Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Hors

Vārds. Senēģiptiešu valodā – Heru.
Hors - "augstums," "debesis."

Sinonīmi un analogi. SengrieķiemApolons. Plūtarhs sauc Horu par Aruerisu, un pielīdzina grieķu Apolonam.

Raksturojums. Hors ēģiptiešu mitoloģijā ir sākotnējais vārds dieviem, kam bija vanaga vai piekūna veidols. Vanags vai piekūns bija Hora svētais putns par kura nogalināšanu vainīgo sodīja ar nāvi. Mirušos putnus balzamēja un uzglabāja īpašās nekropolēs. Dzīvais faraons - faraona dubultnieks un aizstāvis.
Pirmais valdnieks – pusdievs, kurš valdījis Senajā Ēģiptē vēl ilgi pirms faraoniem. Vārds Hors tika pievienots visu agrīno Ēģiptes faraonu vārdiem, piemēram I dinastijas dibinātājs faraons Meness bija Hors-Kareivis. Attēloja kā vanagu. Hors ir kārtības un taisnīguma iemiesojums, Seta pretstats. 
Vedžat – „Hora acs,” šis simbols kļuva par maģisku Ēģiptē, un tas, iespējams, transformējās par „Visuredzošās acs” tēlu brīvmūrniecībā
Reizēm Horu ataino kā debesu dievu: kreisajā acī Mēness, labajā – Saule

Radniecība. Tēvs Ozīriss, māte Izīda.
Jautājums par Hora radnieciskajām saitēm nemaz nav tik vienkāršs, kā tas varētu likties pirmajā mirklī, pievēršoties šim tematam. Pēc Heliopoles priesteru mācības par eneādi Hors bija Ozīrisa un Izīdas dēls. Pēc Plūtarha vārdiem Ozīriss un Izīda ieņēmuši Horu vēl abi esot mātes vēderā. 
Savukārt mīts "Teiksma par Behdetas Horu, spārnoto sauli" vēsta, ka Hors bija Ra dēls.
Horam bija četri dēli - Amsets, Hapi, Kebeksenufs un Duamutefs.

Dzīvesgājums. Horu ieņēma Izīda no jau mirušā Ozīrisa, no kura Tots ieguva spermu. Ilgstoši karojis ar Setu, lai atriebtu savu tēvu. Divcīņā ar to zaudēja aci, bet kopumā uzvarēja un kļuva par faraonu. Ieņēma Lejasēģiptes troni pēc tēva nāves. Hora četri dēli tur debesu jumu pēc četrām debesu pusēm. Šie dievi savieno Debesis ar Zemi, un pavada faraonu pēcnāves pēdējā gaitā. Kad mira no skorpiona koduma, Tots to atdzīvināja. Horu nogalināja titāni un iemeta Nīlā. Izīda viņu izvilka no upes un ar burvestību palīdzību atdzīvināja. 

Vēsture. Horu kā arhaisku medību dievu pielūdza daudzos Augšēģiptes un Lejasēģiptes nomos. Ar laiku atsevišķie Hori saplūda vienā dievā Horā. Viņu no Senās valsts perioda, līdz pat kristietības uzvarai pielūdza divās galvenajās hipostāzēs:
1. Horu (Horsaisetu) kā Ozīrisa un Izīdas dēlu, kuru pielūdza visā Nīlas ielejā.
2. Behdetas Horu - saules dievu un tumsas apkarotāju.
Behdetas Horambija ciešā saistība ar Augšēģiptes pilsētu Behdetu (Idhu/Edhu pilsēta atrodas kādus simts kilometrus uz dienvidiem no Luksoras) - arī šī Hora hipostāze izplatījās visā senajā Ēģiptē. Kopš seniem laikiem Idhu kā debesu valdnieks, liels krāšņi spalvots dievs, kas iznācis no Gaismas zemes, Hors tika pielūgts piekūna veidolā, saukts arī par Horhutu.
Sinkretizācijas procesā Hors saplūda ar saules dievu Ra vienā dievībā Ra-Horhuts.
Denderā, D-Ēģiptē vēl grieķu-romiešu periodā Hors kopā ar Hatoru un viņu dēlu - mūzikas dievu Ihi veidoja triādi. Hora kults popularitāti saglabāja līdz pat kristietības uzvarai. Ļoti populārs Hors bija arī Nūbijā.

