Aliens

Aglonas bazilikas Dievmāte

Aglona un tās bazilika. Aglaine, agluojs – „egļu biezoknis” (latgaļuval.).

Vēsture. Šai vietā izsenis atradās seno letgaļu kulta vieta.
1263.gada 12.septembrī šai vietā nogalināts un tuvējā Sekļu pilskalnā apglabāts Lietuvas ķēniņš Mindaugs (1200.-1263.g.). Šī karaļa nāves versija radās laikā, kad kāds mūks rekonstrukcijas darbu laikā uzgāja kapakmeni ar attiecīgu uzrakstu. Tiesa gan, kapu plāksne ar uzrakstu vēlākos laikos pazudusi. Vēsturnieki ir visai skeptiski pret šādu iespēju.
Kristiešu laikā izplatījās leģenda, ka te, kaut kur egļu mežā starp Cirīša un Egles ezeru, parādījusies jaunava Marija. Līdz ar to Latvija arī ierindojusies to zemju skaitā, kur izpaudies šāds fenomens, ko ufologi vērtē kā paralēlo pasauļu apdzīvojošo būtņu manifestāciju mūsējā. Tieši tai vietā šodien atrodas naivisma stilā darināta Jaunavas skulptūriņa. Ja tai apejot riņķī, lūgšanas skaitot, tad piepildoties jebkura vēlēšanās.
1697.gadā Rušonu poļu muižnieka Gregora Selicka dievbijīgā meita Eva Justīne Šostovicka klosterim uzdāvināja 10 sādžas (tiek rakstīts arī ka 17 sādžas) ar 90 mājām 100 hektāru platībā "Dievam par godu un svētību," uzaicinot uz Latviju 12 dominikāņu mūkus no Lietuvas dievnama celšanai. Tad arī Aglona sāka veidoties kā apdzīvota vieta.
1698.gadā Aglonā ieradās Viļņas dominikāņu klostera priors tēvs Remigijs Mosakovskis. Viņš izvēlējās vietu dominikāņu klostera un baznīcas celtniecībai.
Pirmo koka baznīcu kopā ar klosteri te uzbūvēja dominikāņu ordenis 1699.gadā (minēts arī ka 1700.gadā). Ir arī cita informācija, ka pirmā koka baznīca šai vietā uzbūvēta par godu Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanai, to iesvētīja Livonijas bīskaps 1751.gada 10. septembrī. Koka baznīcas un klostera mūžs bija īss - 1766.gadā tie nodega.
Tagadējo mūra baznīcu nolēma celt 1768.gadā un celtniecība ilga 12 gadus - līdz 1780.gadam. Pēc baznīcas radītāju ieceres, tai bija jāaizstāj Rīgas Doms, kas reformācijas laikā tika atņemts katoļiem, un šai baznīcai vajadzēja kļūt par Latvijas katoļu centru ar katoļticīgo svētceļojumu centra nozīmi. Tika uzcelta bazilika baroka stilā ar diviem 60 m torņiem un klosteri "T" burta formā.
Katoļu vajāšanas laikā 1840.gadā klosteris tika pārvērsts par politisko cietumu katoļu garīdzniekiem, kas cīnījās par ticības brīvību. 19.gs. 60.gados slēdza klosteri.
Aglonas bazilika saglabāja arī krievu okupācijas gados, te ieradās svētceļotāji un notika dievkalpojumi. Pēc Otrā Pasaules kara te darbojās sieviešu klosteris, ko slēdza 1960.gadā.
1980.gadā Aglonas baznīcas 200 gadu jubilejā Romas pāvests Jānis Pāvils IIpiešķīra baznīcai goda titulu Basilica minoris.
Līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu katru gadu laikā no 12.-15.augustam Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas dienā šeit pulcējas līdz pat pusmiljonam ļaužu.
1993.gada septembrī te viesojās Romas pāvests Jānis Pāvils II, pirms viņa ierašanās notika apjomīga restaurācija un būvdarbi. Tad tika paplašināts laukums bazilikas priekšā un izveidots Krusta ceļš.
1995.gada 12.septembrī LR Saeima pieņēma likumu „Par starptautiskas nozīmes svētvietu Aglonā.”
Kopš 2004.gada 27.jūlija šie lielākie Latvijas katoļu svētki atzīti par valsts nozīmes pasākumu.

