Bālbeka

Pazīstama senpilsēta Libānā, viena no tā sauktajām Heliopolēm.

Atrašanās vieta. Tagadējās Libānās teritorijā, Bekas ielejas dienvidu galā starp Orontas un Leontas upēm.

Vēsture. Pirmo reizi zināma XIV gs.pmē. no Telamārnas sarakstes kā Tunipa. Pilsētas tuvumā uzietie senēģiptiešu uzraksti no XVIII gs.pmē. pieļauj pilsētas eksistenci vēl senākā pagātnē.
Romas imperatora Augusta laikā padarīta par romiešu koloniju, bet Trajāna laikā - par to reliģisko centru. Tur, īpaši Antonīnu dinastijas laikā, tika sabūvētas monumentālas celtnes - Jupitera un Bakha svētnīcas. Pilsēta ir unikāla vieta milzīgu akmeņu apstrādes un pārvietošanas ziņā, kas raisījis daudz neparastu hipotēžu un uzdevis daudz jautājumu.

Aplūkojamie objekti.
Kā viena no neparastākajām lietām Bālbekā ir milzīgu akmens bluķu veidotā Bālbekas platforma.

Jupitera svētnīca. Atrodas drupās un stateniski palikušas tikai 6 kolonnas. Tās ir 19 m augstas un ir lielākās pasaulē (antīkajā noteikti, vai arī mūsdienās?).

Baha svētnīca. Atrodas uz iekšējā podiuma.
Tās ieejas pārsedze sastāv no 3 akmens blokiem - atslēgas akmens 20 t svarā un divi pretatslēgas akmeņi pa 50 t katrs. Tas viss ir sastellēts 13 m augstumā. Šī konstrukcija ir izturējusi vairākas zemestrīces vēl senatnē. Atslēgas akmens bija gandrīz izkritis, tomēr vēl turējās. Tādēļ XIX gs. vācu restauratori to atbalstīja ar mūrētu ķieģeļu stabu (ir saglabājusies fotogrāfija) un iebīdīja atpakaļ.

https://www.youtube.com/watch?v=FU1c2Z7h6Xg
https://www.youtube.com/watch?v=zb8SsEiZ3_A

Raksti.
Bālbeka - Heliopole. I daļa. Vēsture.

Saites.
Heliopoles.