Mīti. Behdetas Hors kā saules dievs un tumsas apkarotājs ir centrālais personāžs solārajos (saules) mītos. Teiksmā "Teiksma par Behdetas Horu spārnoto sauli" vēsta, ka Hors pavadot savu tēvu - saules dievu Ra braucienā pa Nīlu pirmais ierauga Ra ienaidniekus - krokodilu un nīlzirgu. Hors pieveica Ra ienaidniekus, par to izpelnoties dievu uzslavu, un tiek nosaukts par "Spārnoto sauli."
Tālāk mīta turpinājumā Behdetas Hors transformējās Hora-Ozīrisa un Izīdas dēlā. Tas apliecina abu Horahipostāžu tuvību, ka arī solāro mītu saistību ar valdnieku mītiem. Valdnieku mītu cikls vēsta par Hora brīnumaino piedzimšanu, bērnību un jaunību Deltas purvos un galu galā par viņa divkauju un uzvaru par tēvoci Setu. Hors ar Setu cīnījās pieņēmis spārnotā diska veidolu. Cīņa beidzās ar to, ka Sets pārvērtās par rēcošu čūsku, kura paslēpās alā. Pēc uzvaras pār Setu dievu sanāksme atzina Horu par Ozīrisa mantinieku. Tad Hors atdzīvināja Ozīrisu. Taču atdzimušais Ozīriss atteicās no valdnieka varas un nodeva to Horam. 

Līdzība ar Jēzu ap 3000.g.pmē.:
1. Dzimis 25.decembrī. 
2. Dzimis jaunavai Izīdai. 
3. Kad viņš piedzima, iedegās zvaigzne austrumos. 
4. Ar iedegušās zvaigznes palīdzību triji Austrumu ķēniņi atrada "glābēja" dzimšanas vietu. 
5. 30 gadu vecumā saņēma mācību no gudrā vārdā Anu. 
6. Viņam bija 12 skolnieku, ar kuriem kopā tas ceļoja. 
7. Ceļodams ar skolniekiem, viņš veica brīnumus, piemēram, ārstēja slimos un staigāja pa ūdens virsmu. 
8. Viņam bija daudzi vārdi: Dieva dēls, draudzes gans, Dieva jērs. 
9. Pēc Tifona nodevības viņš tika sists krustā. 
10. Apglabāts pēc nāves uz trim dienām, Hors augšāmcēlās. 

