Azoru salas
- Detaļas
- Publicēts 09 Februāris 2013
- Skatīts: 3700
Portugālei piederoša salu grupa Atlantijas okeāna vidū pusceļā starp Portugāli un Ameriku.
Ģeogrāfija. Mūsdienās arhipelāgā ir 9 salas, no kurām vislielākā ir Sanmigela sala, pārējās - Tarseira, Pika, Fajala, Korvo, Floreša.
Ģeoloģija. Azoru salas ir vistālākais Eirāzijas rieteņu punkts. Te saduras trīs tektoniskās plātnes, un gleznainās salas okeāna vidū - vienu no jaunākiem veidojumiem uz Zemes, radījusi vulkāniskā aktivitāte.
Ģeoloģiski divas no salām - Korva un Floreša atrodas jau uz Ziemeļamerikas tektoniskās plātnes. Tagad vulkānu darbība ir pierimusi, atstājot iespaidīgas krāteru ainavas, karstos avotus, alas un geizerus. Raksturojot atšķirības alu ainavās, vietējie iedzīvotāji katrai salai piešķīruši savu krāsas apzīmējumu no dzeltenās un zaļās līdz melni pelēkajai. Zemes spēkus un karstos avotus iemanījušies izmantot tradicionālo ēdienu gatavošanai un ananāsu plantāciju audzēšanai.
Vēsture. XVIII gadsimta vidū vienā no Azoru salām - Korvo atrada māla trauku ar monētām, kuras bija kaltas feniķiešu nozīmīgākajā kolonijā Kartāgā ap 330.–320.g.pmē. Lai gan ziņas par atradumu nav pilnīgi pārliecinošas un tā atrašanās vieta mūsdienās nav zināma, tomēr, iespējams, tas liecina par to, ka senatnē Azoru salas varētu būt apciemojuši feniķiešu jūrasbraucēji.
Tomēr antīkajās hronikās nav ziņu par šīm salām.
Liela zemestrīce bijusi 1522.gadā, pēc tam vēl 16 zemestrīces, no kuram stiprākā 7,4 balles – 1757.gadā. Te joprojām ir 5 aktīvi vulkāni, kas pastāvīgi darbojas. 1808.gadā Sanhorhes salā vulkāns izauga līdz 3500 pēdu augstumam un izvirda sešas dienas, nopostot visu salu. 1811.gadā Sanmigelas tuvumā no jūras iznira vulkāniska sala 300 m augstumā, kas vērtās plašumā, to npsauca par Sambrinu, līdz tā atkal nogrima. Korvas un Flores salas, kopš bijušas kartēs no 1351.gada, visu laiku mainījušas savus apveidus. Plašas Korvas salas daļas nozudušas jūrā.
Pagaidām arheoloģiskie izrakumi nesniedz liecības par to, ka Azoru salas bija apdzīvotas pirms Jaunajiem laikiem, kad tur ieradās portugāļi. Taču pats fakts, ka salās nebija vietējo iedzīvotāju laikā, kad tās sasniedza katalāņi un itāļu jūrnieki, vēlāk arī portugāļi, vēl neko nenozīmē.
1976.gadā - 2 gadus pēs t.s. "Neļķu revolūcijas" Portugālē, te izveidoja autonomo reģionu.
1998.gada 9.jūlijā bija spēcīga zemestrīce, kas pārsniedza 5 balles pēc Rihtera skalas.
Azoru salās tūrismu sākuši attīstīt tikai pēc 2009.gada globālas finanšu krīzes.
Ezeri un kalni, meži, dabas un atpūtas parki, aizsargājamas dabas ainavas, endēmiskā flora un fauna, aizsargājamas ekosistēmas, dzidri ūdeņi, grūti uzejamas alas un grotas piekrastes klintīs, karstie avoti, vulkānisko smilšu klātas pludmales - tas viss padara Azoru salas par unikālu vietu uz Zemes.
Politiskā sistēma. Parlaments no 57 deputātiem tiek ievēlēts uz 4 gadiem. Vēlēšanu sistēma visai sarežģīta, tajā ietberti 3 nosacījumi: garantēta visu 9 salu pārstāvju ievēlēšana, salu pārstāvju skaitu parlamentā ietekmē salu iedzīotāju skaits, politiskā izvēlē.
Aplūkojamie objekti.
Sanmigelas sala. (Sao Migel). Lielākā no 9 Azoru salām. Zaļā sala - dabā te sastopami vairāk nekā 200 zaļās krāsas toņi.
Pontedelgāda. (Ponte Delgado) Salas administratīvais cents. Savulaik bijis svarīgs pukts ceļā no Eiropas uz Jauno pasauli.
Terra Nostra. Krāšņs botāniskais dārzs. Iespēja peldēties dabīgā karstajā baseinā.
Furnas ezera ieleja. Karstie geizeri. Te gatavo īpašu, zemē podos ieraktu sautējumu.
Povoacao ciems.
Tējas plantācijas un fabrika.
