Augu embrioloģija
- Detaļas
- Skatīts: 120
Vēsture. Pirmais nozīmīgais atklājums augu embrioloģijā bija XVII gs., kad R.Kamerariuss (1694.g., Vācija) atklāja augu dzimumu.
Tālākie augu embrioloģijas panākumi cieši saistīti ar mikroskopijas attīstību: putekšņu dīgļstobra atklāšana, vīrišķās un sievišķās gametofīta attīstības izpētīšana.
XIX gs. E.Strāsburgers (1884.g., Vācija) atklāja augstāko augu apaugļošanos, bet S.Navašins (1898.g., Krievija) - dubulto apaugļošanos.
1876.gadā A.Kerners (Austrija) atklāja partenoģenēzi, ko sīkāk aprakstīja 1900.gadā H.Jūls (Zviedrija).
XX gs. iznāca vairāki apkopojoši darbi augu embrioloģijā - 1924.g., 1931.g., K.Šnarfs Austrijā; 1950.g. P.Mahešvari Indijā; 1976.g. V.Poddubnaja-Arnoldi, PSRS.
Turpinās pētījumi speciālajā, salīdzināmajā un teorētiskajā augu embrioloģijā. Kopš XX gs. 50.gadiem straujāk attīstās eksperimentāla augu embrioloģija: izolētu dīgļu audzēšana, augu izaudzēšana no šūnu un audu kultūrām, somatiskā hibridizācija, kas augu embrioloģiju cieši saista ar ģenētiku un selekciju.
Latvijā augu embrioloģijas pētījumi sākti XX gs. 20.-30.gados Latvijas universitātes Botāniskajā dārzā - L.Jākobsone. bezvīrusu augu iegūšanas metodes (augi audzēti no audu kultūrām) tiek apgūtas un izstrādātas LLA un Ogres meristēmu kultūru laboratorijā.