Apraksts. Baznīca celta baroka stilā ar diviem 60 m augstiem torņiem. Ēkas garums ir 45 m, platums 20 m, augstums kopā ar torņiem – 63 m. Tikai reliģisko svētku laikā tiek atsegta 17.gs. altārglezna „Aglonas Brīnumdarītāja Dievmāte,” no kuras cilvēki gaida dziedināšanas brīnumu.

Interjers. Bazilikā atrodas 10 klasicisma ietekmē darināti koši altāri un slavenā Aglonas Dievmātes Brīnumdarītājas Svētbilde.

Aglonas Dievmātes Brīnumdarītājas svētbilde. Gleznojumā Marija ar labo roku tur klēpī Kristus bērnu, kreisajā rokā - puķīti. Dievmāte gleznota uz ozola koka un pēc austrumnieku parauga tērpta ar sudrabu cauraustā šķidrautā.
Pēc nostāstiem Aglonas Dievmātes Brīnumdarītājas svētbilde gleznota Bizantijā, bet vēlāk Bizantijas imperators Manuēls II to dāvinājis Lietuvas lielkņazam Vītautam, kas pieņēmis kristietību 1384.gadā. Tā glabājās leišu valsts sirdī - Trāķu baznīcā, kas celta par godu Dievmātes debesīs uzņemšanai.
Jāņa Kazimira laikā, ilgajos karos Trāķu svētbildi valdnieks vadājis sev līdzi, bet pēc tam atstājis Aglonā. Tie dominikāņu mūki, kas uzsāka savu darbību Aglonā 17.gs. beigās, pasūtīja gleznas kopiju. Leģenda liecina, ka kopija bijusi tik laba, ka nebija atšķirama no oriģināla, pat ar visiem uzrakstiem gleznas otrā pusē. Pēc kara gadiem Brīnumdarītājas svētbilde bija jāsūta atpakaļ uz Trāķiem. Pastāv uzskats, ka gleznas samainītas, un uz Aglonā palicis oriģināls.
Vērā ņemama ir arī doma, ka lielkņazs Vītauts ar nolūku gleznas oriģinālu ar nodomu nogādājis mierīgākā un drošākā vietā – Aglonā.
Svētbilde darot brīnumus, tā tas esot bijis jau no paša sākuma. Agrāk glezna tika aizsegta ar citu gleznu - "Dievmāte debesīs," un atklāta tikai vienreiz gadā – Marijas Debesbraukšanas dienā 15.augustā. Tepat pie svētbildes redzamas tā saucamās "votas" - zelta un sudraba pateicības zīmes (miniatūras sirdis, rokas, kājas u.c.) no tiem, kam brīnumbilde līdzējusi bēdās un izdziedējusi no slimībām.

Svētceļojums. 14.augusta naktī notiek Krusta ceļa gājiens. 15.augustā – Svinīgā mise.
Katoļu tradīcija — Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki tiek atzīmēti kā valsts svētki: Austrijā, Austrumtimorā, Belģijā, Beninā, Burundijā, Čīlē, Francijā, Grieķijā, Gvatemalā, Horvātijā, Itālijā, Kamerūnā, Kiprā, Lietuvā, Luksemburgā, Maltā, Polijā, Portugālē, Slovēnijā, Spānijā, Šveicē un Ziloņkaula krastā.

Objekti.
Aglonas sēravots. Izplūst Egles ezera krastā netālu no dievnama, Aglonas parkā. Tā dziednieciskās īpašības tika apstiprinājusi Viļņas ārstu komisija un Pēterpils akadēmija. Ap 1840.gadu sēravots esot zaudējis savas dziednieciskās īpašības. Tomēr arī vēlāk svētceļnieki turpināja ticēt ši avota spēkam un mazgāt tajā slimos locekļus, smelt ūdeni līdznešanai.

Aglonas vīriešu ģimnāzija. Celta 1929.gadā. Atrodas 500 m uz dienvidiem no bazilikas.

Kristus karaļa kalns. Kalna izveide sākās 2006.gadā. 2011.gada tur bija novietotas 95 skulptūras vai kompozīcijas.

Saites.
Dievmātes kults.