Aleksandrs III (1159.-1181.g.), pāvests
Alexander III.
??? Romas pāvests, kas valdīja no 1159. līdz 1181.gadam.
/B_alexander_III2_cropped.jpg "Aleksandra III attēlojums freskā. Publiskā pils, Sjēna, pirms 1410.g.")
Dzīvesgājums. Romas pāvests no 1159.-1181.g.
Kļuva par otro ietekmīgo personu (pirmais - Francijas karalis Ludviķis VII), kas aizņēmās naudu no templiešiem. Viņu izdzina no Romas un dzenāja riņķī imperators Frīdrihs I Sarkanbārdis. Pāvests bieži bija naudas grūtībās.
Stīvēšanās ar vācu karali Frīdrihu I Sarkanbārdi. 1152.gadā Frīdrihs I Sarkanbārdis tika ievēlēts par Vācijas karali. Visiem spēkiem centās nostiprināties Itālijā un lika Romā viņu kronēt par ķeizaru. Kad Lombardijas pilsētas viņam pretojās un to pusē nostājās arī pāvests Aleksandrs III, viņš lika ievēlēt citu pāvestu un sarikoja karagājienu pret Romu, ko ieņēma 1167.gadā. Tomēr pēc tam bija spiests atkāpties, jo tā karaspēku piemeklēja briesmīga sērga.
Likvidējis jukas savā Vācijā, 1174.gadā viņš no jauna devās uz Itāliju, bet 1176.gadā to galīgi sakāva lombardieši. Tādējādi 1174.gadā Venēcijā viņš bija spiests slēgt mieru ar lombardiešiem un pāvestu Aleksandru III.
Lai gan pāvests Aleksandrs III pretojās, 1186.gadā apprecināja savu dēlu Indriķi ar Dienviditālijas un Sicīlijas mantinieci Konstanci.
1177.gadā sūtīja vēstuli prezbiterim Jānim, kādam mītiskam „Indijas” kristiešu valdniekam.
1179.gadā sasauca Laterānas III koncilu.
Viņa laikā visiem Tempļa ordeņa īpašumiem nodrošināja Svētā Krēsla aizsardzību. Neviens nevarēja pieprasīt no templiešiem lēņu nodevas.
Aleksandrs III aizliedza garīdzniecībai nodarboties ar fiziku.
