Burjatija
- Detaļas
- Publicēts 17 Jūlijs 2017
- Skatīts: 3267
Бурятия.
Burjatu apdzīvota teritorija Austrumsibīrijas dienvidu daļā, Aizbaikālā, Irkutskas apgabalā Krievijā.
Platība - 351 300 kvkm.
Iedzīvotāji - 865 000 (1976.g.) - krievi -73,5%, burjati - 22%, ukraiņi, tatāri, evenki, tofi.
Galvaspilsēta - Ulanude.("sarkanā upe"), bijusī Verhņeudinska.
Ģeogrāfija. Dienvidos robežojas ar Mongoliju.
Pilsētas - Ulanude, Kjahta, Babuškina, Gusinoozerska, Zakamenska.
Kūrorti - Aršana, Gorjačinska, Ņilova Pustiņa, Verhņaja Berjozovka.
Ģeoloģija. Reljefs kalnains, līdzenumu maz - tie atrodas 500-700 m vjl.
Burjatijas dienvidos atrodas Austrumsajānu austreņu daļā ar Burjatijas augstāko virsotni - Munkusardiku (3491 m).
Uz austreņiem no Baikāla DR-ZA virzienā stiepjas Barguzinas grēda, Hamardabans, Cagandabans, Ulanburgass.
Austreņu daļu aizņem Vitimas plakankalne.
Starp grēdām ir dziļas ieplakas - Barguzinas, Verhņaja Angāras, Tunkas ieplaka.
Izrakteņi: volframa, molibdēna, kobalta, niķeļa, dzelzs, polimetālu rūdas; zelts, boksīti, nefelīnsienīti, akmeņogles, brūnogles, azbests, grafīts, vizla.
Vairāk kā 300 minerālūdeņu avotu.
Vēsture. 1923.gada 30.maijā nodibināta Burjatijas Autonomā padomju sociālistiskā republika.
1978.gadā pieņemta padomju konstitūcija.
Klimats. Krasi kontinentāls. Ziema gara un auksta, sniega maz.
Vidējā temperatūra janvārī no -24 līdz -25oC; jūlijā 17-18oC.
Nokrišņi līdzenumos un ieplakās 250-300 mm/gadā; kalnos 300-500 mm/gadā.
Hidroloģija. Burjatijā atrodas Baikāla A, ZA un D daļa.
Ezerā ietek Selenga, Barguzina, Verhņaja Angāra.
Burjatijas austreņu daļā tek Vitima ar pietekām Cipu un Muju; rieteņos - Irkuta, Oka.
Daba. Veģetācijas periods 90-155 dienas.
Pārsvarā podzolētās augsnes, mežastepē un stepē tumši pelēkās meža, kastaņbrūnās un melnzemes augsnes.
Meži aizņem 80% Burjatijas teritorijas.
Aizbaikļa grēdu ziemeļu nogāzēs aug lapegles, ciedrupriedes, baltegles; dienvidu nogāzēs - priedes un kserofīli krūmāji.
Stepes līdz 1000 m vjl.; no 1000-2200 m mežu josla, ko nomaina subalpīnā josla un ķērpju tundra.
Dzīvo sabuļi, vāveres, Sibīrijas caunas, baltie zaķi, tiņi, lūši, lāči, aļņi, muskusbrieži, kalnu kazas, ziemeļbrieži; aklimatizētas ondatras.
ZR - Barguzinas rezervāts.
Saimniecība. Attīstīta smalkvilnas aitkopība, tradicionālās nozares - zirgkopība un ziemeļbriežu audzēšana ziemeļos. Kažokzvēru medības - sabuļi, vāveres un zvērkopība - sudrablapsas, ūdeles.
Galvenā dzelzceļa līnija ir Sibīrijas maģistrāle ar atzaru uz Mongoliju.
Aplūkojamie objekti.
Kirenas svētā ieleja. (Священная долина Кырен). Mistiska/okulta vieta. Ģeoaktīva vieta ar labvēlīgu, dziedinošu ietekmi.
Varvaras kalns. (Варварина гора) Neparasta vieta ar, iespējams, cilvēku darbības pēdām.
Ivolginas pilskalns. (Городище Иволгинское)
Sobolhas ezers. (Озеро Соболхо, Сквозное, озеро Страха, Озеро-чудовище)
Svjatoinosas pussala. (Полуостров Святой Нос) NLO novērojumu vieta.
Saites.
Burjati.
Irkutskas apgabals.
