Baškīrija
- Detaļas
- Publicēts 30 Marts 2019
- Skatīts: 1504
Башкирия.
Agrāk saukta par Kjahtu.
Vēsture. Pēc oficiālās moskovītu vēstures datiem 1553.gadā baškīru tauta brīvprātīgi iekļāvušies krievu valstī. Īstenībā tādu vēlmi toreiz izteica tikai trīs baškīru nodevēji - murza Bikbovs (Usergānas cilts), Mišuls Karakuzjaks (karakipčakieši) un Šigali Šigmans (tamjanieši).
1835.-1837.gados Burjatijā (toreiz Kjahta) uzturējās krievu vēsturnieks Ņikita Bačurins, kas noorganizēja pirmo ķīniešu valodas skolu Krievijas impērijā.
1917.gada 28.novembrī Baškīrijas centralā šura pasludināja Baškīrijas neatkarību.
Krievijas Pilsoņu kara laikā (1918.-1922.g.). Ar "baltčehu" palīdzību Samārā dibinātā pretlielinieku valdība Komučs 1918.gada vasarā izplatīja savu varu pār virkni Pievolgas pilsētu un guberņu - daļu Saratovas, Simbirskas, Kazaņas un Ufas guberņām.
1918.gada septembra beigās Ufā Valsts sapulces laikā tika nodibināta Ufas direktorija (Уфимская директория), kurā iekļāvās Komučs un Sibīrijas Pagaidu valdība.
2010.gadā no amata padzina Baškīrijas prezidentu Rahimovu un prezidenta amatu likvidēja. Tā Putina Krievijā pamazām piegrieza "nacionālo nomaļu" suverenitāti.
2023.gada 1.septembrī krievu-ukraiņu kara laikā Baškīrijas neatkarības piekritēji Ukrainā izdeva rīkojumu ar kuru nodibināja "Baškīrijas Atbrīvošanās armiju" ar politemigrantu Ruslanu Habasovu (Руслан Габбасов) priekšgalā.
Aplūkojamie objekti.
Marss. (Марс) Ciems.
Saites.
Baškīri.
