Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Autobūve

Vēsture. 1896.gada 4.jūnijā Henrijs Fords veica izmēģinājuma braucienu ar savu pirmo uzbūvēto automobili – Kvadriciklu (Quadricycle). Brauciens aizkavējās par divām stundām, jo izrādījās, ka automašīna ir platāka nekā ceha durvis.
Pirmā sieviete-autovadītāja kļuva Anna Frenča. Viņas tēvs - Vašingtonas apgabala (ASV) ārsts uzticēja Annai vadīt savu automobīli 1900.gadā, un tā viņa kļuvusi par pirmo autovadītāju sievieti pasaulē. Tikai 20 gadu vēlāk ASV tiek pieņemts likums, kas sievietēm ļauj vadīt auto.
1903.gada 23.jūlijā Ford Motors Company izlaida savu pirmo automobīli.
1947.gada 10.jūnijā zviedru kompānija SAAB izlaida savu pirmo automašīnu SAAB 92001. Pirms tam kompānija ražoja tikai kara lidmašīnas.
1972.gada 5.martā amerikānis Džordžs Vestinghauss patentēja pirmās pneimatiskās bremzes. Pavisam drīz ar tādām aprīkoja visus Amerikas spēkratus.
2016.gadā lielākā autoražotāja titulu zaudēja Toyota, bet 2021.gadā to atkal atguva, apsteidzot Wolksvagen. Tirdzniecības apjoms - 9,3 miljoni auto gadā.

BMW. Kompānija radusies Minhenē 1916.gadā, un iesākumā ražoja lidmašīnas - no turienes arī kompānijas logo (Bavārijas karoga zili baltais fons un propelleris).

Citroen. Modelis Citroen 2CV iesaukts par "pīli."

      FIAT. Transnacionāls Itālijas automobīļu rūpniecības koncerns, dibināts 1899.gadā.

Ford. 1896.gada 4.jūnijā Henrijs Fords veica izmēģinājuma braucienu ar savu pirmo uzbūvēto automobili – Kvadriciklu (Quadricycle). Brauciens aizkavējās par divām stundām, jo izrādījās, ka automašīna ir platāka nekā ceha durvis.
Ford Escort RS2000,” ko izlaida 1976.gadā, nodrošināja tādu veiktspējas līmeni, kāds tajā laikā vēl nebija sasniegts. Šis modelis ātri kļuva par automašīnu, kas varēja piederēt ikvienam, jo cena bija salīdzinoši zema - tās pastāvēšanas laikā saražoja 4,1 miljonu vienību. Šim transportlīdzeklim viennozīmīgi bija arī sacīkšu auto iezīmes - ne velti tā brālis “Ford Escort RS1800” no 1975. līdz 1981.gadam uzvarēja 20 Pasaules rallija čempionāta posmos. Taču laika gaitā tas sevi izcili pierādīja kā sacīkšu trasē, tā arī ikdienā - to uztvēra un izmantoja arī kā ģimenes auto, lai, piemēram, dotos uz veikaliem vai aizvestu bērnus uz skolu.

Honda. Šo kompāniju 1946.gadā izveidoja automehāniķis Soitiro Honda, tā nosaukta viņa vārdā. Tās galvenā mītne atrodas Tokijā.
Kopš 1959.gada tā ir lielākā motociklu ražotāja pasaulē.
1986.gadā tā kļuva par pirmo japāņu kompāniju, kas radīja luksusa automašīnu Acura.
2000.gadā kompānija radīja robotu ASIMO.
Kompānija ieņem pirmo vietu pasaulē iekšdedzes dzinēju ražošanā – katru gadu tā saražo 14 miljonus motoru.

JaguarJaguāra tēls izvēlēts arī par britu luksusa autofirmas simbolu, firma dibināta 1922.gadā. 1945.gadā autobūves uzņēmums SS Cars, lai nebūtu nekādu asociāciju ar nacistu SS, nomainīja nosaukumu uz Jaguar.

Kamaz. Nosaukums radies no Kamas upes nosaukuma. Lielākais Krievijas smago automašīnu ražotājs, pasaulē šai jomā ieņem 20.vietu. Tās logotipā attēlots zirgs.
Uzņēmums dibināts 1976.gadā, bija lielākais PSRS smago automašīnu un dīzeļdzinēju ražotājs. Kamaza ražotās smagās automašīnas 11 reizes ir uzvarējušas rallijā Parīze-Dakāra smago automašīnu klasē.

