Aculiecinieku iztaujāšana
- Detaļas
- Skatīts: 2036
Nospiedošs vairums apsekoto gadījumu liecina, ka darīšana nav nedz ar jokdariem, nedz ar psihiņiem, bet gan ar normāliem un parastiem cilvēkiem, kuri ir visai apjukuši sakarā ar notikušo. Aculieciniekus aptaujājošam ufologam būtu jācenšas iegūt pēc iespējas detalizētāku un pilnīgāku notikuma aprakstu. Tādēļ aculiecinieku aptauja būtu jāveic ļoti rūpīgi un pacietīgi.
Svarīgi izprast aculiecinieka psiholoģiju, tā izglītības līmeni un informētību par ufoloģiskajiem jautājumiem iepriekš pirms notikuma. Nepieciešams izvairīties no tā saucamā „eksperimentatora efekta,” kad iztaujātājs veic aptauju tādā veidā, ka iztaujājamais neviļus sāk pieskaņoties ufologa viedoklim.
Vairāki labi ieteikumi veicot iztaujāšanu:
1. Precizitāte – ja aculiecinieks apraksta sīkas detaļas, tad gan uzprasiet, vai viņš tiešām par tām ir pārliecināts? Kādā veida viņš noteicis laiku, objekta izmērus, ātrumu un novietojumu? Jāvairas tādu „teicēju,” kas apzināti vai neapzināti cenšas „bagātināt” stāstījumu ar detaļām, kas ir viņa paša iedomātas.
2. Interpretācija – jaseko lai aculiecinieks stastītu tikai to, ko patiesi redzējis savām acīm, bet lai nemēģinātu pats izvirzīt dažādas versijas. Piemēram: „...liels melns trijstūris ar gaišām lampam stūros” un „trīs gaiši plankumi izkārtoti trijstūrī.” Iespējams, ka 1.aprakstā aculiecinieks jau pats pieņēmis, ka NLO bijis trijstūra veida, lai gan redzējums bijis naktī un trijstūra pats korpuss ta arī nav ticis redzēts.
3. Ticamības pakāpe – paprovējiet novērtēt aculiecinieka zināšanu līmeni ufoloģijā. Vai viņam mājās ir attiecīga satura grāmatas? Kadas filmas viņam patīk? Tādējadi jūs labāk varēsiet saprast, ar ko jums šai gadījumā darīšana.
4. Blakusdetaļas – ja notikuma apraksts ir patiess, tad taja parasti figurē arī kadi nebūtiski sīkumi. Arī tie ir visai svarīgi, jo varbūt ir pārbaudāmi un caur tiem var palielināt/samazināt visa stāstījuma ticamības pakāpi.
5. Secība – ja stāstījumā parādās atkārtojumi un frāžainība, visdrīzāk tas var liecināt par stāstījuma iestudētību, un tas nevar tikt uzlūkots kā ticams.
Anketas aizpildīsana. Labi būtu, ja aculiecinieki aizpildītu aptaujas anketu, kura visai sīki tiek izprašņāts par notikuma detaļām. Tad labi ir salīdzināt stāstīto ar rakstīto, jo pret rakstītu vardu cilveki pārsvarā izturas atbildīgāk.
Vietas apskate. Rūpīgi izvērtējiet vietu, vai taja nav kas tāds, kas varētu izsaukt aculiecinieku novērojumus. Ja redzējums bijis naktī, noteikti vieta jāizpēta diennakts gaišajā laikā.
Melu detektora pielietošana. Šādu metodi NLO lieciniekiem visai bieži piemēŗo ASV, bet par to gan nav dzirdēts Latvijā.
Metode nav pati drošākā. Aparāts fiksē cilveka psihisko reakciju – smadzeņu aktivitāti, sirdspukstus, pēc kuriem arī provē noteikt – vai cilvēks nemelo.
Ar aparātu vajag darboties prasmīgi, cilvēkam, kuram ir tāda pieredze. Ar operatoru jau iepriekš būtu jāapspriež uzdodamie jautājumi. Pēc pāris neitrāliem jautājumiem var uzdot jau tiešus, piemēram: „ Vai jūs redzējāt NLO?” vai „NLO bija cigāra vai apaļas formas?”
Saites.
Ufoloģija.
