Aliens

Bosnija un Hercegovina

Bosna i Hercegovina.
Starptautiski atzīta nevalsts Balkānos, radusies pēc Dienvidslāvijas sabrukuma.

Galvaspilsēta - Sarajeva.
Platība - 51 100 kvkm.
Iedzīvotāji - 4 miljoni (1976.g.), 40% bosniešu, 38% serbu, 20% horvāti.
Administratīvais iedalījums - 106 opštinas (kopienas).

Ģeogrāfija. Atrodas starp Savas upi ziemeļos un Adrijas jūru dienvidos. Lielākā daļa teritorijas atrodas Dināras kalniene - augstākā virsotne Magliča kalns (2387 m). 8% teritorijas atrodas virs 150 m vjl - Vidusdonavas līdzenuma mala.
Lielākās pilsētas - Sarajeva, Baņaluka, Tuzla, Mostara, Zenica.

Hidroloģija. Lielākās upes - Neretva, Sava; pietekas - Drina, Bosna, Vrbasa, Una.

Politiskā iekārta. Nevalsts, kas sastāv no divām pusautonomām daļām - Bosnijas Serbu republikas un Bosņaku-horvātu federācijas. Valsts pārvaldes sistēma ir ļoti sarežģīta. Kpš 1995.gada izveidots arī ANO augstā pārstāvja amats Deitonas miera līguma nosacījumu ievērošanai. Šīs nevalsts sabrukšana ir pavisam reāla, jo serbi vēlas atšķelšanos un pievienošanos Serbijai.

Vēsture. Bosnija un Hercegovinas teritorija apdzīvota kopš paleolīta.
Senākie iedzīvotāji bija ilīrieši.
III gs.pmē. te izveidojās vergturu valstiņas.
I gs.pmē. tās iekaroja Roma.
V gs.beigās teritoriju iekaroja ostgoti.
VI gs. teritoriju iekaroja Bizantija.
VI-VII gs. te apmetās slāvi.
VIII gs. sākās feodālisma attīstība.
X gs. te izveidojās kņazu valstiņas - župas.
XII-XIV gs. Bosnija bija feodāla kņaziste ar banu priekšgalā.
XII gs.beigās - XIII gs. Bosnijā (arī Serbijā) izplatījās bogomilu kustība.
XIV gs. beigās Bosnija kļuva par karalisti.
XV gs. sākās feodālās sadrumstalotības periods.
1448.gadā Bosnijas dienvidu daļas ķēniņš Stefans Vukčičs pasludināja sevi par hercogu, bet savu lēņu īpašumus - par Hercegovinu.
1463.gadā turki iekaroja Bosniju, bet 1482.gadā - Hercegovinu.
XIX gs. sākumā un 40.-50.gados pastiprinājās nacionālā atbrīvošanās cīņa. Tās kulminācija bija Bosnijas un Hercegovinas sacelšanās 1875.-1878.gados.
Austroungārijas varā (1878.-1918.g.). 1878.gadā pēc Berlīnes kongresa Bosniju un Hercegovinu okupēja Austroungārija.
1905.gadā izveidojās pirmās arodbiedrības.
Līdz 1908.gadam Bosnija un Hercegovina bija nominālā Osmaņu impērijas pakļautībā.
1908.gadā Austroungārija anektēja Bosniju un Hercegovinu, kas izraisīja Bosnijas krīzi 1908.-1909.gados.
1909.gadā izveidjās sociāldemokrātiskā partija.
Dienvidslāvijas sastāvā (1918.-1992.g.). Pēc Austroungārijas sabrukuma 1918.gadā Bosnija un Hercegovina ietilpa Serbu, horvātu un slovēņu (no 1929.gada - Dienvidslāvijas) karalistē.
1939.gada augustā toreizējās Dienvidslāvijas karalistes premjers Dragisa Cvetkovičs un Horvātijas politiķis Vlatko Mačeks panāca vienošanos, ka Bosnija un Hercegovina karalistes ietvaros vairs nebūs politiska un administratīva vienība. Vienošanās paredzēja, ka aptuveni trešdaļa no Bosnijas teritorijas pāries Horvātijas kontrolē, kamēr pārējā teritorija nonāks Serbijas pārraudzībā. Vēlāk Mačeks šo vienošanos raksturoja sekojoši: "Mēs vienojāmies, ka, attiecībā uz Bosniju un musulmaņiem, uzskatīsim musulmaņus par neeksistējošiem. Tā mēs arī darījām."
II Pasaules kara laikā pretojās vācu iebrucējiem. Kara rezultātā 1945.gadā kļuva par tautas republiku.
1963.gadā Bosniju un Hercegovinu pasludināja par sociālistisku republiku Dienvidslāvijas sastāvā.

