Asuānas akmenslauztuves
Atrašanās vieta. Ap 2 km no Nīlas.
Apraksts. Šeit esot ticis ņemts granīts daudzām antīkajām būvēm - Gīzas piramīdām, Luksoras stēlām, Bālbekas Jupitera svētnīcai (no šejienes tas vēlāk nonācis arī Sv.Sofijas katedrāles struktūrā Konstantinopolē) un daudzām citām būvēm. Šeit ir uziets ap 1100 tonnu smags nepabeigts obelisks - lielākais obelisks pasaulē. Kad senie amatnieki bija sākuši to slīpēt, tad atklājās, ka tam ir slēptas plaisas, un viņi bluķi ir pametuši.
2002.gadā Ēģiptes Senlietu augstākās padomes inspektora Adela Kelāni vadītā komanda pielāgoja akmenslauztuves tūrisma vajadzībām. Tad viņi nejauši pamanīja 8 m dziļu un 2,5 m platu šaurākajā vietā plaisu granītā. Tas izrādījās aizgruvis kanāls. Viņi mēģināja to attīrīt, taču uzdūrās gruntsūdeņiem, un bija spiesti to aizbērt, lai neapdraudētu tūrismu. Tikai 2004.gadā ieradās citi zinātnieki, lai to izpētītu. Viņi atklāja, ka kanāls ir daudz lielāks nekā sākotnēji tika domāts. Zinātnieki izsekojuši 139 m garu posmu, taču atdūrās pret šoseju un musulmaņu kapiem. Tāpat kanāls šķiet uzlabots dabas veidojums. Ģeologi atraduši kanāla malās instrumentu cirtienu pēdas, tieši tādu pašu instrumentu pēdas vērojamas arī pašā karjerā. Domājams, ka kanāls ticis izmantots milzīgo granīta bluķu transportēšanai ar plostiem pa ūdeni, kā tas redzams daudzos ēģiptiešu bareljefos.
Saites.
Asuāna.
Senā Ēģipte.
Modernās akmens apstrādes tehnoloģijas Asuānā.