Spārnotais saules disks. Spārnotā saules diska attēli rotā visus seno ēģiptiešu tempļus un šie attēlojumi parasti ir apvienoti ar uzrakstu hut vai api, ko tulko kā "spārnu izpletējs" vai "lidotājs." Senākās spārnotā saules diska formas attiecās uz pirmsdinastiju laikmetu, tas ir uz laiku vēl pirms 3000.g.pmē. Šis simbols tiek cieši saistīts ar dievu Horu, Ra dēlu. Uz Edhu tempļa sienām saglabājušies uzraksti vēsta par Hora kaujām Edhu un Tentirā, tagadējā Denderā. Šajās kauju ainās, kuras apraksta minētie uzraksti, spārnotais saules disks parādās kā ierocis, kuru Hors nesaudzīgi izmantoja pret dievu valdnieka Ra ienaidniekiem (protams, ka ar spārnoto saules disku ēģiptieši nav domājuši sauli kā debess spīdekli, kas zemei dod gaismu un siltumu. Lai gan ēģiptologi tieši tā interpretē spārnoto saules disku).
To apliecina arī teksts, kuru ēģiptologs profesors Heinrihs Brugšs, pārtulkoja 1870.gadā: "Horhuts, viņš lidoja augšup pretī saulei kā liels spārnots disks. Viņš ņēma pie sevis arī dienvidu un ziemeļu dievietes divējādu čūsku izskatā, un tās ar savu uguns elpu aprija ienaidniekus dzīvus. Viņu drosme noplaka, jo tie izjūta bailes viņa priekšā. Viņi vairs nepretojās un mira uz līdzenas vietas."
Kāds ēģiptiešu teksts apraksta triumfālo Hora atgriešanos Idhu pilsētā citu dievu pavadībā: "Viņš veda savā kuģī Harmahisu un nolaidās pie "Hora troņa" pilsētas. Viņš teica Totam: Staru raidītājs, ko radīja Re [Ra], tas sakāva ienaidniekus ar savu spēku. No Šīs dienas to sauc: staru raidītājs, ko radīja gaismas kalns."
Dievu valdnieks Ra-Horahuts pavēlēja Totam: "Izgatavo šo spārnoto sauli visās vietās, kur es esmu nolaidies, arī dievu vietās Augšēģiptē un dievu vietās Lejasēģiptē!" Tad Tots izgatavoja šos attēlus visos dievu mājokļos un visās vietās, kur viņi bijuši un kur līdz pat šai dienai ir dievi un dievietes.
Spārnotais disks modernajā interpretācijā bija dievu lidaparāts, kas turklāt bija bruņots ar dievu ieročiem. Turklāt, kad Hors spārnotajā diskā lidoja augšup pretī saulei, saule jau atradās debesīs. Tātad spārnotais disks un saule nav viens un tas pats; tās ir divas dažādas lietas. Turklāt senie ēģiptieši sauli attēloja kā apli no kura nāk stari, nevis kā apli ar spārniem. Spārnoto disku ir grūti saistīt ar priekšstatu par kādu planētu vai zvaigzni. Jāpiekrīt Reinharda Habeka teiktajam, ka seno ēģiptiešu teksti šajā sakarā norāda uz sen aizmirstu tehniku: dievu lidmašīnām ar kuram pirms tūkstošiem gadu Ēģiptē nolaidās dievi no Visuma.
Tikmēr ēģiptologu skaidrojums ir tāds, ka spārnotā saule ir tikai dekoratīvs motīvs, kas kā debess jums aptver Augšēģipti un Lejasēģipti. Tā bijusi ķēniņa nama valstiskuma zīme. Simbols saulei vai saules dievam, kas sākotnēji bija pielīdzināts Horam. Tomēr, skaidrojums par spārnoto saules disku kā sauli ir aiz matiem pievilkts un karājās gaisā. Tam nav pietiekama pamatojuma.

Hors - vanags. Debesu dievs Hors tika attēlots ar vanaga galvu. Vanags, būdams Hora inkarnācija, bija cieši saistīts ar valdošā faraona varu. Mumificētu vanagu kapi uzieti Tēbās, Tunaeldžebelā, Gīzā un Sakārā.

