Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Austrālija, valsts

Valsts, kas aizņem visu Austrālijas kontinentu un vēl Tasmāna salu.

Galvaspilsēta - Kanbera.
Himna. Neoficiālā himna ir balāde "Valsējot ar Matildi" (Waltzing Matilda), sarakstījis Bandžo Petersons. Matilde, kas pieminēta katrā pantā, nav vis sieviete, bet gan klaidoņa mantu maiss. Šī dziesma austrāliešiem ir tas pats, kas latviešiem Pūt, vējiņi un nereti tiek dēvēta par neoficiālo Austrālijas himnu.
Stāsts ir par kādu cirpēju aitu cirpēju streika laikā, kas paņēmis pārtikai vienu no fermera jēriem, sēž pie upes attekas. Ierodas fermeris ar policistu viņu apcietnāt. Cirpējs atsakās doties viņiem līdzi un noslīcinas, ielēcot bilabongā. Austrāliešiem tas simbolizē protestu pret autoratīvu varu. Kas ir valsējošā Matilda? Tā ir sarullēta sega, kurā satīta viņa mantība, pārlikta pār plecu, ar abiem galiem sasietiem kopā, kur piekārts tējas vāramais katliņš. Ejot, matilda cilājas uz augšu un uz leju, un šī ir tā valsējošā kustība. Sarullēto segu sauc par svegu un pašu soļotāju par svegmeni.

Tūristam. Latvijas pilsoņiem vīzas atceltas. Jāreģisgtrējas Elektroniskās ceļošanas sistēmā eVisitors service, kas pieejama Austrālijas Imigrācijas un pilsonības departamenta mājaslapā.

Administratīvais iedalījums.
      Viktorijas pavalsts.


Vēsture.
Kontinenta rašanās. Tā atdalījās no citām zemes masām un kļuva par pastāvīgu kontinentu apmēram 60 mlj. gadu atpakaļ – krīta un erciārā perioda robežā. Tādēļ te sastopamas neparastas un senlaicīgas dzīvnieku sugas: dzīvnieki ar knābjiem, zivis ar plaušām un somaiņi.
Pirmie iedzīvotāji. Tādi ieradušies apmēram 40 000 gadi atpakaļ.
Atklāšana. Pirmie jūrasbraucēji, kas ieradās Terra Australis Incognita, bija 1601.gadā portugālis de Eredija un piecus gadus vēlāk spānis Luiss Vaess de Torress, kas izbrauca pēcāk viņa vārdā nosaukto jūras šarumu starp Austrāliju un Jaungvineju.
Tikai 1770.gadā pie Austrālijas austrumu krasta piestāja angļu jūrasbraucējs Džeimss Kuks (1728.–1779.g.).
No 1818.gada notika pirmās ekspedīcijas zemes iekšienē. Pēdējā laikā parādījusies informācija, ka Austrāliju atklājis mazpazīstams portugāļu jūrasbraucējs Kristavo Mendonka 1520.gadā. Franču kartes, kuras zīmētas pēc viņa orģinālajām, Kanberā no bukinista nopircis kāds žurnālists Pīters Trikets.
Kolonizēšana. No 1788.–1854.gadam Austrāliju izmantoja tikai par katordznieku izsūtījuma vietu. Vēlāk Kvīnslendas, Viktorijas, Dienvidaustrālijas, Rietumaustrālijas un Tasmānijas kolonijas dabūja irobežotas pašpārvaldes tiesības.
Austrālijas Savienība. No 1901.g. tās kopā ar Ziemeļu teritorijām veido Austrālijas Savienību (Commonwealth of Australia).
Mūsdienas. Tagad Austrālija balso par galīgu atdalīšanos no mātes Lielbritānijas un gatavojas kļūt par republiku. 

Transports.
Ghan vilciens. Šķērso valsti no Adelaidas dienvidos līdz Dārvinai ziemeļos. Brauciena ilgums 48 stundas, attālums – 2960 km. Atiešana vakarā 17.15.

Administratīvais iedalījums. Austrālijas federācijā 6 pavalstis - Dienvidaustrālija, Jaundienvidvelsa, Kvīnslenda, Rietumaustrālija, Tasmānija, Viktorija.

Pilsētas.
      Adelaida.
      Alisspringsa.
      Dārvina.
      Kanbera.
      Melburna.
               
      Sidneja.       

Aplūkojamie objekti.
Uluru.
Sarkanīga klints Austrālijas centrā, sena aborigēnu kulta vieta.

Filipa sala. Pingvīnu parāde - vienreizējs skats, kad saulrietā mazie pilngvīniņi iznirst no okeāna viļņiem.

