Aliens

Astoņkāji

Jūras bezmugurkaulnieku klase, galvkāju ģints.

Vēsture. Astoņkāji ūdeņos mājo jau teju 300 miljonus gadu.
Vecākā zināmā astoņkāju fosilija pieder dzīvniekam, kurš eksistēja pirms 296 miljoniem gadu. Rūpīgā pārbaudē secināts, ka šai bezmugurkaula būtnei bijušas astoņas rokas un divas acis. Laikā līdz mūsdienām tie ir spējuši izdzīvot, atrast savu vietu pasaulē un ekosistēmā, neskatoties uz savu salīdzinoši īso mūžu, kas ir no sešiem mēnešiem līdz pieciem gadiem.
Sengrieķu filozofs Aristotelis 350.g.pmē. uzskatīja, ka astoņkāji ir muļķīgas radības,
Tāpēc 8.oktobris visā pasaulē ir nozīmīgs datums, kad svin Starptautisko astoņkāju dienu, godinot unikālās, inteliģentās un skaistās radības.

Dēvēti par "jūras hameleoniem," jo spēj mainīt krāsu un pielāgoties situācijai, tie ir satopami dažādos izmēros un formās. Šīs sugas pārstāvji ir vieni no retajiem organismiem, kas spēj apiet savus instinktus, mācīties un risināt problēmas tā, kā to nevar citas būtnes. Speciālisti tos uzskata par visgudrākajiem un senākajiem bezmugurkaulniekiem pasaulē, un ne par velti – tie dara apbrīnojamas lietas.

Izrādās, ka šie galvkāji var lepoties ne tikai ar divām acīm un astoņām ekstremitātēm, bet arī ar trim sirdīm. Divas no tām sūknē asinis līdz žaunām, lai uzņemtu skābekli, bet trešā izvada tās pa ķermeni. Viena no sirdīm apstājas ikreiz, kad radība peld, tāpēc arī astoņkāji visbiežāk rāpo. Dzīvnieki pārvietojas ar vidējo ātrumu teju 40 kilometri stundā, kas var būt ļoti nogurdinoši. Zīmīgi, ka sirdis darbojas līdzīgi kā cilvēkiem, tomēr tās ir daudzreiz sarežģītākas un efektīvākas. Piemēram, asinis, ko tās sūknē, ir nevis mums ierastajā sarkanā, bet gan bāli zilā krāsā. Tas pateicoties pigmentam, ko sauc par hemocianīnu.

Spēj pat vairāk nekā cilvēki. Novērots, ka šie bezmugurkaulnieki mēdz vākt kokosriekstu čaulas abas puses un pēc tām nesāt tās līdzi kā pārvietojamo māju, nepieciešamības gadījumā saliekot kopā. Savukārt akvāriju darbinieki pamanījuši, ka nebrīvē esošās būtnes risina mīklas, atver iepakojumus, spēj tikt ārā no labirinta un pat atrod asprātīgus veidus, kā izvairīties no šķēršļiem. Radībām nav kaulu, tādēļ tās spēj izveicīgi izkļūt no šaurām vietām un paslēpties. Iespaidīgā intelekta dēļ tie var atskrūvēt jebkādu burciņu minūtes laikā. Tāpat noslēpumainie astoņkāji prot atvērt “bērniem drošās pudeles,” kurām ir speciāla aizsardzības sistēma.

Viltīgi apmāna uzbrucēju. Tāpat kā cilvēki, arī šie izveicīgie mugurkaulnieki spēj sevi aizsargāt. Tie maina krāsu un pielāgojas situācijai, tādējādi maldinot uzbrucēju. Bet ne tikai – dzīvnieki izdala tinti, tā mulsinot pretinieka ožu, garšu un nodrošinot pašaizsardzību. Izrādās, ka to spēj ne tikai astoņkāji, bet arī citi galvkāju ģints pārstāvji. Pirms nokļūšanas ūdenī tinte sajaucas ar gļotām, bet aizsargājošais mākonis, ko tā izveido, patiesībā ir tik spēcīgs, ka, neizbēgot laikus, var nomirt.

Tomēr tas nav viss, ar ko šie galvkāji spēj pārsteigt. Proti, lai maldinātu un novērstu uzmanību, tie spēj “nomest” vienu no astoņiem taustekļiem, bet pēcāk, līdzīgi kā jūraszvaigznēm, tas ataug. Jāpiemin arī, ka lielākā daļa no 120 miljoniem neironu atrodas nevis viņu smadzenēs, bet gan visos astoņos taustekļos.

Pētnieki uzskata, ka šīs daudzās šūnas ļauj radībām veikt vairākus uzdevumus vienlaikus.

Lēš, ka bezmugurkaulnieki uz Zemes ieradušies no kosmosa, uz ko norāda ārkārtīgi sarežģītā uzbūve un dīvainais izskats. Mūsdienās galvkāji uzturas okeānos visā pasaulē, bet mēdz būt ļoti viltīgi, jo parādās gan seklos jūras ūdeņos, gan arī tūkstošiem metru dziļā dzelmē.

Nav zināms, kā astoņkāju tēviņi un sievietes atrod viens otru plašajā ūdens pasaulē. Tomēr viņiem ir svarīga iezīme - pēc apaugļošanas un vairošanās nomirst gan mātīte, gan tēviņš. Pētnieki joprojām nav pārliecināti, kādēļ tā notiek, bet uzskata - ja tas nenotiktu, radības drīz vien pārņemtu okeānus to straujā attīstības cikla dēļ. Mātītes var izdēt līdz pat vairākiem simtiem tūkstošu olu, kuras tās uzcītīgi sargā pat gadiem ilgi. Olu attīstība var aizņemt pat līdz 53 mēnešiem. Mātītes, rūpējoties par olām, pārtrauc ēst. Vēlāk viņas gan nenomirst aiz bada, bet tādēļ, ka ziedo savus spēkus pēcnācējiem. Mātes savā misijā iegulda tik daudz enerģijas, pilnībā aizmirstot par sevi, kā rezultātā aiziet bojā. Toties astoņkāju tēviņi zaudē dzīvību dažu mēnešu laikā pēc pārošanās, jo ir izpildījuši savu dzimtas turpināšanas pienākumu. 

Septiņroku astoņkājis Haliphron atlanticus ir viena no divām lielākajām zināmajām astoņkāju sugām. To garums var sasniegt pat 3,5 metrus, bet svars – 75 kilogramus. Lai nemulsina sugas nosaukums – septiņroku astoņkājim patiesībā ir astoņas kājas, taču vienu no tām tēviņi ievelk maisā zem acs, no kā arī radies sugas nosaukums.

Septiņroku astoņkāji mīt dziļi okeāna dzelmē, tāpēc to ikdienas paradumi lielākoties paliek paslēpti no jūras biologu zinātkārajām acīm. Septiņroku astoņkāji ir novērojami tik reti, ka 27 gadu laikā Monterejas līča akvatorijas pētnieciskā institūta (ASV) zinātnieki Kalifornijas ūdeņos novērojuši vien 3 sugas eksemplārus.

Saites.
Galvkāju ģints.