Kraislera korporācija. "Chrysler Corporation." Dibināta 1923.gadā detroitā (ASV). Ražo vieglos un kravas automobīļus, motorus, tālvadības ieročus un tankus.

Lamborghini. Dibinājis Feručo Lambordžīni.

Mazda. Dzjudziro Macuda savu kompāniju pārdēvēja par Mazda 1931.gadā (tas esot bijis tādēļ, ka viņa vārds līdzinājies zoroastriešu augstākā dieva Ahuramazdas vārdam).

???????????????. "plejādes sakopojums Vērša zvaigznājā" - japāņu val.
Pirmās šīs markas automašīnas izgatavoja pēc rasējumiem, kurus kompānijas dibinātājs Kendzi Kita bija iegādājies no Renault.
Šīs markas automasīnas ražo Fuji Heavy Industries Ltd,kas II Pasaules kara laikā bija lielākais Japānas lidmašīnu ražotājs.
Tagad tiek ražoti šādi modeļi: BRZ, Exiga, Forester, G3X Justy, Impreza, Legacy, Pleo, R1, R2, Sambar, Stella un Tribeca.

Mitsubishi. Modeli Mitsubishi Pajero spāņu valodas zemēs tirgo ar nosaukumu Mitsubishi Motero, jo vārds pajero spāniski nozīmē "onānistu."

Opel. Kompānija dibināta 1862.gadā Riselheimā. Devīze - "Mēs dzīvojam auto" (Wir Leben Autos). Kopš 1964.gada ir pašreizējā emblēma.
Sākotnēji tas ražoja šujmašīnas, vēlāk divriteņus, bet autobūvei pievērsās 1899.gadā. 1929.gadā kompānija kļuva par General Motors meitasuzņēmumu.
Modeļi: Ascona, Corsa, Kadett, Vectra, Zafira, Astra.

Pontiac. Šī amerikāņu autobūves kompānija savu nosaukumu ņēmusi no indiāņu virsaiša vārda.

Renault. Autobūves kompāniju 1899.gada 25.februārī izveidoja 3 brāļi Reno - Luijs, Marsels un Fernāns. Pašreiz lielākie kompānijas akcionāri ir Francijas valdība (15,01%), kompānija Nissan (15%). Tās logotips kopš 1925.gada ir vertikāli izstiepts rombs, kas gadu gaitā piedzīvojis vairākas izmaiņas.
1977.gadā kompānija iesaistījās F-1 autosacīkstēs. Lielākie paākumi bijuši 2005. un 2006.gadā, kad kompānijas komandai izdevās uzvarēt gan individuālajā vērtējumā, gan Konstruktoru kausā.
Populārākie ražotie modeļi - Twingo, Clio, Megane un Laguna.
pašreiz (2013.g.) kompānijas direktoru padomes priekšsēdis ir Luijs Šveicers, ģenerālais direktors un prezidents - Karloss Gons.

SAAB. 1947.gada 10.jūnijā zviedru kompānija SAAB izlaida savu pirmo automašīnu SAAB 92001. Pirms tam kompānija ražoja tikai kara lidmašīnas.
Saab 900” laida klajā 1978.gadā. No 1978. līdz 1994.gadam pārdeva vairāk nekā 900 000 šāda veida klasiskos auto modeļus. Ar “Saab 900” auto ražotājam izdevās apliecināt, ka arī šādi sporta auto spēj būt uzticami, droši un praktiski. Līdz pat 70. un 80. adiem auto drošība bija ļoti zemā līmenī, arī gaisa spilveni kļuva par daļu no standarta auto aprīkojuma vien šā auto modeļa ražošanas cikla beigās, taču drošības pārbaudēs “Saab 900” pārsteidza ar savu izturīgo konstrukciju. Kā arī viena no pazīstamākajām un tajā pašā laikā arī mulsinošākajām funkcijām automobilī ir tā aizdedzes vārsts, kas atradās nevis blakus stūrei, kā tas ir ierasts, bet pie ātruma pārslēga. Arī tas bija kā drošības līdzeklis, lai avārijas gadījumā nebūtu iespējams savainoties ar atslēgu. Izcils gan rallijā, gan ikdienā.