Pilsoņu karš (1992.–1995.g.). Sākās Bosnijas karš, serbu pārvaldītā province pasludināja neatkarību, par prezidentu iecēla Radovanu Karadžiču. Bosnijas horvāti rīkojās tāpat.
Karš starp serbiem, horvātiem un musulmaņiem tirpinājās 3,5 gadus.
Kara laikā trīs gadus (44 mēnešus) tika turēta aplenkumā Sarajeva: no 1992.gada aprīļa līdz 1995.gada novembrim. Karadarbības dēļ pilsētā gāja bojā 12 000 cilvēku un 1500 bērnu tai skaitā. Bosnijas serbi bija ieņēmuši pozīcijas kalnos ap pilsētu un to apšaudīja snaiperi un lielgabali. Serbus komandēja ģenerālis Dragomirs Miloševičs, kuru par to 2007.gadā tiesāja Hāgas tribunāls. Viņš komandēšanu uzņēmās 1994.gada augustā. Priekštecis ģenerālis Staņislavs Galičs tika notiesāts jau iepriekš. 1995.gada augustā artilērijas lādiņš sprāga Sarajevas tirgū – 37 cilvēki gāja bojā un 90 tika ievainoti.
Srebrenicas slaktiņš. 1995.gada jūlijā serbu armija Srebrenicas apkaimē nogalināja 8000 musulmaņu vīriešu un zēnu. Tos apraka masu kapā.
1995.gada 14.decembrī Serbijas, Horvātijas un Bosnijas prezidenti ASV parakstīja Deitonas miera līgumu (Deitonas kara bāzē netālu no Deitonas pilsētas ASV). Tas bija asiņainākais militārais konflikts Eiropā pēc II Pasaules kara. Karā dzīvību bija zaudējuši ap 100 000 cilvēku. Vairāk nekā 2 miljoni bija devušies bēgļu gaitās.
Uz vienošanās pamata valsti sadalīja divās etniski nošķirtās daļās - musulmaņu un horvātu pārvaldītajā Bosnijas un Hercegovinas Federācijā un serbu kontrolētajā Serbu Republikā. Katram no šiem valstiskajiem veidojumiem ir savs karogs, prezidents, premjerministrs un valdība, parlaments, policija un tiesas, kā arī plašas autonomijas tiesības. Starp tām abām nav fiziskas robežas, tačuvalsts etniski reliģiskās kopienas dzīvo nošķirti. Deitonas miera līguma nosacījumu izpildi uzrauga ANO norīkotais augstais pārstāvis.
2010.gada prezidenta vēlēšanās tika ievēlēts serbs Milorads Dodiks, kas pirms tam 8 gadus bija prezidents Serbu republikā. Viņa viedoklis: "Bosnija kā valsts nav iespējama. Tā nekad nav bijusi valsts un arī nebūs. Bosnija ir iespējama tikai kā neatkarīgu republiku savienība."
Vēl: "Ideja, ka ir iespējams uzlabot attiecības starp Bosnijā dzīvojošajām etniskajām kopienām, dzīvo tikai liberāldemokrātiski domājošo aprindās Belgradā un starptautiskajā sabiedrībā, kas šo ilūziju ir centusies uzturēt pēdējos 20 gadus." 
Pašlaik serbi Milorada Dodika vadībā bloķē ar bosņakiem un horvātiem kopīgās valsts centrālos varas orgānus.

Klimats. Mēreni kontinentāls.
Janvārī vidējā temperatūra 5oC dienvidu daļā, -1oC ziemeļu daļā; augustā 25oC dienvidu daļā, 19oC ziemeļu daļā.
Nokrišņi 900-1500 mm gadā.

Izrakteņi. Lieli brūnogļu krājumi, akmenssāls, dzelzs rūdas, boksīti, azbests, mangāns, polimetāli, dzīvsudraba rūda, barīts.

Daba. Apmēram pusi teritorijas klāj meži.
25% teritorijas aizņem aramzeme un dārzi. Ziemeļu daļā audzē kukurūzu, kviešus, miežus, auzas, kartupeļus, pupiņas, plūmes; dienvidu daļā - tabaku, kokvilnu, vīnkokus.
Kalnos ganību lopkopība.

Aplūkojamie objekti.
Sarajeva. 

Mostara.
      Vecpilsētas tilts. 400 gadu vecs. Tā pirmsākumi meklējami vēl Osmaņu impērijas laikos no XV-XVI gs. Austroungārijas laikā XV un XVI gs. tas pabeigts. Tilts savieno Neretvas upes divus krastus. 30 m garš un 20 m augsts arkveida tilts. Tam abos galos ir pa tornim, kurus dēvē par mostari - „tilta sargi.” No šejienes arī pilsētas nosaukums. 1992.gadā veco tiltu sabombardēja, bet tagad tas atjaunots. Tilts kļuvis par dažādu kultūru, nāciju un reliģiju mierīgas līdzāspastāvēšanas simbolu. UNESCO mantojuma sarakstā. To pozicionē kā kristiešu un musulmaņu jaunās vienības simbolu Hercegovinā.
Vietējie puiši pa naudu gatavi demonstrēt lēcienus: 100 bosniešu markas ( ap 30 Ls ) maksā lēciens uz kājām, uz galvas – trijas reizes dārgāk.
      Kriva Cuprija tilts. Vienas arkas akmens tilts. Nav zināms ne tā celtniecības laiks, ne arī arhitekta vārds. 90.gados izpostīts, bet pēcāk atjaunots. Arī UNESCO sarakstā.

Bunas jaunības avots.
Kravicas ūdenskritums.

Medžugorje. Dievmātes parādīšanās vieta Adrijas jūras piekrastē, viena no visvairāk apmeklētākajām svētvietām Eiropā.

Dināru kalni.
      Neretvas upes kanjons.

Bunas jaunības avots. Blagajas ciemā, un ticis novērtēts kā spēcīgākais Eiropā – ūdens tajā esot tik tīrs kā jaunības eliksīrs. Vietas mistisko auru pastiprina skaista ainava.

Kravicas ūdenskritums. Tā varenās kaskādes tiek dēvēts par Eiropas Niagāru.

Počitelj. Viduslaiku pilsēta Neretvas upes krastā. Izcili saglabājies viduslaiku nocietināts ciemats no Osmaņu impērijas laikiem.
      Hadži Alijina mošeja.
      400 gadu veca ciprese.
      Turku pirts.
      Medrese.

Baņjaluka. Faktiskā Serbu republikas galvaspilsēta.
Jajce. Viena no ainaviskākajām nevalsts pilsētiņām.

Bosnijas piramīdas.

Saites.
Bosnieši.
Bosnijas piramīdas.
Medžugorjes Dievmāte.
Hercegovinas hercogiste (1448.-1483.g.).