas muzejā. Narmera kosmētiskās smiņķa plāksnītes vecums ir ap 5000 gadu. Uzieta ēģiptiešu pirmajā pilsētā - Nehenā (Hierakonopolē) 1897.gadā.
Plāksne ir melna, apmēram divas pēdas gara palete, uz kuras attēlotas ainas no Narmera dzīves.
Iespējams, uz tās ir vienīgais zināmais Narmera attēls. Vienas puses centrā tas parādīts esam liels augumā ar kroni galvā kā Augšēģiptes valdnieks, kas soda/nogalina savaņģoto pretinieku Lejasēģiptes valdnieku, kuru simbolizē papirusu saišķis. Otrā plāksnītes pusē attēloti uzvarētie ienaidnieki ar nocirstām galvām rindām vien guļot Hora-vanaga karoga priekšā. Interesants attļs ir divi sagūstītie garkaklu dzīvnieki, domājams, tie ir sagūstīti dinozauri kaut kur Melnajā Āfrikā.

Akmens zizlis. Cits Narmera attēls, kurā šis valdnieks redzams pieņemot ievērojamu valdnieci no Ziemeļiem. Iespējams, ka šeit attēlotas abu kāzas, pateicoties kurām Narmers nostiprinājis savu varu Nīlas deltā.

Cita palete. Tajā parādīts kā Augšēģiptes bruņotie dievi, kurus simbolizē lauva, skorpions un vanags, iznīcina pretinieka pilsētas.

Liels ceremoniju zizlis. Uz tā attēlots kā valdnieks Skorpions ar zizli izcērt apūdeņošanas kanālu; viņam apkārt plīvo dievu Seta un Mina karogs. 

Raksti:
Hierakonopolē atrastas iespaidīgas pirmsdinastiju laikmeta valdnieka kapenes.

Saites:
Senā Ēģipte.