Altruisms
- Detaļas
- Skatīts: 1105
Nesavtīga palīdzība citiem, kas neparedz atlīdzību.
No veselā, "ekonomiskā" skatu punkta altruisms ir kaitīgs: indivīds patērē spēkus, neko neiegūstot pretī. Un tomēr, pretēji loģikai, altruistiskā uzvedība eksistē. Tas nozīmē, ka mūsu veselais saprāts ņem vērā kādu svarīgu altruistiskās uzvedības pārākumu, pateicoties kuram tā varēja rasties evolucionārās attīstības gaitā. Evolucionisti ir izstrādājuši modeļus, kuros altruistiskā uzvedība izrādās izdevīga un to atbalsta dabīgā atlase. Šie modeļi balstās divos savstarpēji neizslēdzošos mehānismos - radniecīgajā atlasē un reciprokālajā (abpusējā) labumā.
Altruistiskā uzvedība veidojas spēcīga ārējā ienaidnieka klātbūtnē un starpgrupu konfliktu ietekmē.
Radniecīgā atlase nozīmē, ka īpatņi, veicot tiem dārgi izmaksājošu altruistisku rīcību, nodrošina reproduktīvos panākumus saviem radiniekiem - kuru gēni, tai skaitā tie, kas atbild par altruistisku uzvedību, ir līdzīgi. Jo tuvāki ir radinieki, pret kuriem vērsts altruistiskais akts, jo lielāka iespēja saglabāt un nodot pēcnācējiem savus gēnus. Tādā veidā notiek altruistiskās uzvedības rašanās un nostiprināšanās.
Reciprokālā altruisma gadījumā labo darbu veicējs gaida atgriezenisku labumu nākotnē, tas ir, šī uzvedība balstās principā "tu man - es tev." Šis savstarpējo attiecību tips dažādu dzīvnieku kolektīvos ir ārkārtīgi izplatīts. To praktizē, dabīgi, arī cilvēku sabiedrībās, un tajā balstās daudzi ekonomiskie modeļi. Taču mūsdienu pasaulē (eiropiešu tipa sabiedrībās) reciprokālo altruismu nereti neuzskata par īstu un uztver negatīvā nozīmē kā farizejismu - īsts altruisms tiek veikts no visas sirds un bez apbalvojuma gaidīšanas.
Labdarību, kas vērsta pret sev līdzīgajiem, taču ar radniecīgām saitēm nesaistītajiem sabiedrības locekļiem un kā rezultātā nerodas cerības uz ieguvumiem nākotnē līdz šim uzskatīja par unikālu cilvēka apziņas izpausmi. Ar dzīvniekiem veiktie eksperimenti lielākajā vairumā gadījumu šo viedokli apstiprināja, tomērizrādījies, ka tāds altruisms raksturīgs arī šimpanzēm.
Raksti.
Šimpanzes nepamet bāreņus.
Krāpšanu atceras labāk nekā godīgu rīcību.
Saites.
Psiholoģija un psihologi.