Hora Acs. Grūti skaidrojams un saprotams jēdziens - Hora Acs. Jo gadu tūkstošu ritējumā aizvien vairāk savstarpēji sakausējās neizprotami teksti un jēdzieni. Pie šiem neizprotamajiem jēdzieniem pieder Hora Acs. Vēl ēģiptiešu mitoloģijā tiek minēta arī Ra Acs. Tā kā veidojās īsts sajukums. Ēģiptologu skaidrojumā Ra Acs attēlojot sauli, bet Hora - mēnesi. Tomēr daudzi pētnieki šādu interpretāciju apšauba. Ēģiptiešu leģendas par Dievišķo Aci ir atšķirīgas. Tas nedod pārāk daudz pieturas punktu, lai varētu dot priekšroku vienai vai otrai šī jēdziena interpretācijai. Turklāt mīti ziņo par Hora Acs pacelšanos un lidojumiem. "Mirušo grāmatas" 140.nodaļā rakstīts: "Raugiet, kāds varens dievs paceļas debesīs. Smaržīgu mākoņu apņemts parādās Tums. Svēto garu apspīdētas, liesmo debesis...un tad iemirdzas dievišķā Acs."
Reinhards Habeks uzskata, ka Hora Acs bija viens no veidiem, kā senie ēģiptieši aprakstīja dievišķos lidaparātus, kurus vadīja dievi. Ēģiptiešu mīti vēsta sekojošo: "Skati Horu, kas uzturas savā dievišķajā Acī! Skati Tumu viņa staros! Es ienirstu debesu bezdibenī..."
"Mirušo grāmata" vēstī par ugunīgās Hora Acs sabojāšanu, nolaupīšanu, atrašanu un izdziedināšanu [salabošanu]. Hora Aci kārtībā saveda gudrības dievs Tots. Atsevišķas Acs daļas atbilst noteiktiem daļskaitļiem, kuru kopējā summa ir 63/64. Atlikušajai sešdesmit ceturtajai daļai Tots ļāva pazust. Ar aprēķinu un maģijas palīdzību Totam izdevās atkal "piepildīt" un salabot bojāto Aci. Atjaunotā Hora Acs tika nosaukta par Uadžetas Aci.
Te tālāk būs daži fragmenti, kuri vēsta par Hora Aci.
"Mirušo grāmata": "Vai zināms jums, kālab Buto bija Horam atvelēta? Ja jūs to nezināt, tad es to zinu. Ra to atdeva viņam [Horam] kā atlīdzību par aci, ko Sets viņam izmaitāja. Lūk, kā tas notika.
Ra sacīja Horam:
- Rādi man, kas atgadījies tavai acij. Ielūkojies Ra un teica Horam:
- Paveries uz šo melno cūku. Paskatījās Hors un acs saka sāpēt vel negantak.Un Hors sacīja Ra:
- Man ir tik slikti, it ka Sets man būtu maitājis aci.
Un viņš zaudēja samaņu. Tad Ra velēja pārējiem dieviem:
- Noguldiet viņu! Un lai top vesels viņš!
Un patiesi notika tā, ka Sets pārvērtās par melnu cūku un smagi savainoja Hora aci.
Un sacija dieviem Ra:
- Hora dēļ, lai uz mūžiem melna cūka nicināma, bet jauneklis , lai vesels top!
Tāpēc dievi no viņa svītas saka neieredzēt melno cūku, bet Horu pielūdza un godāja."

Cits mīts stāsta, ka:
"...Hors gulēja zem šenuša koka Oāzes malā. Sets viņu uzgāja, satvēra, piespieda pie zemes, izrāva acis, ieraka tas nokalnē, acu āboli tapa par sīpolaugiem un uzziedēja lotosa ziediem.
...Tad Hatora, Dienvidsikimoras aizgādne gāja un atrada Horu. Viņs gulēja tuksnesi un raudāja. Tad dieviete noķēra antilopi, paslauca to, tad sacīja Horam:
-Paver plakstus, es ieliešu tur pienu.
Viņš pavēra plakstus un Hatora ieleja dobuļos pienu, ieleja kreisajā , ieleja labajā, tad teica:
- Atver acis.
Hors atdarīja acis, dieviete ielūkojas un redzēja, ka tas ir sadzijušas. Tad viņa gāja pie Ra-Horhuta un pateica:
- Es atradu Horu, Sets bija izrāvis viņam acis. Es palīdzēju tās atgūt. Re kur viņš nāk."
Un priecīgs bija Ra un sacīja viņš dieviem:
- Gavilējiet un krītiet uz vaiga Hora, Izīdas dēla priekšā!
Un bilda Izīda:
- Hors ir valdnieks. Lai viņš mūžam vesels un dzīvs!"

Saprotiet kā gribat!

