Burjati
Lielākā Sibīrijas pamatiedzīvotāju mongoļu izcelsmes tauta Krievijas impērijā, kuras pārstāvju skaits sasniedz 400 tūkstošus cilvēku, taču šobrīd viņu īpatsvars ir tikai 30% (22%) no tā saucamās Burjatijas Republikas iedzīvotājiem.
Skaits. Krievijā - 315 000 (1970.g.), no tiem tolaik Burjatijas AA dzīvoja 179 000 (22%) no iedzīvotājim.
Mongolijas ZA daļā - vairāk kā 30 000.
Antropoloģija. Piedr pie mongoloīdās Centrālāzijas rases.
Vēsture. Cēlušies no nomadu lopkopju ciltīm (bulagati, ehiriti, horini, hongodori, tabunuti).
XVIII-XIX gs. intensīvi izplatījās zemkopība, kā arī krievu kutūras ietekme.
XIX gs. sāka veidoties burjatu inteliģence.
Aizbaikālā iebrukušie japāņu interventi mēģināja, balstoties uz lamām, dabūt dsavā pusē burjatus, mongoļus un citus stepju iedzīvotājus. Viņi sāka propagandēt panbudisma un panmongolisma lozungus. 1919.gadā sasauca Aizbaikālā tā saucamo panmongoļu konferenci. Uz to sabrauca delegāti - japāņu aģenti, kas pildīja japāņu un baltgvardu atamana Semjonova pavēli un pasludinājaLielmongolijas valsts nodibināšanu Japānas valsts aizsardzībā. Saskaņā ar japāņu plāniem šai valstī vajadzēja ietilpt Aizbaikāla burjatu rajoniem, Ķīnas mongoļu rajoniem un Ārējai Mongolijai (tagadējai Mongolijai). Tā japāņu iekarotāji plānoja pakļaut savai varai milzīgu teritoriju - no Mandžūrijas līdz Siņdzjanai, nonākt kontaktā ar PSRS Vidusāzijas rajoniem.
Konferencē tika izveidota Lielmongolijas marionešu valdība ar Neisehutuhtu (viens no Iekšējās Mongolijas augstākajiem lammām) priekšgalā. japāņu militāristi cerēja, ka, piešķirot jaunajai valsts varai teokrātisku raksturu, tai būs nodrošināts lamaistu iedzīvotāju atbalsts. Tomēr japāņiem misējās - pamatā iedzīvotāji šo jauno valsti neatbalstīja un Panmongolijas ideja cieta neveiksmi.
Apdzīvotās teritorijas. Dzīvo Burjatijas AA, Irkutskas apgabala Ustjordinskas Burjatu autonomajā apvidū, Čitas apgabala Aginskas Burjatu autonomajā apvidū, arī dažos citos Čitas un irkustskas apgabalu rajonos.
1937.gadā Ustjordinska, Aginska un citas tradicionālās burjatu zemes tika atrautas no burjatu-mongoļu APSR (burjati ir mongoļu tauta).
Valoda. Pieder mongoļu grupai.
Rakstība no XVIII gs. vecmongoļu, no 1931.gada latīņu, no 1939.gada krievu alfabētā.
Reliģija. Pareizticīgie un budisti - lamaisma paveida budisms izplatījās XVII-XVIII gs., agrāk bija izplatīts šamanisms.
Ticējumi. Burjatu šamaņi stāsta, ka burjatu tauta cēlusies no ērgļa un gulbja. Viņi, līdzīgi ainiem, pielūdz māti-gulbi, rudens un pavasara putnu migrācijas laikā. Tie tic, ka, ja cilvēks nodarīs pāri gulbim, vai pat nevīžīgi apiesies ar tā spalvām vai dūnām, tas varķļūt par cēloni slimībām un pat nāvei. Ja vīrietis nodarīz pāri sievietei, tad gulbji tam atriebsies.
Saites.
Burjatija.