Toyota. Ilgi gaidīto “Toyota Supra Mk.4” prezentēja Čikāgas auto izstādē 1993.gadā un tolaik tas bija jauns un drosmīgs uzņēmuma virziens. Šai automašīnai bija plūstošāks dizains, kas vairāk līdzinājās 60.gadu “2000GT” modelim. Dzelzs rumaks pārsteidza ar zemo, garo motora pārsegu un augsto aizmugures spārnu. Salīdzinot “Toyota Supra Mk.4” ar tā priekšgājēju “Toyota Supra Mk.3," šis modelis bija zemāks, platāks, īsāks un vienlaikus arī par 100 kilogramiem vieglāks. “Toyota” inženieriem izdevās panākt šo svara ietaupījumu, tā detaļās izmantojot vairāk alumīnija - to izmantoja pārsegam, eļļas traukam, dažādām piekares sastāvdaļām un citur.
Zaudēja lielākā autoražotāja titulu 2016.gadā, bet 2021.gadā to atkal atguva, apsteidzot Wolksvagen. Tirdzniecības apjoms - 9,3 miljoni auto gadā.

Volkswagen. Dinamiskais četru sēdvietu modelis “Volkswagen Corrado” pirmo reizi no konveijera lentes noripoja 1988.gadā un līdz 1995.gadam saražoja 97 535 šā sporta modeļa vienības. Tā nosaukums ir cēlies no spāņu valodas vārda “correr,” kas nozīmē “skriet,” un tas atspoguļojas arī automobiļa tehniskajās spējās - maksimālais sasniedzamais ātrums bija 225 km/st. Jaunais sporta auto varēja lepoties ar dažādām aizraujošām funkcijām, piemēram, aizmugurējo spārnu auto saķeres ar ceļu uzlabošanai - tas automātiski pacēlās, ja ātruma pārsniedza 120 km/st. Interesanti, ka vēl šodien tā laika jauninājums turpina savu dzīvi citos ražotāja auto. Arī 2019.gada “Volkswagen Arteon” modelim ir šāds aizmugurējais spārns.

Volvo. Zviedrijas uzņēmuma pilns nosaukums - Volvo Cars Corporation. 1917.gadā no konveijera lentes noripoja pirmais Volvo automobīlis.
Tagad Volvo nopirkuši ķīnieši - Zhejiang Geely Holding Group, kas paziņojuši, ka līdz 2030.gadam Volvo pāries pilnībā uz elektromobiļu ražošanu, tātad iekšdedzes dzinēji un arī hibrīddzinēji vairs netiks ražoti. Tāpat uzņēmums plāno pāriet uz tirdzniecību tikai tīmeklī - Care by Volvo.

Alfa Romeo. No 1954.-1965.gadam ražoja  auto modeli Giulietta

Nākotnes auto. Cilvēce ilgu laiku dzīvojusi eiforijā, ka nafta būs vienmēr un būs arī lēta. Tagad, kad tas viss izrādījies bleķis, pastiprināti tiek meklētas alternatīvas iespējas.
Lielbritānijas kompānija ITM Power izstrādājusi ūdeņraža uzpildes staciju, ko ar novietot pie mājas un saražot automobīlim nepieciešamo ūdeņradi. Nakts laikā ta saražo 40 km braucienam nepieciešamu ūdeņradi. Plāno izgatavot arī jaudīgākas stacijas.
Līdz šim zinātnieki strādājuši pie diviem virzieniem: pirmais – šķidrais ūdeņradis kā degviela,otrais – degvielas šūna, kas darbina elektromotru.
Tehniski šāda automobīļa uzpildīšana nozīmē ūdens sadalīšanu ūdeņradī un skābeklī, izmantojot elektrību.
Agrāk ūdeņraža ieguvei izmantoja platīnu, kas padarīja ieguvi ļoti dārgu. Zinātniekiem no ITM bija nepieciešami 8 gadi, lai iegūtu alternatīvu materiālu. Tādējādi jaunās izmaksas sastāda vairs tikai aptuveni 1% no vecajām un ir ap164 USD nevis 2000 USD kā agrāk. Tādējādi tas varētu padarīt masveida ūdeņraža gāzes ražošau par rentablu.
Tas varētu derēt japāņu koncernam Honda, kas 208.gadā sāka pirmo komerciālo ūdeņraža šūnas auto ražošanu – FCX Clarity. To darbina elektrība, kas rodas, savienojoties ūdeņradim un skābeklim. No izpūtēja izplūst tīrs ūdens. Uzņēmums apnēmie nākamos 3 gados saražot 200 tādus auto. Pirmie klienti būšot kaliforneši, kur esot kaut cik attīstīta ūdenraža gāzes uzpildes staciju sistēma. Mašīnas tikšot iznomātas braucējiem uz 3 gadiem par 600 USD mēnesī.

