Bazilika
- Detaļas
- 3122 skatījumi
Basilica - "valdnieka nams," "ķēniņa pils" (latīņu val.), „tiesas spriešanas vieta.”
Arhitektūrā par bazilikām mēdz saukt taisnstūrveida baznīcas, kas iekštelpā garenvirzienā sadalītas ar kolonnu vai pīlāru (stabu) rindām vairākos jomos (parasti 3 vai 5), un kurām vienā vai abos galos atrodas apsīdas.
Vidējos jomus paceļot augstākus, stabi ar arku palīdzību uztvēra augšējo vidusjoma sienu svaru. Šajā sienā izveidojot logus, panāca visai iekštelpai labu izgaismojumu. Sānu jomos logus ievietoja ārsienās.
Šāds celtnes tips sniedza iespēju veidot lielas un gaišas vientelpas. \Vēsturiski bazilikas sākumi meklējami Senajā Ēģiptē un agrīnā posma Senās Grieķijas ķēniņu dzīvoajamajās mājas. Tomēr savus grandiozākos izmērus baziliku celtniecība ieguva Romas impērijā. Milzīgās romiešu bazilikas kalpoja gan kā tirdzniecības halles, tiesu zāles, saiešanu un pastaigu vietas u.tml.
Mūsu ēras sākumā, kad Eiropā izplatījās kristietība un tā kļuva par oficiālo reliģiju, bazilikas izmantoja ka kulta vietas. No šī celtnes tipa izveidojās garenbūvju baznīcu pamattips, kuram piebūvēja šķērsjomu, lai plānā parādītos krusta forma, vidusjoma galā izveidoja pusaploces apsīdu, kurā ar laiku novietoja altāri, bet ieejas galā norobežoja priekštelpu jeb narteksu. Ar laiku baznīcu papildināja vēl ar zvanu torņiem.
Saites.
Baznīcas.