Pēc eģiptologa profesora Rūdolfa Anthesa domām: "Tukšās Hora Acs piepildīšana, izmantojot pilno Hora Aci, ir tikai spēle ar vārdiem par Hora Acs ievietošanu tukšā acs dobumā." Par lidojošās Hora Acs problēmu viņš izsakās tā: "Horam ir divas parastas acis, tātad "Hora Acs" ir savdabīga papildus trešā acs, lai arī kas ar to būtu domāts."

Hora lidaparāts. Acīmredzot seno ēģiptiešu tekstos Hora transportlīdzeklis apzīmēts ar dažādiem vārdiem:
1. Spārnotais saules disks, kas tomēr nav saule.
2. Hora Acs.
3. Barka (saules barka, debesu barka, rīta un vakara barka).
Kādā seno ēģiptiešu tekstā teikts: "Skatiet, kā staru apspīdēts, es debesu barkā slīdu augšup pie zvaigznēm!"
Vēl kāds citāts: "Hors tagad sēž tronī, kas paceļas no uguns jūras."
Interesanti, ka sengrieķu vēsturnieks un biogrāfs Plūtarhs savos darbos raksta par kādas "saules barkas" avāriju. Viņš apgalvo, ka vēl kādu paaudzi pirms viņa ierašanās Ēģiptē uz vienas no Nīlas salām bija aplūkojamas sarkanīgi zeltaina metāla atlūzas, kas palikušas pāri no "saules kuģa". Ar to no "nakts jūras" pirms gadu tūkstošiem ieradās Ozīriss [tā gan ir neliela atkāpe no temata].

Teoloģija. Seno ēģiptiešu priekšstatos faraons bija Ozīrisa un Izīdas dēla Hora iemiesojums. Hors bija dzīvais faraons, bet Ozīriss - mirušais faraons. Dieva Hora galvenā funkcija bija būt par Ēģiptes valdnieka faraona dubultnieku un aizstāvi. Taču Horam bija saistība arī ar mirušo faraonu. Tā minēta "Mirušo grāmatā": "Hors noslauka viņa [mirušā faraona] ķermeni. Tots - viņa kājas." Vēl par Hora saistību ar mirušo kultu (pazemes valstību) liecina viņa dēli - Amsets, Hapi, Kebeksenufs un Duamutefs. Hora dēlu galvenā funkcija bija aizstāvēt Ozīrisu un jebkuru mirušo no Seta un viņa svītas uzbrukuma. Hora bērniem tika atvēlēta svarīga loma mirušo kultā. Viņi pēc seno ēģiptiešu ticējumiem piedalījās mumificēšanā. Viņiem bija jāsargā mirušā iekšējos orgānus kanopēs - traukos. Uz kanopju vāciņiem ir attēloti Hora dēlu simboli:
- Kanope ar paviāna galvu, kas bija Duamutefa simbols, glabāja kuņģi.
- Kanope ar vanaga galvu, kas bija Kebeksenufa simbols - zarnas.
- Kanope ar šakāļa galvu, kas bija Hapi simbols, glabāja plaušas.
- Kanope ar cilvēka galvu, kas bija Amseta simbols - aknas.
Hora bērni ēģiptiešu mitoloģijā un reliģijā pārstāvēja vienu no būtiskiem cilvēka elementiem:
I. Amsets - ka,
II. Dumutefs - ba,
III. Kebeksenufs - mūmiju,
IV. Hapi - sirdi. 

Aplūkojamie objekti.
Hora svētnīca Edfā. Būvniecība norisa no 237.-57.g.pmē., tātad sākta Ptolemaja III Euergetera laikā. Celta neievērojot tradicionālo senēģiptiešu ikonogrāfiju un svētnīcu arhitektūru. Uz svētnīcas sienām var izlasīt labi saglabājušās senēģiptiešu leģendas, kas nosauktas par Celtnieku tekstiem. Viena no vislabāk saglabātajām Ēģiptes svētnīcām. Te laikam ir saglabājusies svētnīcu bibliotēka - „Dzīvības māja,” kurā uz sienām iegravēti svēto grāmatu katalogi. 

Saites.
Senēģiptiešu mitoloģija.