Elektroautomobīļi. 1974.-1977.gados kompānija Sebring-Vanguard kļuva par 7.lielāko autoražotāju ASV, piedāvājos elektromobīli CitCar, kas starp uzlādēšanām spēja nobraukt 80-97 km.
1997.gadā Toyota sāka ražot pirmo hibrīda auto modeli Prius, 1.gadā japānā pārdeva 18 000 šo auto.
2006.gadā Silīcija ielejas jaunuzņēmums Tesla paziņoja, ka plāno ražot luksusa elektroauto, liekot sarosīties arī citiem autobūvētājiem. Pirmais Tesla Roadstar tika izlaists 2008.gadā.
2020.gadā 4,6% no visiem pasaulē pārdotajiem braucamrīkiem bija elektroauto. Eiropā to īpatsvars sasniedza 10%.

Patlaban izveidotie automobiļi:

BMV Hydrogen 7 – izmant par degvielu sašķidrinātu ūdeņradi.
Daimler AGF-Cell – A klases mersedess ar ūdeņraža degvielas šūnas dzinēju.
Fiat Panda – ražo elektrību ar degvielas šūnu.
Ford Focus FCV – ūdeņraža šūnas dzinējs.
General Motors Hy-wire un HydroGen3 – degvielas šūnas dzinējs.
Honda FCX – hibīdauto, kurā daļu elektrības ražo ūdeņraža degvielas šūna un daļu bremzēšanas laikā radusies enerģija.
HyundaiTucson FCEV – degvielas šūnas tehnoloģja.
Mazda RX8 – hibrīds ar ūdeņraža un benzīna dzinējiem.
Nissan X Trail FCV – degvielas šūnas tehnoloģija.
Morgan LIFEcar – ūdeņraža degvielas šūnas dzinējs.
Renault Scenic ZEV H2 ūdeņraža degvielas šūna.
Toyota Highlander FCHV – jaunākais no daudzajiem japāņu kompānijas auto ar degvielas šūnas dzinēju. 

Autosacīkstes. Tāds pirmais auto skriešanās mēģinājums bijis 1894.gadā braucienā Parīze-Ruāna (126 km). Tajās piedalījās 21 auto, ko darbināja tvaiks, benzīns, petroleja un elektrība. Pirmais finišu sasniedzis tvaika mobilis, taču žūrijai tas licies pārlieku lempigs, un godalgu saņēmis cits auto.
Nākamās autosacīkstes bija gadu vēlāk - 1895.gadā, maršrutā Parīze-Bordo-Parīze. 1200 km garajā maršrutā startēja 46 auto. Uzvarēja Emīls Levasors, kas 49 stundas nobrauca ar iekšdedzes dzinēju. 
1895.gada 28.novembrī Chikago Times-Harald pašreklāmas nolūkos izsludināja pirmās Amerikas autosacīkstes ar galveno balvu 5000 ASV dolāru. 87 km garo maršrutu pieveica 8 stundās uzvarējušais Čārlzs Durejs (Charles Duryea).
Pasaules prestižākās autosacīkstes ir F-1, kas notiek kopš 1950.gada.
Pasaules ātrākie auto sacenšas uz Bonevillas sālsezera ASV. Pirmo rekordu 1935.gadā uzstādīja sers Malkolms Kempbels ar auto BlueBird, sasniedzot ātrumu 484,9 km/st. Šī brīža rekords ir 1001,7 km/st. uzstādījis Harijs Gabeličs ar auto BlueFlame.
Traģiskākais notikums autosacīkstēs - 1955.gadā Lemānas (Francija) 24 stundu autosacīkstēs Pjēra Levaga vadītais mersedess izlidoja no trases un nogalēja vairāk kā 80 skatītāju. Pēc šī notikuma Šveicē uz visiem laikiem tika aizliegtas autosacīkstes.