Lielais okeāna ceļš. Viens no skaistākajiem un iespaidīgākajiem ceļiem pasaulē - ainavas Divpadsmit apustuļi, Londonas arka u.c.

Grampiani kalni. Grandiozas ainavas. 
Balarata. Austrālijas Zelta drudža laika pilsētiņa.
Karaļa kanjons.
Olgas kalni.

Kērnsa. Austrālijas tropu galvaspilsēta okeāna piekrastē.
Kurandas Nacionālais parks. Tropu meži un trosu ceļš augstu gaisā virs tiem.
Lielais Barjeru rifs. Lielākais tāds pasaulē (otrais lielākais - Belīzā). Zivju lūrēšana, akvalangu niršana.
Hartlija krokodilu ferma.

Zilo kalnu reģions. Zila dūmaka virs ielejām.
      Džeimsona ieleja.
      Trīs māsu klintis.

Paingapas karabāze. (Pine Gap) Atrodas 18 km uz DR no Alispringsas. Bāzi pārvalda austrālieši kopā ar amerikāņiem. Gaisa telpa virs tās 5,5 km augstumā ir ierobežota. Bāzes funkcija nav zināma, ir dažādas baumas.

Daudzgalvainais kalns.
Flindersa kalni.
Kakadu Valsts dabas parks.
Kūberpedi.
 Pasaulē lielākā opālu ieguves vieta.
Lokardas aiza.

Stjuarta ceļš. 
Ceļš nosaukts par godu Austrālijas vidienes pētniekam Džonam Makdauelam Stjuartam. Lielākais attālums starp benzīntankiem ir 253 km. 

Velna bumbas.

Ķenguru sala. 
Trešā lielākā Austrālijas sala, garums 150 km, platums 60-90 km. salas lielākais ciems - Kingskota.
Tā nosaukta 1802.gadā, kad te ieradās pirmais eiropietis - britu kapteinis Metjū Flinderss, kam bija uzdots kartēt Austrālijas dienvidu krastu. Vēlāk te ieradās franču pētnieks Nikolā Bodēns, ura uzdevums bija vākt augus napoleona mīļotās Žozefīnes dārzam. Arheoloģiski tās bija aborigēnu apdzīvotas jau pirms 16 000 gadiem (tā vēl nebija atdalījusies no kontinenta), bet tie salu pametuši un pēdējos 2000 gadus tur nav dzīvojuši cilvēki. 
Te sastopama pēdējā ģenētiski tīrā Ligūrijas bišu populācija pasaulē, savulaik tās atvestas no Itālijas.
Koalu avēnija - eikaliptu aleja, kurā mīt 25 koalas.
Salā ir 930 augu sugas, no tām 46 - tikais alai raksturīgas. 

Marejas upe. Trešā lielākā kuģojamā upe pasaulē (pec Nīlas un Amazones). Tā ir mierīga un tur ir peldošās laivas (hauseboats) kā dzīvokļi. 

Karaļu kanjons. Atrašanās vieta. Apmēram 300 km no Uluru, Vatarkas valsts parkā.
Apraksts. Kanjonā var izvēlēties 2 vai 5 km pārgājienu pa ieleju ar stāvām smilšakmeņa sienām. Ir vietējā naktsmītne un restorāna cenas esot pārspīlētas.

Lorda Hava sala. (Lord Howe island) Interesanta vulkāniskā sala, kas diennaktī ir atvērta vien 400 apmeklētājiem, un biļetes vēlams rezervēt savlaicīgi. Tūristu kontrole notiek lidostā, tādēļ "neaudzināti mežoņi ar savu jahtu" droši vien šo limitu var apiet pa ūdens ceļiem. 

Ēģiptiešu hieroglifi klintīs. Uzskata par viltojumiem.

Kudīspringsas apmetne. Austrālijas akmens laikmeta apmetnē atrastie graudberži un to virsmas padziļinājumos saglabājušās cietes un graudu paliekas pierāda graudzāļu apstrādi un lietošanu uzturā pirms 23 000 gadiem.

Neparasti likumi. Ar likumu Austrālijā aizliegts nomainīt izdegušās spuldzītes - to drīkst veikt tikai licencēts elektriķis.
Policjai ir tiesības aizturēt ikvienu, kurš parādās uz ielas, seju nosmērējis ar apavu krēmu.
Beigtam valim nedrīkst iet tuvāk par 100 m.

Raksti.
Pirmie austrālieši drīzāk bija pārceļotāji nekā nejauši krastā izmesti jūrasbraucēji.
Uldis Siliņš. Neds Kellijs un citas Ķenguru zemes mūsdienu leģendas.
 

Saites.
Austrālijas aborigēni.
Austrālijas kontinents.