Lagoa do Fogo. Noslēpumains krāteris.
Vista do Rei skatupunkts.
Sete Cidade ezeri.
Uguns ezers???
Terseiras sala. Dēvēta par Violeto salu. Endēmiski lauru koku meži.
Angra. Salas administratīvais centrs - UNESCO aizsardzībā. Spilgti krāsoti baznīcu torņi.
Monte Brasil. Sens vulkāns divu okeāna līču ieskāvumā.
Viktorijas pludmale.
Serra do Cume. Kalnu ceļš.
Algar do Carvo. Vulkāniskas alas.
Dabiski baseini vulkāniskas klintīs.
Pikas sala. Pico - melnā sala.
Piko vulkāns. Vairāk kā 2300 m augsts. Iespaidīgs skats uz to paveras no kaimiņu salas Faijalas. Portugāles augstākā virsotne.
Pasaules slavens ir Pikas salas vīns.
Sv.Roque vulkāniskie ieži.
Cais do Pico kalnu ceļš.
Lajes. Bijušais vaļu medniecības centrs. Vietējais siers un vīns. Braucieni ar kuģīti uz vaļu vietām.
Fajalas sala. Zilā sala, ar krāšņiem dārziem. Piekrastes skaistā panorāma, Ortas osta. Te atrodas Azoru salu autonomā reģiona parlaments. pirmie iemītnieki te ieradušies XV gs., mūsdienās mīta ap 15 000 iedzīvotāju. Sala garumā nedaudz pārsniedz 20 km, bet platumā ir ap 14 km.
Orta. Horta. Osta, kurā kopš seniem laikiem piestāj kuģinieki, arī tie, kas dodas uz Ameriku. Tradīcija - Ortas ostā atstāj savu zīmējumu, tā radot brīvdabas mākslas galeriju. Ostas tuvumā ir pastaigu promenāde, ekskursiju biroji vaļu vērošanai, krodziņi.
Parlamenta ēka. Interesanti arhitektoniski risinājumi - apvieno teātrim, senlaicīgai svētnīcai un modernam konferenču centram raksturīgus elementus. Daudz mākslas objektu p gleznas, tekstili, skulptūras.
Flamengos ieleja. Tai cauri kalnu ceļš - augstākais punkts salā Caldeira.
Copelinhos vulkāniska ainava.
Zemūdens būves pie Azoru salām. Šādu būvju paliekas varot redzēt apkaimes okeānā un pie pie Fajalas salas.
Kad atklāja Azoru salas, tajās bija truši. Vēl tur dzīvo roņi, lai gan atklātā jūrā tie nedzīvo.
Interesanti atradumi. Nav ziņu par salu senajiem iedzīvotājiem, taču daži artefakti ir atrasti.
Akmens plātne ar ēkas attēlu – atrasta Sanmigela salas alā.
Feniķiešu monētas. Korvas salā (atrodas vistālāk uz rietumiem) atrastas kartāgiešu monētas.
Akmens jātnieka statuja. Saskaņā ar XVII gadsimtā dzīvojušo portugāļu vēsturnieku Souzu, drīz pēc Azoru atklāšanas Korvo salā kalna virsotnē atrasta statuja, kurā atveidots jātnieks bez sedliem. Jātnieka kreisā rokā gulēja uz zirga krēpēm, bet labā bija izstiepta rietumu virzienā. Statuja stāvēja uz akmens plāksnes, pašā apakšā akmenī bija iecirsti burti, kurus neizdevās izlasīt. Portugāles karalis XVI gs. pavēlējis to novākt, jo kristieši to uzskatījusi par elku tēlu - strādnieki to sasituši un tā statuja zudusi. Vietēji iedzīvotāji (kas tie tādi !?) teikušies to saucam cates („sekot” vai „iet šo ceļu” no kečvu valodas vārda cati). Uz statujas pamatnes bijis uzraksts nezināmā valodā.Statuju iznīcināja portugāļu kristieši, jo to uzskatīja par pagānu elku tēlu.
Vietējie salas iedzīvotāji vēl arvien zina nostāstu par jātnieka statuju. Iespējams, ka tas arī ir tikai nostāsts, nekas vairāk.
Ūdenī pie Azoru salām esot saskatāmas nogrimušu būvju paliekas! Netālu no Azoru salām atrodas Ampēra zemūdens kalns, uz kura nogāzes ir saskatīts tāds kā bruģējums.
Tradīcijas.
Azoru salās saglabājusies sena transporta sistēma – tur slieces velk pa apaļiem oļiem.
Intereantas hipotēzes!
Poseidona trejdeksnis. Senos laikos, kad ūdens līmenis bija zemāks, vai arī pašas Azoru salas atradušās augstāk, tās trīs vulkāniskās smailes veidoja vienu kalnu ar trim virsotnēm. Izteikta hipotēze, ka tieši šis "trejzaris" varētu būt kļuvis par sengrieķu jūras dieva Poseidona simbolu.
